Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis

Vienības un personības
Materiāla sagatavošanā izmantoti fragmenti no Riharda Treijas grāmatas ”Latvijas ģenerāļi(1918 – 1940)”
Image
07829BB7C05B4952B6222FEAD538FB65.jpg

Viens no slavenākajiem latviešu karavadoņiem, pirmais ģenerālis nacionālajā Latvijas armijā Jānis Balodis bija nozīmīga, bet ne viennozīmīgi vērtējama personība.

Pirmais Latvijas nacionālās armijas ģenerālis Jānis Balodis

Jānis Balodis ir dzimis 1881.gada 20.februārī Trikātas pagasta Vēžniekos lauksaimnieku ģimenē. Jānis ir jaunākais no trim Baložu bērniem - māsa Marija ir septiņus gadus vecāka, bet brālis Dāvis - 18 gadus vecāks.

Trikāta ir karavīru pagasts, un jau cara laikā no tā nākuši vairāki virsnieki. Jānis sapņo par ģimnāziju, taču ģimenes šaurā rocība jaunietim liek izvēlēties militāro karjeru. 1898.gadā viņš iestājas armijā. Seko dienests 110.Kamas kājnieku pulkā Kauņā. 1900.gadā viņš iestājas Viļņas junkurskolā. Pēc karaskolas beigšanas 1902.gadā J.Balodis nokļūst Daugavpilī dislocētajā 100.Ostrovas kājnieku pulkā. 1904.gadā J.Baloža divīzija dodas uz Austrumiem, kur ir sācies Krievijas karš ar Japānu. Pēc karā gūtajiem ievainojumiem J.Balodis 1905.gadā tiek nosūtīts uz Viļņu turpināt dienestu 106.Ufas kājnieku pulkā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914.gada augustā J.Baloža pulku nosūta uz fronti Austrumprūsijā. 1915.gada februārī netālu no Grodņas viņu ievaino. Atrodoties slimnīcā, J.Balodis nonāk vācu gūstā.

Pēc gūstekņu nometnēs Silēzijā pavadītā laika J.Balodis 1918.gada novembrī atgriežas Latvijā. Viņš tūdaļ izsaka vēlēšanos iestāties veidojamajos nacionālajos bruņotajos spēkos, un 1918.gada 3.decembrī tiek iecelts par Instruktoru rezerves rotas komandieri, kas ir viena no pirmajām nacionālā karaspēka vienībām. 1919.gada 6.martā pie Airītēm traģiskā sadursmē ar sabiedroto vācu Borha bataljonu bojā iet 1.latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Bataljona turpmākā komandēšana tiek uzticēta J.Balodim. 1919.gada jūlijā Balodi ieceļ par Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku.

1919.gada oktobrī Rīga atrodas kritiskā stāvoklī – 9.oktobra vakarā Pāvela Bermonta vadītais karaspēks ir ieņēmis Pārdaugavu un gatavojas triecienuzbrukumā ieņemt Rīgu, pilsētā un daļā karaspēka valda panika. Lai mainītu stāvokli frontē pie Rīgas, 16.oktobrī Dāvida Sīmansona vietā par armijas virspavēlnieku ieceļ pulkvedi Balodi. Tiek izstrādāts plāns Rīgas atbrīvošanai un Bermonta armijas sagraušanai. 1919.gada 11.novembra agrā rītā Rīgas baznīcas zvani vēsta par Pārdaugavas atbrīvošanu un ienaidnieka padzīšanu no pilsētas. 1.decembrī Bermonta karaspēks ir pilnībā padzīts no Latvijas. 1920. gada sākumā Balodis saņem ģenerāļa pakāpi un par gūtajiem spožajiem panākumiem Latvijas neatkarības nosargāšanā tiek apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Noslēdzoties brīvības cīņām, 1921.gada februārī armijas virspavēlnieka amats tiek likvidēts, un tā paša gada jūlijā ģenerālis Balodis no dienesta armijā atvaļinās. 1921.gada aprīlī Latvijas valdība J.Balodim piešķir lauku saimniecību Līvbērzes pagasta Baložos. 1923.gadā Balodi no Zemnieku savienības ievēl par 2.saeimas deputātu, vēlāk arī par 3. un 4.Saeimas deputātu. Saeimā Balodis vada karalietu komisiju. 1931.gada decembrī J.Balodi uzaicina ieņemt kara ministra amatu, paliekot šajā amatā arī pēc Kārļa Ulmaņa organizētā 1934. gada 15. maija apvērsuma, kura viens no atbalstītājiem ir J.Balodis. Līdztekus kara ministra pienākumiem 1938.gada februārī J.Balodi ieceļ arī par Ministru prezidenta biedru. Padziļinoties domstarpībām starp J.Balodi un K.Ulmani, 1940.gada 5.aprīlī Balodi no ieņemamajiem amatiem atbrīvo.

1940.gada 31.jūlijā padomju vara J.Balodi kopā ar sievu Elvīru deportē uz Krieviju. Sākoties Otrajam pasaules karam, viņš tiek apcietināts un Krievijas cietumos atrodas līdz 1952.gadam. Pēc Staļina nāves Balodi no apcietinājuma atbrīvo, un 1956.gadā kopā ar dzīvesbiedri ir iespēja beidzot atgriezties dzimtenē. 1965. gada 8. augustā ģenerālis Balodis no šīs dzīves šķiras. Viņu gulda Rīgas Meža kapos.

Dalies ar šo ziņu