Nacionālo bruņoto spēku bruņojumam jābūt vienmērīgi sadalītam pa vienībām, tādējādi līdzvērtīgi stiprinot kaujas spējas visā Latvijas teritorijā, šādu pārliecību intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
“Mēs nedrīkstam lokalizēt jaunu bruņojumu tikai vienā, kaut arī pēc skaitliskā sastāva lielā, vienībā. Ja mēs iegūstam kādu militāro spēju, tai jābūt visos bruņotajos spēkos, tai skaitā arī Zemessardzē. Ja mēs kaut ko iegādājamies vienai brigādei, šādam bruņojumam jābūt arī citās brigādēs,” viņš norādīja.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Kā piemēru ģenerālleitnants L. Kalniņš minēja neseno 155 milimetru pašgājējhaubiču nodošanu Zemessardzes Latgales brigādes rīcībā. Vēl nesen aizsardzības ministrs Artis Pabriks medijos paziņoja, ka ar Austriju, no kuras nopirktas jau Latvijas Bruņoto spēku rīcībā esošās haubices, uzsāktas sarunas par papildus bruņojuma iegādi.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku komandieris atzina, ka jau drīzumā noslēgsies konkurss par Jūras spēku “Imantas” klases mīnu kuģu kapitālo remontu uzsākšanu. “Es ceru, ka izsludinātie iepirkumu konkursi sekmīgi noslēgsies, un jau nākamā gada sākumā tiks izvēlēta kompānija, kam uzticēsim kuģu modernizāciju. Šo kuģu aprīkojums ir diezgan novecojis. Mēs, protams, šo to esam piepirkuši klāt, piemēram, sonārus, bet ir nepieciešams veikt kuģu pilnvērtīgu modernizāciju. Būtībā no kuģiem pāri paliks vien korpuss. Pārējās iekārtas būs absolūti jaunas,” stāstīja L. Kalniņš.
Foto: Laila Bajāre/Aizsardzības ministrija
Tālāka attīstība plānota arī Gaisa spēkos, īpaši domājot par pretgaisa aizsardzību. Nereti medijos šī spēja tiek dēvēta par “Ahileja papēdi”, jo Latvijas bruņojumā esot vien tuvās distances pretgaisa ieroči. Ģenerālleitnants L. Kalniņš šim apgalvojumam nepiekrīt.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš gan vērsa uzmanību, ka pretgaisa aizsardzība ir viena no Nacionālo bruņoto spēku prioritātēm, tāpēc šobrīd notiek izpēte, lai noskaidrotu, kā šo sistēmu labāk pilnveidot ar jauniem ieroču veidiem.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Pretgaisa aizsardzībā, tāpat kā citu spēju attīstībā, mēs ejam soli pa solim. Turklāt, vērtējot ne tikai tās ieroču sistēmas, ko mēs varam iegādāties no finansiālā aspekta, bet arī, raugoties gan no personāla apmācības, gan tām sistēmām, kas ir tirgus piedāvājumā, perspektīvas. Te lielāks finansējums uzreiz nelīdzētu. Pat, ja šobrīd mums ir nauda, mēs nevaram aiziet un vajadzīgās iekārtas ātri nopirkt. To iegādei vispirms jāizsludina konkurss, jāizvēlas piegādātāji, bet vēlāk tās jāsaražo. Turklāt ražotāju nav daudz, un tie visi jau ir zināmi,” sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris.