Neskatoties uz pastāvīgu militārā finansējuma trūkumu, ar kuru saskaras daudzu Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu bruņotie spēki, Eiropas Savienība pērn sasniegusi rekordaugstu aizsardzības finansējuma kāpumu. Taču dalībvalstu un Ukrainas augošais pieprasījums pēc bruņojuma pārslogojis ES aizsardzības industrijas ražotspēju, ziņo Eiropas ziņu medijs “Euronews”.
Militārie tēriņi ES 2022. gadā sasniedza 240 miljardu eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2021. gadā, ceturtdien paziņoja Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA).
Bloka dalībvalstu vidū šis ir astotais izaugsmes gads pēc kārtas, daudzām valstīm aizstāvot nepieciešamību pēc ievērojama aizsardzības finansējuma pieauguma, Krievijas radīto draudu un Ukrainas kara dēļ.
Sešas no 27 ES dalībvalstīm pērn palielināja savus militāros tēriņus par vairāk nekā 10%. Zviedrija, gaidot savu dalību NATO, panāca būtisku aizsardzības finansējuma pieaugumu - par vairāk nekā 30%. Savukārt citas valstis neseko šai tendencei. Piemēram, Francija 2022. gada laikā savus militāros tēriņus kāpinājusi vien par 0,7%.
ES dalībvalstis kopumā aizsardzības nozarei atvēlējušas 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni zemāk par NATO noteikto 2% no IKP aizsardzības finansējuma mērķi.
Atsaucoties uz datiem, kurus sniedz par kopējā bloka aizsardzības spēju uzlabošanu atbildīgā aģentūra – EDA - no kopējā aizsardzības finansējuma aptuveni 58 miljardi eiro tika investēti tieši aizsardzības sektora.
Savukārt izdevumi aizsardzības pētniecībai un attīstībai 2022. gadā samazinājās par 200 miljoniem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3,5 miljardu eiro apmēru, liecina EAA dati.
Tomēr, neskatoties uz augošajiem aizsardzības tēriņiem, ES aizsardzības industrija nespēj apmierināt pieprasījumu no Ukrainas, kura cīnās pret Krievijas agresīvo iebrukumu kopš 2022. gada 24. februāra. Līdz 2024. gada marta beigām ES ir apņēmusies Kijivai piegādāt vienu miljonu artilērijas lādiņu – šis ambiciozais mērķis jau šobrīd šķiet nesasniedzams.
Krievija plāno 2024. gadā palielināt savus militāros tēriņus par 67%, kas veidos aptuveni 30% no visa Krievijas IKP.
