Krievija gatavo ambiciozu ekonomikas stratēģiju Arktikas reģionam

Ārvalstīs
Sargs.lv/Jamestown Foundation
Image
Arktika
Foto: Arctic-russia.ru

Krievijas valdība apstiprinājusi vairākus jaunus noteikumus, kas uzlabotu ekonomiskos ieguvumus un celtu subsīdiju līmeni uzņēmumiem vai investoriem, kuri vēlas iesaistīties uzņēmējdarbībā valsts tālajos ziemeļos, vēsta domnīca “Jamestown Foundation”.

Jaunos ieteikumus likumu uzlabošanai izstrādāja Krievijas finanšu, enerģijas un Krievijas Tālo Austrumu un Arktikas attīstības ministrijas, un kopumā tie paredz veiksmīgu Krievijas Arktikas stratēģijas ieviešanu līdz 2035. gadam. Arktiskā stratēģija, savukārt, sastāv no Federālā likuma par Īpašo ekonomisko režīmu Arktikā, Pamatnostādnēm par Krievijas federācijas politiku Arktikā līdz 2035. gadam, stratēģijas par Arktiskās zonas attīstību līdz 2035. gadam un valsts politikas pamatnostādnēm Arktikā.

Jaunie noteikumi ietver Murmanskas apgabalu, Čukotkas, Jamalas Ņencu un Nenetkas autonomo apgabalu, kā arī daļas no piecām citām Krievijas federatīvajām zemēm – Arhangeļskas apgabala, Sahas republikas (Jakutijas), Krasnojarskas, Karēlijas un Komi apgabala. Lai piesaistītu arī ārvalstu finansējumu, Krievijas valdība izveidojusi arī četras galvenās projektu grupas, kurās investējot, varētu saņemt arī atbalstu no valdības:

-          Valsts piekrastē esošo ogļūdeņražu iegūšana Krievijas kontinentālajā šelfā ar iespēju saņemt nodokļu atlaides dabas resursu iegūšanai. Nākamo 15 gadu laikā uzņēmums, kurš nodarbotos ar ogļūdeņražu iegūšanu, saņemtu 5% nodokļu atlaides naftas produktiem un 1% dabas gāzei, sākot no resursu iegūšanas brīža. “Jamestown Foundation” norāda, ka baumo pat par valdības noteiktiem papildu ieguvumiem gadījumā, ja tiktu veikta ogļūdeņražu izpēte un kvalitātes novērtēšana.

-          Ogļūdeņražu ieguve valsts kontinentālajā daļā, uzsverot tieši sašķidrinātās dabasgāzes un gāzes ķīmijas ieguvi. 12 gadu garumā pēc ieguves uzsākšanas, valdība investoriem apsolījusi nepiemērot nodokļus par dabas resursu izmantošanu.

-          Sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem reģionā par tās izmantošanu nodokļi būs jāmaksā tikai 17 gadus pēc ražošanas uzsākšanas.

-          Citi projekti, kas tiks vērtēti pēc iegūtajiem resursiem un projekta lieluma. Šajā kategorijā iekļauti arī infrastruktūras projekti, piemēram, cauruļvadu un ostu izbūve.

Krievijas Tālo Austrumu un Arktikas attīstības ministrs Aleksandrs Kozlovs norādījis, ka jaunie noteikumi izveidoti, lai pārveidotu kopš 1991. gadā reģionā esošās tendences, stimulējot uzņēmumus darboties arī Arktikā, informē “Jamestown Foundation”. Viņš uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi Arktikas reģiona apdzīvotības uzlabošanai.

Reģions atbildīgs par 10% no Krievijas kopējā iekšzemes kopprodukta, un saņem 10% no ārzemju investīcijām, taču reģionā dzīvo vien 1,5% Krievijas iedzīvotāju. Arī reģiona jau tā mazā iedzīvotāju skaita attīstības indekss ir zemāks nekā Krievijas vidējais rādītājs. Murmanskas apgabala Ražotāju un uzņēmēju savienības prezidents Sergejs Vellers arī iepriekš uzsvēris, ka vienīgais veids, kā uzlabot Krievijas Arktiskā reģiona apdzīvotību, būtu ekonomisko iespēju uzlabošana un jaunu darba vietu izveide.

Kā galvenos panākumus Krievijas valdība plāno aptuveni 21 jauna reģionālā “megaprojekta” izveidi, platīna un citu metālu ieguves vietu izpēti Krasnojarskas un Murmanskas apgabalos un pilna cikla zāģmateriālu un kokmateriālu ražošanas kompleksa izveidi Arhangeļskas apgabalā.

Šīs un simtiem citas mazākas iniciatīvas nākamo 15 gadu laikā varētu izveidot aptuveni 200 tūkstošus jaunu darba vietu un “padarīt Krievijas Arktiku par patīkamu galamērķi valsts jaunatnei un jaunajiem speciālistiem,” atsaucoties uz “Rossiyskaya Gazeta” teikto, norāda domnīcas eksperti.

Pamatojoties uz publisko informāciju, eksperti uzskata, ka Krievijas ekonomiskās intereses Arktikā sastāv tikai no diviem elementiem. Pirmais ir sašķidrinātās dabasgāzes ražošana, kas “nākamajos 15 gados varētu Krieviju padarīt par vienu no lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes tirgus spēlētājām”. Šādu rezultātu valdība cer sasniegt ar uzņēmumiem “Yamal LNG” un “Arctic LNG 2”, kas atrodas attiecīgi Jamalas pussalā un Gidanas pussalā. Otrs elements – Krievijas lielās investīcijas tā sauktajā Ziemeļu Jūras Ceļā, kas Krievijai ne tikai dotu pieeju dabas resursiem, bet arī nodrošinātu jūras koridoru Ķīnas tirdzniecības kuģiem, kas ceļo uz Eiropas Savienību. Tikmēr Krievija vēlas būt ne tikai sauszemes, bet arī jūras starpnieks ES un Ķīnas tirdzniecībā.

Vissvarīgākais, uzskata eksperti, ir tas, ka saistībā ar vairākiem no jaunajiem ieteikumiem jau izteikti arī dažādi pavisam konkrēti ierosinājumi. Viens no priekšlikumiem – izveidot subsidētu hipotēku programmu, kas palīdzētu nodrošināt mājokļa iegādi tiem, kas vēlas pārcelties uz Arktikas reģionu, aizņēmumam nosakot vien 2% likmi gadā.

Bet Tālo Austrumu un Arktikas attīstības ministrija jau izteikusi vēlmi izveidot jaunu valsts korporāciju, “Roshelf”, kas valsts Tālajos Austrumos un ziemeļos veiktu ogļūdeņražu pētījumus un ieguvi. Šai organizācijai tiktu uzticētas īpašas tiesības “pārstāvēt Krievijas intereses” un “izmantot Krievijas resursus un piešķirt īpašas tiesības Arktiskajos projektos piedalīties privātajiem investoriem”.

“Jamestown Foundation” eksperti norāda, ka par šiem jaunajiem noteikumiem par Krievijas Arktisko reģionu var izteikt divas svarīgas atziņas. Pirmkārt, pirmo reizi šāda lieluma iniciatīva izveidota, kopā sanākot trim spēcīgām institūcijām, no kurām viena ir tieši atbildīga par reģionu. Otrkārt, Arktikas stratēģija ieskicējusi svarīgākās Krievijas nacionālās intereses ziemeļos.

“Papildus ekonomiskajiem aspektiem, šī stratēģija skaidri norāda uz nepieciešamību aizstāvēt Krievijas suverenitāti un teritoriālo integritāti šajā attālajā, bet ar resursiem bagātajā reģionā,” uzsver domnīcas eksperti.

Dalies ar šo ziņu