Krievija pastiprina bruņoto spēku grupējumu Arktikā

Ārvalstīs
Sargs.lv/Jamestown Foundation
Arktika
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Krievija turpina Arktikas reģiona militarizāciju, izvietojot tajā pretgaisa aizsardzības sistēmas un izvietojot uzbrukuma ieročus, raksta domnīca “Jamestown Foundation”. Tās eksperti uzsver -  šādi Krievija nostiprinās teritorijā, kurā visātrāk var veikt uzbrukumu ASV bāzēm, kā arī mēģina atturēt ASV un NATO valstis no šī reģiona apgūšanas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 28. februārī paziņoja, ka valsts ievērojami pastiprinās militāro klātbūtni Krievijas ziemeļos, proti, ziemeļu flote esot izveidojusi jaunu pretgaisa aizsardzības divīziju. Viņš uzsvēra, ka Ziemeļu jūras ceļš, kas stiepjas no Krievijas ziemeļrietumiem līdz pat valsts ziemeļaustrumiem, kā arī reģioni Ziemeļos, kuros atrodas svarīgi rūpniecības centri, tagad būs konstanti aizsargāti. Šī mērķa sasniegšanā līdzdarbosies Ziemeļu flote, Gaisa desanta karaspēks (VDV) , Gaisa un kosmosa spēki (VKS) kā arī Krievijas speciālo uzdevumu spēki (SOF). Tika paziņots, ka ziemeļu flote saņems ievērojamus papildspēkus atomzemūdeni “K-549 Knyaz Vladimir”, fregati “Admiral Flota Kasatonov”, kā citus peldlīdzekļus.  

Par Arktikas aizstāvēšanu nesen runāja arī krievu konservatīvais komentētājs un militārais eksperts Aleksandrs Šikorads. Viņš teica, ka Krievijas uzdevums ir neielaist amerikāņus “mūsu” Arktikā, jo tā ir Krievijas pirmā un pēdējā Ziemeļu aizsardzības līnija.

Komentētājs ne tikai norādīja uz Arktikas ģeopolitisko un militāro nozīmi, bet arī uz ekonomisko un stratēģisko reģiona vērtību. Šikorads apgalvoja, ka ja Krievijai nebūtu parādījusi savas militārās spējas 1920 un 1930. gados ar militāro ledlaužu palīdzību, rietumu valstis jau sen būtu aktīvāk iesaistījušās reģionā. Viņš teica, ka rietumu centieni internacionalizēt Ziemeļu jūras ceļu būtu jāuzskata par agresīvu mēģinājumu stipri ierobežot Krievijas ietekmi un suverenitāti reģionā. Viena no Krievijas lielākajām priekšrocībām Arktikā ir valsts rīcībā esošais lielais militāro ledlaužu daudzums, kas ļauj tai būt daudz brīvāk nokļūt reģionā.

Krievija vēlas nodrošināt savu turpmāko dominanci Arktikas reģionā un Ziemeļu jūras ceļā balstoties uz četriem militārajiem pīlāriem.

Pirmais pīlārs ir pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības spējas. Maskava paziņoja, ka tā līdz 2020. gada beigām Kolas pussalā novietos divus “Resonance-N” radaru kompleksus. Šie radari spēj uztvert ballistiskās raķetes, spārnotās raķetes, “Stealth” lidmašīnas un mērķus, kas lido ar hiperskaņas ātrumu. Radaru novietošana pussalā ievērojami stiprinās ziemeļu flotes spējas novērot reģionu un identificēt potenciālus draudus visbīstamākajā raķešu uzbrukuma zonā.

Image
Arktika
Foto: Foto: Olga Smolskaya/TASS/Scanpix

Krievijas militārais eksperts un komentētājs Igors Korotčenko rūpīgi skaidro, ka militāri konflikti Arktikā, tās īpašo laikapstākļu dēļ notiks citādākā formā. Korotčenko uzskata, ka Krievijas klātbūtne Arktikā galvenokārt izpaužas Arktikas bāzu un lokāli izvietotu pretgaisa aizsardzības sistēmu formā, pieminot arī speciāli Arktikas apstākļiem izveidoto pretgaisa aizsardzības sistēmu “TOR-M2DT”, kas pēc viņa vārdiem, spēj notriekt gandrīz jebkuru lidojošu objektu.

Otrais līdzeklis, ar kura palīdzību Krievija grib kļūt par galveno spēlētāju Arktikā ir stratēģiskā aviācija. Krievu avoti bieži piemin “Tu-160” bumbvedēju, kurus Krievija spētu izvietot valsts ziemeļos Aleksandra zemes salas militārajā bāzē. Šāds solis varētu nopietni apdraudēt rietumu valstis, jo “Tu-160” spēj pārvadāt un izšaut kodollādiņus nesošās spārnotās raķetes “Kh-101 un Kh-102”. Bumbvedēju izvietošana tālajos ziemeļos nozīmētu, ka Krievija ar šīm raķetēm spētu uzbrukt ASV militārajām bāzēm Grenlandē, nedodot Amerikas Savienotajām Valstīm laiku reaģēt.

Image
Arktika
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Trešais līdzeklis ir Arktikas laikapstākļiem piemēroti transportlīdzekļi un kājinieku kaujas mašīnas. Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko apgalvoja, ka šis elements ir viena no Krievijas Bruņoto spēku prioritātēm, īpaši Arktikas reģionā. Viņš min Krievijas jaunāko izstrādāto kājinieku kaujas mašīnas “Ritsar” modeli, kas esot speciāli izveidota operācijām valsts ziemeļos un drīz tiks pieņemta apbruņojumā. Neskatoties uz informācijas trūkumu par “Ritsar”, daži Krievijas avoti apgalvojuši, ka tas kļūs par galveno balstu sauszemes operācijām Arktikas reģionā.

Pēdējais elements Krievijas militārās klātbūtnes nostiprināšanai Arktikā ir augstas precizitātes ieroči. Jaunā “Kh-47M2 Kinzhal” ballistiskā raķete, kuru var izšaut lidmašīnas un kurai var pievienot kodolgalviņu pirmo reizi tika izvietota militārās bāzēs Krievijas dienvidu apgabalā 2017. gadā. Pēc militārā žurnāla “Arsenal Otechestva” galvenā redaktora Viktora Murahovska teiktā, “Kh-47M2” ir operatīvi taktiskās ballistiskās raķetes “Iskander” tālākais modernizācijas rezultāts. Pēc tās izvietošanas Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā Krievija sāka raķetes izvietot arī valsts ziemeļos.

Image
Arktika
Foto: Foto: AP/Scanpix

Atšķirībā Krievijas pasludinātajām sociālekonomiskajām un kulturālajām politikām, kuras vērstas uz Arktikas reģionu, Krievijas militārā politika šīs teritorijas apgūšanā virzās ar stingriem un pārliecinošiem soļiem.

Dalies ar šo ziņu