No saviem amatiem Krievijas Nacionālajā gvardē īsā laika posmā aizgājuši vairāki ietekmīgi ģenerāļi. Kā vēsta domnīca “Warsaw Institute” tik liels vadošo virsnieku aizplūšanas vilnis nav pieredzēts nevienā citā Krievijas spēka struktūrā.
Kas bijis par iemeslu ģenerāļu aiziešanai no amatiem Krievijas Nacionālās gvardes pārstāvji medijiem nekomentē. Tomēr, kā norāda “Warsaw Institute”, aiz tā varētu stāvēt divi pietiekoši ticami iemesli.
Kā vēsta “Warsaw Institute”, kopumā no amatiem aizgājuši piecu departamentu vadītāji. Viņu vidū arī nacionālās gvardes Finanšu un ekonomikas departamenta vadītājs ģenerālleitnants Vjačeslavas Savkins, kā arī citi virsnieki, kuri saistīti ar šo departamentu un kuru atbildības jomās bijusi valsts programmu ieviešana un dienestam nepieciešamo iepirkumu virzīšana.
Kā uzskata, domnīcas eksperti, šai ģenerāļu masveida aiziešanai varētu būt sakars ar krimināllietu, kas ierosināta pret bijušo nacionālās komandiera vietnieku ģenerālleitnantu Sergeju Miļeiko. Viņš tika apsūdzēts par vairāk nekā 500 miljonu rubļu jeb aptuveni 6,8 miljonu dolāru piesavināšanos. Pagājušā gada 18. decembrī Maskavas kara tiesa S. Miļeiko piesprieda ieslodzījumu.
Visiem ģenerāliem, kuri atkāpušies no amata, ir kopīga iezīme. Viņi visi ir arī tā sauktās bijušā Nacionālās gvardes komandiera vietnieka ģenerālpulkveža Sergeja Meļikova “komandas locekļi”.
S. Meļikovs 2020. gada oktobrī kļuva par Dagestānas republikas pagaidu vadītāju. Būdams Nacionālajā gvardē, S. Meļikovs atbalstīja tālākajā virzībā dažus virsniekus ar kuriem kopā dienēja Ziemeļkaukāzā. Tādējādi šie virsnieki arī ieņēma galvenos amatus Nacionālās gvardes centrālajā aparātā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka ģenerālim Sergejam Čeņikam, kurš atkāpās no amata 2020. gada oktobrī, bija jākļūst par Dagestānas republikas vadītāja vietnieku, tomēr viņš nesaņēma vajadzīgo atbalstu. Tikmēr ģenerālmajors Boriss Gontsovs, kurš atkāpās no Krievijas gvardes Austrumu apgabala komandiera pirmā vietnieka amata, tika iecelts par Kaspijskas pilsētas mēru.