NBS psihologi stiprina karavīru psiholoģisko noturību Covid-19 krīzes laikā

Saistībā ar Covid-19 epidēmiju šobrīd visi lielākā vai mazākā mērā piedzīvo krīzes situāciju, kad līdz šim ierastā dienas kārtība ir izjaukta. Tie, kuri var, strādā attālināti, daudzi darba pienākumus mēģina apvienot, vienlaikus rūpējoties par bērniem, kuri pašlaik neapmeklē skolu vai bērnu dārzu, kāds, savukārt, zaudējis darbu un palicis bez regulāriem ienākumiem.

Līdz ar to krīzes izraisītās sekas var būt dažādas, tāpat kā cilvēku reakcija uz tām. Tāpēc šajā laikā ir normāli, ka cilvēks var izjust visdažādāko emociju gammu –  bailes, trauksmi, neziņu, dusmas un bezspēcības sajūtu, varbūt pat ilgstošu nomāktību un citas depresīvas izpausmes, saka Nacionālo bruņoto spēku galvenais psihologs Vilnis Čerņavskis.

Arī NBS Psihologu dienests šajā laikā mācās, kā visefektīvāk strādāt attālināti. Lai arī klātienes tikšanās psihologiem ir ļoti svarīgas,  konsultācijas var sniegt arī pa telefonu vai kādu no daudzajām saziņas programmām. “Ja tiešām jūtam, ka problēma ir nopietna, ievērojot visus drošības pasākumus, ar karavīru vai citu aizsardzības nozares darbinieku tiekamies klātienē,” stāsta V. Čerņavskis.

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Lielākā daļa karavīru turpina savus dienesta pienākumus pildīt klātienē savās vienībās, līdz ar to viņu ikdienas ritms nav daudz mainījies, taču lielāks izaicinājums ir tiem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda no mājām, piemēram, nodrošinot dokumentu apriti vai citus uzdevumus, kuru izpildei nepieciešams galvenokārt dators. Tieši no viņu puses esot visvairāk jautājumu un lūgumu pēc padoma.

Līdz ar to, nemitīgi esot kopā, var rasties nesaskaņas, kā ikvienai citai ģimenei, kas šajā laikā atrodas vai nu karantīnā, vai strādā no mājām.

V. Čerņavskis atzīst, ka lielākā slodze šobrīd gulstas uz vecākiem, kuri paralēli tiešajiem darba pienākumiem mājās pieskata arī bērnus.  Saprotams, ka daudzi vecāki ir noguruši, nespēj koncentrēties un izjūt papildu trauksmi. Tāpēc jo īpaši jāsaglabā miers un nosvērtība, jo bērni ļoti ietekmējas no apkārt valdošā satraukuma. Viņi redz pieaugušo rūpju māktās sejas, dzird paceltās balsis, ziņas, pieaugušo sarunas, un vienlaicīgi viņiem vēl jācenšas apgūt jaunā mācību viela. “Pirmā vecāku reakcija parasti uz šādām izmaiņām ir dusmas. Tomēr vecākiem svarīgi savas dusmas piefiksēt, neizreaģēt tās uz bērnu, bet izrunāt, piemēram, ar savu partneri,” norāda psihologs.

Viņš stāsta, ka visbiežāk trauksmi var atpazīt pēc šādas domu ķēdes: jums iesāpējās kakls vai ir paaugstināta temperatūra, tad prātā zibenīgi seko nākamās domas – “Ko darīt, ja tas ir Covid-19? Ja nu esmu slims un vakar darbā paspēju “aplipināt” arī citus kolēģus? Ja nu viņi tagad tālāk izplatīs šo vīrusu saviem tuviniekiem? Ja nu kāds mirst?” Šādu apokalipses ainu, diezgan satraukts un nobažījies cilvēks savā prātā var uzburt diezgan ātri. Ko darīt, lai neļautos panikai? Kā galvenos atslēgas vārdus šajā laikā kolēģu un dienesta biedru vidū V. Čerņavskis min iejūtību un sapratni.

Arī Pasaules Veselības organizācija iesaka mazināt aizspriedumus un saziņā ar citiem censties nelietot tādus negatīvus apzīmējumus kā, piemēram, “Covid-19 upuri” vai “slimie”. Ir svarīgi nodalīt personu no slimības Covid-19 un ņemt vērā, ka visi šie cilvēki pēc atveseļošanās turpinās būt aktīvi sabiedrības locekļi un ne ar ko nebūs sliktāki.

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tāpēc, lai uzturētu veselīgu psiholoģisko vidi bruņotajos spēkos, Psihologu dienests īpaši šim laikam izstrādājis rekomendācijas NBS vadošajam personālam un komandieriem. Daudzas no tām tiek īstenotas jau līdz šim, piemēram, precīzu pavēļu un instrukciju došana padotajiem un drošas darba un dienesta vides nodrošināšana, kā arī profilaktisko pasākumu ievērošana.

Nepieciešamības gadījumā komandieri tiek aicināti ieteikt un atbalstīt karavīru un civilo darbinieku vēršanos pēc psiholoģiskās palīdzības pie atbilstošiem speciālistiem, kā arī pašiem to izmantot.

Savukārt karavīriem rekomendējams turpināt pildīt viņiem uzticētos pienākumus, paļaujoties uz saviem komandieriem – viņi darīs visu, lai novērstu Covid-19 radītos iespējamos riskus. Tāpat karavīri tiek aicināti ar izpratni un iejūtību izturēties pret saviem dienesta biedriem un informāciju par Covid-19 iegūt tikai no drošiem avotiem, jo uzticama informācija jebkurā krīzē ir ļoti svarīga.

Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

V. Čerņavskis novērojis, ka šobrīd informācija ir pietiekama – gan Latvijas medijos, gan arī Nacionālajos bruņotajos spēkos. Taču jāņem vērā, ka daudzas grūtības mums visiem vēl tikai priekšā. “Tā ir neziņa, kā tas viss beigsies, jo cilvēki apzinās, ka pēc šī var būt arī finansiāla krīze. Šī nedrošība jau tagad satrauc daudzus – cilvēkiem ir kredīti vai kāds no ģimenes locekļiem ir zaudējis darbu. Pat, ja karavīriem ir skaidri dienesta pienākumi, viņi turpina tos pildīt un būt savā vienībā, nav izslēgts, ka kādam tuvinieks ir palicis bez darba, un tas atstāj ietekmi uz visu ģimeni,” saka V. Čerņavskis, prognozējot, ka vēlāk nepieciešamība pēc psihologa atbalsta kopumā varētu tikai pieaugt.

Kā – tas ir katra paša ziņā. Kādam palīdz fiziskas aktivitātes, piemēram, skrējiens pa mežu, citam – ēst gatavošana. Protams, ka Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi samazina arī brīvā laika pavadīšanas iespējas, taču jāizmanto labākie šobrīd pieejamie resursi. Kāds varbūt vakaros atkal pievērsīsies novārtā atstātam vaļaspriekam, piemēram, zeķu adīšanai vai puzles likšanai, galvenais, lai tas sagādā prieku un kaut uz brīdi novērš domas no satraucošajām ziņām.

Arī Pasaules Veselības Organizācijas ir apkopojusi galvenos ieteikumus, kuri šajā grūtajā laikā var noderēt pašsajūtas uzlabošanai. Pirmkārt, tas ir atgādinājums būt empātiskiem citam pret citu, jo Covid-19 var skart ikvienu, neatkarīgi no etniskās piederības, maka biezuma vai citiem faktoriem.

Tāpat cilvēkiem tiek ieteikts izmantot uzticamus ziņu avotus un pārņemt no tiem nevis radīto trauksmi, bet gan praktisko informāciju – ko konkrēti es varu darīt, lai pasargātu sevi un savus tuvos. Ziņas nevajag lasīt pārāk bieži, jo nemitīga ziņu plūsma par slimības uzliesmojumu var satraukt ikvienu, pat ar visstiprāko nervu sistēmu.