Koronavīrusa pandēmija ir radījusi pieaugošu sabiedrības neuzticēšanos Krievijas varas iestādēm. Tai pašā laikā vairums Krievijas iedzīvotāju joprojām tic valstī radītajām sazvērestības teorijām pret Rietumvalstīm, raksta domnīca “The Jamestown Foundation”.
Situācija ap COVID-19 koronavīrusa pandēmiju Krievijā kļūst arvien saspringtāka. Krievijas amatpersonas šobrīd sāk atzīt, ka esošie vīrusa testi dažreiz ir bijuši kļūdaini, un patiesais slimnieku skaits var ievērojami pārsniegt oficiāli minēto skaitu.
Aprīļa vidū ārsti no Maskavas pašorganizētās Koronavīrusa kontroles klīniskās komitejas ietvaros Maskavā ierosināja iekļaut slimnīcas koronavīrusa un pneimonijas ārstēšanai vienotā sistēmā. Pēc viņu teiktā, patlaban lielāko daļu pneimonijas gadījumu izraisa jaunais vīruss, pat ja esošie testi dod kļūdainu negatīvu rezultātu.
Papildu bailēm no pandēmijas Krievijas iedzīvotāji jau daļēji ir izjutuši ar to saistītās ekonomiskās lejupslīdes sekas. Kopš jaunā koronavīrusa izplatības sākuma gandrīz 50 procenti strādājošo Krievijas iedzīvotāju ir ziņojuši par ievērojamu ģimenes ienākumu kritumu.
Vēlāka aptauja, sākot no aprīļa, parāda attiecīgi četru un trīs punktu kritumu skalā, kas norāda sabiedrības simpātiju un pozitīvās attieksmes pret Vladimiru Putinu samazināšanos, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri (Levada.ru, 14. aprīlis). Sociologi brīdina, ka valdības sniegtā neefektīvā atbalsta rezultātā, tās pilsoņi var uzsākt iespējamus sociālus nemierus.
Pieaugošā neuzticība varai atspoguļojas arī kā Krievijas iedzīvotāju nevēlēšanās ievērot valstī noteikto karantīnu. Pat prokremliskais “Nezigar Telegram” kanāls atzīst, ka ārkārtas pasākumu piemērošana negūst iedzīvotāju atbalstu un ir pamatīgi iedragājusi valsts institūciju reitingus . Līdzīgi dati parādās “MBK Media” publicētajos materiālos. Attiecīgi cilvēkus kaitina valdības ierobežojumi, un viņi šīs darbības uztver kā spiedienu, jaunu represiju iespējamību un dažu personu iespēju korumpēti gūt peļņu.
“MBK Media” reģionālie korespondenti, apjautājot Krievijas iedzīvotājus par pandēmijas cēloņiem, atzīmē, ka vairums pieminēja “Rietumu sazvērestību, masku nelietderību, krāpšanu cenu paaugstināšanas nolūkā, ingvera priekšrocības un Dieva sodu”. Sazvērestības teorijas par vīrusa kā britu vai amerikāņu radītu “bioloģisku ieroci”, ko tiražē pat valsts pārvaldīti Krievijas mediji, iespējams, ir pamudinājuši arī iedzīvotājus uz šādām idejām (ВВС Krievijas dienests, 9. aprīlis). Krievijā galēji labējo auditoriju vidū izplatās vēl radikālākas teorijas, tostarp tas, ka “Pasaules valdība” izraisīja pandēmiju, lai likvidētu “papildu” iedzīvotājus, attaisnotu genocīdu, vājinātu valsti un kontrolēti samazinātu iedzīvotāju skaitu.
Turklāt saskaņā ar Ļeva Gumilova centra datiem ksenofobiskas noskaņas Krievijā aug jau otro gadu pēc kārtas. Kopš 2017. gada etniski motivēta diskriminācija ir palielinājusies no 54 līdz 71 procentiem, kas tuvojas “pirms-Krimas” perioda 2012. – 2013. gada rādītājiem, un katrs otrais Krievijas iedzīvotājs tagad atbalsta saukli “Krievija krieviem”. Saistībā ar ekonomisko lejupslīdi un pieaugošo konkurenci par darba vietām kopskatā ar bailēm par koronavīrusa “svešo” izcelsmi, ļoti iespējams, ka pieaugs arī nacionālistu naidīgums pret migrantiem. Tai pat laikā Krievijas iedzīvotāju vairākuma politiskās simpātijas arvien vairāk vēršas uz radikāli kreiso pusi, pastiprinot nostalģiju pret Padomju Savienību.
Koronavīrusa uzliesmojums Krievijā ir atklājis arī citas varas iestāžu problēmas, vienlaikus palielinot iedzīvotāju izpratni par šiem jautājumiem. Saskaņā ar Aleksandra Nevzorova un citu krievu žurnālistu novērojumiem pieaug spontāna situācijas apzināšanās un neapmierinātība ar valdības rīcību dažādās jomās.
Šī izpratne paradoksālā kārtā nav pretrunā ar Krievijas iedzīvotāju ticību sazvērestības teorijām vai viņu uzskatiem par Krieviju kā “apbruņotu cietoksni”. Drīzāk tā iederas arī aizvien izplatītākajā Krievijas iedzīvotāju pārliecībā, ka Kremlis un it īpaši krievu oligarhi un dažreiz arī pats Putins ir naidīgo Rietumu “aģenti”. Kā alternatīvu esošajām varas iestādēm minētie cilvēki sapņo par “īstu Staļinu” un patiesi populāru valdību, kas ir spējīga gan veidot sociālo taisnīgumu, gan beidzot aizsargāt Krieviju no daudziem “ienaidniekiem”.
Tikmēr Krievijas speciālajiem dienestiem un spēka struktūrām (“siloviki”), kuriem pēdējās desmitgadēs ir izdevies lielā mērā neitralizēt liberālo opozīciju, nav ne mazākās nojausmas, kā rīkoties ar haotiskiem un nekontrolētiem indivīdiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati, un kuri ir vienoti neapmierinātībā ar valdību. Rezultātā pēc gadiem ilgas “intelektuālas” protesta aktivitātes apspiešanas varas iestādes var sastapt daudz bīstamāku parādību - “bezjēdzīgu un nežēlīgu” Krievijas iedzīvotāju sacelšanos.