Aktuāli

Lukašenko tikšanās ar opozicionāriem – jauna kursa sākums vai tikai eksperimentāls žests?

Ārvalstīs
Sargs.lv/ IISS.org
Image
Lukašenko
Foto: via REUTERS/Scanpix

Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko motīvi 10. oktobrī apmeklēt Baltkrievijas cietumā ieslodzītos opozīcijas līderus nav skaidri, taču tas var atstāt negaidītu iespaidu gan uz A. Lukašenko atbalstītājiem, gan pretiniekiem, raksta domnīca “International Institute for Strategic Studies”.

10. oktobrī Lukašenko, iepriekš nebrīdinot, apmeklēja Baltkrievijas Valsts Drošības Komitejas (VDK) pirmstiesas ieslodzījuma iestādi Minskā, kur četru ar pusi stundu ilgā vizītē tikās ar politiskajiem ieslodzītajiem.

Kopš 9. augusta, kad sākās masu protesti Baltkrievijā, Lukašenko pret tiem ir attiecies naidīgi. Pēc tam, kad  sākotnējie mēģinājumi sagraut opozīciju, izmantojot brutālu spēku, nenesa augļus, režīms vērsās pie savas vienmēr uzticamās aizmugures – lielo valsts uzņēmumu strādniekiem, kas pašievēlēto prezidentu izsvilpa ar saucieniem “Ej prom!”

Nākamais solis bija meklēt atbalstu Maskavā. Pēc šīs vizītes Lukašenko saņēma aizdevumu 1,5 miljardu dolāru apmērā, tomēr solījumi sniegt nepieciešamo atbalstu no Krievijas puses bija vispārīgi un aprobežojās ar Krievijas žurnālistu un, iespējams, drošības darbinieku atbalstu.

Visu šo laiku Lukašenko dialogs ar sabiedrību aprobežojās ar neslēptiem draudiem izmantot spēku, slēdzot opozīcijas koordinācijas padomi un arestējot tās darbiniekus. Šāda bezkompromisu nostāja Lukašenko ir bijusi raksturīga visu 26 gadus ilgušo valdīšanas periodu. Epizodiskās politisko pretinieku atbrīvošanas ir bijis tikai īstermiņa mudinājums Eiropas Savienībai skatīties labvēlīgāk uz “Eiropas pēdējo diktatoru”. Šāda veida vizīte, apmeklējot politiskos pretiniekus, ir kas iepriekš nepieredzēts un liek citādi skatīties uz pašreizējo notikumu dinamiku Baltkrievijā.

Tiesa, iepriekšminētie secinājumi nepalīdz līdz galam saprast Lukašenko rīcības motīvus. IISS eksperti uzsver – viens no šādas Lukašenko rīcības motīviem varētu būt bijis spiediens no Maskavas, it īpaši jautājumā par Viktoru Babriko, iespējamo Baltkrievijas prezidenta kandidātu, ko režīms ieslodzīja šī gada jūnijā. Krievijas avoti sniedz informāciju, ka Babariko varētu būt Maskavas apstiprināta alternatīva Lukašenko, ko Putins un Lukašenko apsprieduši Sočos.

Cits skaidrojums varētu būt Lukašenko mēģinājumi “skaldīt un valdīt” opozīciju, vēršoties nevis pie Tihanovskajas, bet pie bijušā opozīcijas līdera Babariko. Tādā gadījumā Lukašenko žests cerēto rezultātu nesniedza – Marija Koļesņikova, Babariko prezidenta kampaņas vadītāja, atteicās tikties ar Lukašenko, savukārt 12. oktobrī Tihanovskajas pārstāvji tikās ne tikai ar Babariko atbalstītājiem, bet arī trešā prezidenta kandidāta Valērija Tsepkalo atbalstītājiem.

Doma, ka Lukašenko žests liecina par Baltkrievijas diktatora iecietīgāku attieksmi pret opozīciju, tomēr ir naiva; jau nākamajā dienā palielinājās režīma represijas pret demonstrantiem ielās, savukārt iekšlietu ministra vietnieks publiski paziņoja, ka policija ir gatava lietot ne tikai speciālo ekipējumu, bet arī ieročus.

IISS uzsver - Lukašenko tikšanās ar opozīciju var atstāt gan vājuma iespaidu attiecībā pret opozīciju, tādējādi vienlaikus stiprinot politiskos pretiniekus un kaisot šaubas atbalstītājos, gan radīt mulsumu politisko atbalstītāju pusē, kas nav radusi redzēt Lukašenko komunicējot ar opozīciju.

Dalies ar šo ziņu