ES piemēro sankcijas četrām Krievijas amatpersonām

Ārvalstīs
Sargs.lv/LETA/Reuters/eur-lex.europa.eu
Image
Eiropas Savienības karogs
Foto: Pixabay.com

Saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nelikumīgo ieslodzīšanu cietumā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma ignorēšanu, pārkāpjot Navaļnija cilvēktiesības, Eiropas Savienība (ES) piemērojusi sankcijas četrām Krievijas amatpersonām. Sankcijas noteiktas saskaņā ar jaunu sistēmu – ES Globālo sankciju mehānismu,  kas ļauj ES veikt pasākumus pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē.

Sankcijas ceļošanas aizlieguma un aktīvu iesaldēšanas formā piemērotas Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājam Aleksandram Bastrikinam, pret kuru tiek veikta arī izmeklēšana saistībā ar smagu noziegumu izdarīšanu un saistībām ar Krievijas prezidentu V. Putinu. Kā sankciju pamatojumā norāda ES, minēto komiteju oficiāli vada Krievijas prezidents, un A. Bastrikins kā komitejas priekšsēdētājs ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp arī par patvaļīgiem arestiem un aizturēšanām.

Viņš arī atbildīgs par Komitejas plašajām un sistemātiskajām represīvajām kampaņām pret Krievijas opozīciju, vēršoties pret viņu locekļiem un izmeklējot tos. 2020. gada 29. decembrī Komiteja uzsāka arī opozīcijas līdera A. Navaļnija izmeklēšanu, apsūdzot viņu par krāpšanu lielā apmērā.

Otrs, pret ko vērstas ES sankcijas, ir Krievijas ģenerālprokurors Igors Krasnovs, kurš šo amatu ieņem kopš 2020. gada 22. janvāra un ir bijušais Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Ģenerālprokurora amatā viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par patvaļīgu protestētāju aizturēšanu, kā arī par plašu un sistemātisku represiju veikšanu, apspiežot mierīgas pulcēšanās, kā arī uzskatu un vārda brīvību. Tieši Ģenerālprokuratūra bija tā, kas sabiedrībai paziņoja –  tie, kuri piedalīsies demonstrācijās, tiks saukti pie atbildības.

Trešais sankcijām pakļautais Krievijas pilsonis ir Krievijas Nacionālās gvardes vadītājs un arī speciālās uzdevumu vienības “OMON” komandieris Viktors Zolotovs. Šajos amatos viņš pārrauga visas gvardes un “OMON” karaspēka aktivitātes, un  ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp par patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu un sistemātiskiem un plaši izplatītiem mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpumiem, jo ​​īpaši vardarbīgi apspiežot protestus un demonstrācijas.

Demonstrāciju laikā Krievijas drošības spēku agresija bija vērsta arī uz daudziem žurnālistiem, tostarp “Meduza” korespondenti Kristīnu Safronovu, kuru notrieca “OMON” virsnieks, un “Novaya Gazeta” žurnālisti Jeļizavetu Kirpanovu, kurai ar steku tika pārsista galva, atstājot viņu asiņojot. Turklāt drošības spēki patvaļīgi aizturēja arī vairāk nekā 300 nepilngadīgos.

Savukārt ceturtais sankcionētais ir Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) direktors Aleksandrs Kalašņikovs. Būdams šīs iestādes vadītājs, arī viņš ir atbildīgs par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, tostarp par patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu.

Kamēr A. Navaļnijs atveseļojās Vācijā pēc saindēšanās ar Novičok grupas toksisko vielu, 2020. gada 28. decembrī Federālais sodu izpildes dienests pieprasīja, lai viņš nekavējoties piesakās probācijas virsniekam, citādi nokļūs cietumā par nosacīta soda pārkāpšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2018. gadā atzina, ka šī krāpšanas notiesāšana ir bijusi patvaļīga un negodīga.

Savukārt 2021. gada 17. janvārī, rīkojoties pēc A. Kalašņikova pavēles, Federālā sodu izpildes dienesta darbinieki pēc Navaļnija ierašanās Maskavas lidostā aizturēja viņu aizturēja. Aresta pamatā bija Himki pilsētas tiesas lēmums, kas, savukārt, tika izdots pēc Federālā sodu izpildes dienesta pieprasījuma. 2020. gada decembra beigās tas lūdza tiesu nosacīto sodu aizstāt jau ar reālu cietumsodu. Tikmēr 2021. gada 17. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Krievijas valdībai pavēlēja Navaļniju atbrīvot.

Eiropas Savienības ārlietu ministri 22. februārī notiekošajā Ārlietu padomē vienojās atsevišķām Krievijas amatpersonām piemērot ES Globālo sankciju mehānismu saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nelikumīgo ieslodzīšanu cietumā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma ignorēšanu, tādējādi pārkāpjot Navaļnija cilvēktiesības.

Šāda vienošanās tika panākta pēc tam, kad Francija, Vācija, Polija un Baltijas valstis mudināja 27 dalībvalstu bloku nosūtīt Krievijas prezidentam V. Putinam signālu, ka Krievijā ir jāļauj notikt debatēm un sabiedrības protestiem.

ES Globālo sankciju mehānisms ir jauna sankciju sistēma,  kas ļauj ES veikt pasākumus pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē.

Kā iepriekš aģentūrai “LETA” norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkvičs, “Navaļnija notiesāšana ir kārtējais apliecinājums sistēmiskām Krievijas varas struktūru darbībām režīma iekšpolitisko oponentu apspiešanā. Demokrātisko principu un starptautisko tiesību ignorēšana Krievijā nedrīkst palikt bez atbildes," viņš sacīja.

Rinkēvičs iepriekš diskusijā par ES-Krievijas attiecībām norādījis uz nepieciešamību paplašināt ES ierobežojošus pasākumus pret Krieviju saistībā ar Navaļnija notiesāšanu, viņa līdzgaitnieku vajāšanu un vardarbīgo protestu apspiešanu. Viņš aicināja attiecināt jauno ES Cilvēktiesību sankciju režīmu pret Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par Navaļnija un citu aktīvistu vajāšanu.

Viņš arī pauda pārliecību, ka bez jauno ierobežojošo pasākumu ieviešanas ES ir svarīgi turpināt sniegt atbalstu arī Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.

Dalies ar šo ziņu