Ukrainas lidmašīnas notriekšanā, iespējams, vainojams Irānas spēku pieļautais kļūdu kopums

Viedoklis
Sargs.lv
Image
lidmašīna
Foto: AP/Scanpix

Absolūts mērķa identifikācijas trūkums, slikta komandvadība un komunikācijas trūkumi. Tie, visticamāk, bijuši faktori, kuri veicināja Ukrainas aviosabiedrības “Ukraine International Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Irānas galvaspilsētas Teherānas. Tā sarunā ar aizsardzības nozares portālu “Sargs.lv” atzīst Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Viesturs Masulis.

Viņš skaidro, ka Irānas spēki, apšaudot ASV bāzi Irākā, paaugstināja savu kaujas gatavību. Tiesa, netika izdarīts pats galvenais – situācijā, kad valsts bruņotie spēki pēc būtības jau atradās kara situācijā, veicot konkrētus tēmētus šāvienus pa pretinieku, un vienlaikus gaidīja iespējamu atbildes triecienu no ASV, visa veida civilā gaisa satiksme bija laicīgi jāslēdz.

“Nedrīkst pieļaut situāciju, kad no vienas puses notiek kaujas darbības, bet tai pat laikā tiek turpināta civilā gaisa satiksme. Te nu arī ir rezultāts. [..] Tā ir vairāku neveiksmīgu sagadīšanos un kļūdu kopa, kas noveda pie traģēdijas, kas prasīja 176 nevainīgu cilvēku dzīvības.”
Masulis
Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs
pulkvežleitnants Viesturs Masulis

Kā vienu no būtiskākajiem traģiskās lidmašīnas notriekšanas faktoriem pulkvežleitnants V.Masulis uzsver izvēlēto ieroču sistēmu tehniskās īpašības, ar ko Irānas spēki centās aizsargāt galvaspilsētu no iespējamā ASV prettrieciena pēc tam, kad tā bija palaidusi ballistiskās raķetes pa ASV bāzēm Irākā, atriebjoties par Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālmajora Kasema Soleimani nogalināšanu.

“Cik es zinu, tad Teherānā tika izvietotas “Tor” pretgaisa aizsardzības raķetes, kuru uzdevums bija aizsargāt pilsētu no potenciāla uzbrukuma. Šīs iekārtas atradās paaugstinātā kaujas gatavībā, jo gaidīja iespējamu prettriecienu no ASV spēku puses. Otrkārt, pieļauju, ka šajā laikā bija vāja komunikācija ar civilo gaisa satiksmi. Treškārt, cik man zināms, “Tor” tipa raķešu sistēmām nav identifikācijas iespēju, kas ļautu vai neļautu atklāt uguni pa lidmašīnu, kas nav uzskatāma par pretinieku.”

Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs skaidro –  ja pretgaisa aizsardzības sistēmās ir uzstādītas tā sauktās “savs-svešs” identifikācijas iekārtas,  tad pirms šāviena pretgaisa aizsardzības sistēma gaisa kuģa automātiskajam atbildētājam, pa kuru jau tiek tēmēts, pieprasa tā identifikācijas kodu. Ja no lidmašīnas atbildētāja pienāk signāls, ka tas ir draudzīgais vai civilais gaisa kuģis, pati pretgaisa aizsardzības iekārta karavīram fiziski neļauj veikt šāvienu pa izvēlēto mērķi.

Pulkvežleitnants V. Masulis arī pieļauj, ka Irānas spēku karavīram, kurš tajā brīdī atradās postenī pie “Tor” raķetes, nebija pilnas informācijas par notiekošo.

“Publiski pieejamā informācija liecina, ka notriektās Ukrainas lidmašīnas reiss, kas izlidoja no Teherānas lidostas, aizkavējās. Tādējādi, pat ja identifikācija “savs – svešs” nestrādāja, karavīriem šādos gadījumos ir jāveic procedurālas darbības, lai novērstu draudzīgo lidaparātu notriekšanu. Ļoti iespējams, ka Irānas karavīram bija saraksts ar laikiem, kad lidmašīnām konkrētajā atbildības zonā ir jālido. Tāpat viņiem bija jābūt sarakstam ar tā sauktajiem “tukšajiem periodiem”, kad gaisa telpā nevienam nav jālido. Ņemot vērā, ka šī lidmašīna izlidoja vēlāk, nekā bija paredzēts, tas pie “Tor” iekārtas sēdošajam karavīram deva pārliecību, ka tie, iespējams, varētu būt ASV spēki.”

Pulkvežleitnants V. Masulis arī atzīst – jāņem vērā arī pašu karavīru noskaņojums un psiholoģiskais fons. Irānā K. Soleimani nogalināšana tika uztverta kā nacionālā traģēdija. Tā veicināja arī emocionālo spriedzi. Tāpat nav zināms, vai karavīrs, kurš atradās dežūrā pretgaisa aizsardzības iekārtā, jau nebija pārguris, veicot dienesta pienākumu izpildi.

“Tā ir vairāku neveiksmīgu sagadīšanos un kļūdu kopa, kas noveda pie šīs traģēdijas, un  rezultātā šī kļūda prasīja 176 nevainīgu cilvēku dzīvības. [..] No malas es redzu trūkumus komandvadībā, sliktu komunikāciju un neesošu identifikāciju “savs – svešs”,” secina Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Irānas prezidents Hasans Ruhani atzinis Irānas bruņoto spēku vainu Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Teherānas, kas prasīja 176 cilvēku dzīvības. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Irānas paziņojumu, pieprasījis, lai atbildīgie par lidmašīnas notriekšanu tiktu sodīti.

Dalies ar šo ziņu