Novembra otrā nedēļa Lielbritānijā ir piemiņas laiks, kad tiek pieminēti Pasaules karos kritušie karavīri. Lielbritānijas Piemiņas svētdienas (Remembrance Sunday) laikā Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis sers Niks Kārters (Nick Carter) sarunā ar Lielbritānijas mediju “Sky News” analizē mūsdienu konfliktus, uzsverot – Covid-19 pandēmija palielina globāla konflikta draudus pasaulē.
Sarunā nacionālajā Armijas muzejā Londonā Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis sers Niks Kārters aicināja apzināties kara upuru pieminēšanas lomu laikā, kad valsts cīnās ar pandēmiju.
Uz jautājumu, kāpēc to ir bīstami aizmirst, ģenerālis atbildēja, ka tas nozīmē arī aizmirs kara šausmas. Ja cilvēks aizmirst par kara šausmām, tad palielinās risks, ka cilvēki var uzskatīt, ka karš ir pieņemams risinājums.
Niks Kārters uzsvēra – pieredze rāda, ka mazi konflikti pasaules reģionos var eskalēties un iesaistīt aizvien jaunas pasaules valstis. Mūsdienās pasaulē plosās virkne reģionālo konfliktu un tas var novest pie pārrēķināšanās, no kuras mums ir jāaizsargājas. Lēmumu pieņēmēji, neapzinoties savas rīcības sekas, veicina eskalāciju, iesaistot aizvien vairāk cilvēku un ieroču un, pirms kāds to ir apturējis, abas puses jau var būt nonākušas kara stāvoklī. Vēsture varbūt neatkārtojas, bet tai ir ritms; pirms abiem pasaules kariem notika eskalācija, kas noveda pie pārrēķināšanās, kas noveda pie tik milzīga kara, ko ceram vairs nekad nepieredzēt.
Ja cilvēks atskatās uz vēsturi, viņš var mācīties no pieredzes un būt uzmanīgs, risinot reģionālos konfliktus, ko mēs redzam uzliesmojam pasaulē.
Būtisks Lielbritānijas aizsardzības plānošanas izaicinājums ir Lielbritānijas valdības lēmums pārtraukt vairāku gadu budžeta plānošanu pagaidām vēl neskaidro Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku dēļ, taču turpinās sarunas, ka ilgāka perioda budžets varētu tikt saglabāts aizsardzības nozarē. Ilgtermiņa plānošana ir viena no Lielbritānijas Bruņoto spēku modernizācijas atslēgām.
Pašreizējās Lielbritānijas bruņoto spēku modernizācijas mērķis ir radīt bruņotos spēkus, kas atbilstu 21. gadsimta trīsdesmito gadu prasībām. Šādā gadījumā personālsastāvs vairs nav tik vienkārši izsakāms lielums - 2030. gadā Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem būtu jāsastāv no 90 000 karavīru un 30 000 robotu.
Viens no tiem varētu būt jaunais I9 tipa drons, kas, bruņots ar divām bisēm, paredzēts ēku ieņemšanai. Tiesa, roboti pilnībā nepārņems cilvēku funkcijas. Lai arī pašlaik Lielbritānijas bruņotajos spēkos dienē gandrīz 74 tūkstoši karavīru – par astoņiem tūkstošiem mazāk nekā paredzēts, Lielbritānija pašlaik stingri turas pie principa, ka tikai karavīri var būt spējīgi pieņemt lēmumu par gaiļa nospiešanu.