Arktika kļūst nozīmīgāka, Krievijai izveidojot jaunu militāro apgabalu

Ārvalstīs
Sargs.lv/Warsawinstitute.org
Image
Arktika
Foto: AFP/Scanpix

Nav pārsteigums, ka Ziemeļu flotei piešķirts tāds pats statuss kā četriem citiem Krievijas militārajiem rajoniem. Tas notiek, reaģējot uz militāro spēku savilkšanu Krievijas tālajos ziemeļos. Kremlis Arktiku ir izvirzījis savas darba kārtības augšgalā. Krievijas amatpersonas vēlas redzēt reģiona uzplaukumu gan ekonomiski, ar Ziemeļu jūras ceļu atklāšanu un jauniem enerģētikas projektiem, kā arī drošības jomā. Tieši Arktikai būtu galvenā loma iespējamajā konfliktā starp Krieviju un NATO vai Amerikas Savienotajām Valstīm, raksta domnīca “Warsaw Institute”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis rīkojumu, ar kuru Ziemeļu flote no 2021. gada 1. janvāra kļūst par neatkarīgu militāri administratīvo vienību. Saskaņā ar rīkojumu Putins ir devis savai valdībai termiņu līdz 2020. gada 1. oktobrim, lai izstrādātu plānu valsts jaunās militārās divīzijas īstenošanai.

Šī ir pirmā reize Krievijas vēsturē, kad flote kļūst līdzvērtīga ģeogrāfiskajam militārajam apgabalam, kādos sadalīta visa Krievijas armija. Šis būs piektais militārais apgabals Krievijā, līdzās rietumu, dienvidu, centrālajiem un austrumu apgabaliem.

Līdz ar reformām Komi Republika, Arhangeļskas apgabals, Murmanskas apgabals un Ņencu autonomais apgabals ietilps Ziemeļu militārajā apgabalā un vairs nepiederēs Rietumu militārajam apgabalam. Tāpat, tā kā Ziemeļu flote ir neatkarīga militāri administratīva vienība, Krievijas militārpersonas ir spēruši vēl vienu soli, lai stiprinātu valsts “Arktikas fronti”. Ar jaunām spējām Ziemeļu flote iegūs lielāku neatkarību, lai efektīvāk pildītu savus uzdevumus.

Pēdējo gadu laikā Ziemeļu flote ir pastāvīgi atjauninājusi savu struktūru. Kopš 2014. gada Ziemeļu flote ir nodalīta no Rietumu militārā apgabala, kļūstot par Arktikas apvienoto stratēģisko pavēlniecību. Turklāt centrālie un austrumu militārie rajoni nodos savus Arktikā bāzētos sauszemes spēkus Ziemeļu flotei.

Ziemeļu flotes pavēlniecība atrodas Severomorskā Kolas pussalā, un tās pašreizējais komandieris ir viceadmirālis Aleksandrs Moisejevs (Aleksandr Moiseyev).

Ziemeļu floti veido jūras spēki, sauszemes spēki un pretgaisa aizsardzības karaspēks. Turklāt tajā ietilpst arī Ziemeļu flotes Baltās jūras flotes bāze, kas atrodas Severodvinskā Arhangeļskas apgabalā, gan Kolas flotes spēki. Kopš 2017. gada pats flotes sauszemes spēku kodols ir 14. armijas korpuss, kura sastāvā atrodas 80. atsevišķās motorizētās ieroču brigādes, kas bāzēta Alakurtti, un 200. atsevišķās motorizētās ieroču brigādes, kas atrodas Pečengā. Flotes gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības brigādes nodrošina 45. gaisa spēku un gaisa aizsardzības armija, kas izvērš savas militārās iekārtas Arktikas salās, vienlaikus izvietojot pilnīgi jaunus ieročus, tostarp “S-400” un “Pantsir” sistēmas.

Dalies ar šo ziņu