Justīne Beltiņa
Zemessardze dod iespēju ne tikai brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību, bet arī papildināt savas zināšanas un prasmes. Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas stāties Zemessardzē ir dažāda. Kādam tā ir vēlme pārbaudīt savas spējas vai vēlme apgūt militārās pamatiemaņas, bet cits Zemessardzi redz kā brīvā laika pavadīšanu, hobiju vai iespēju paplašināt draugu un paziņu loku. Zemessardze vieno dažādus un daudzpusīgus cilvēkus ar vienotu mērķi – apgūt militārās pamatiemaņas, lai vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni, tuviniekus un valsti. Cilvēkus, kuri apvieno Zemessardzi ne tikai ar darbu, bet arī ar studijām, tāpēc sargs.lv rakstu sērijā “Dienot Zemessardzē” iepazīstinās lasītājus ar zemessargiem – studentiem. Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessardze Justīne Beltiņa. Šogad absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē un medicīnas māsas kvalifikāciju, specializējoties internajā aprūpē. Justīne Zemessardzē dien piecus gadus.
- Kāpēc izvēlējies iestāties Zemessardzē?
11. klase bija tas laiks, kad sāku vairāk domāt, ko vēlos darīt savā dzīvē. Teiksim tā, biju sevis meklējumos, sāku veidot sevi kā personību. Likās, ka dzīvē kaut kas jāmaina, tāpēc sāku nodarboties ar sportu. Viss sākās ar pāris noskrietiem kilometriem. Tad sāku domāt – kur ir robeža, kad vairs nevarēšu? Sapratu, ka Jaunsardzi esmu izsmēlusi, tur robežu neatradīšu. Tad man ieteica iestāties Zemessardzē. Aizbraucu uz Ēnu dienām, kur ēnoju pulkvedi Andri Riekstu. Tajā pašā dienā arī iestājos un 13. aprīlī devu zemessarga zvērestu. Galvenokārt, iestājos, jo vēlējos atrast savu robežu un pārbaudīt izturību. Šo robežu vēl neesmu atradusi, tāpēc joprojām esmu šeit. Jāsaka, ka vidusskolas laiks, kad 12. klasē paralēli darbojos gan Zemessardzē, gan arī Jaunsardzē, ir atstājis vislabākās atmiņas.
- Arī tagad, ilgtermiņā, savu spēju pārbaudīšana ir kā motivācija būt Zemessardzē?
Tieši tā ir mana galvenā motivācija – sameklēt to brīdi, kad mans iekšējais “es” pateiks, ka pietiek un ir jāapstājas. Robežu meklēšana motivē vēl vairāk, kad esi paveicis šķietami nepaveicamo. Tad turpinu meklēt jaunus izaicinājumus un katru izdevību. Tāpēc cenšos saplānot savu laiku tā, lai tiktu uz visām Zemessardzes apmācībām. Vienalga, vai tie ir sakari, nodrošinājums, medicīna, šaušana. Es vienkārši gribu būt katrā reizē blakus, jo katrā nodarbībā kaut kas mainās, katra nodarbība sniedz jaunas emocijas un jaunu iespēju sevi pārbaudīt – vai joprojām spēju, vai varu kaut ko jaunu.
- Minēji, ka biji jaunsargs. Kāpēc izvēlējies Jaunsardzi un, cik ilgi tur darbojies?
Jaunsardzē aktīvi darbojos kopš 9. klases. Gadu mācījos Druvas vidusskolā. Tur Jaunsardze nebija, bet es tik ļoti vēlējos tur darboties, ka tajā gadā izveidojām vienību un atsākām tās darbību. Mēs gan negājām mācīties lauka apvidū, bet klasē. Bija tiešām forši, jo Druvas vidusskola ir ļoti labi sagatavota Jaunsardzei. Tur ir telpas un šautuve, kas ir ļoti liels pluss. Tur ir liels potenciāls. Kad pēc 10. klases atgriezos Ezeres vidusskolā, Druvas vidusskolā Jaunsardze arī turpināja aktīvi darboties, par ko man ir liels prieks. Biju jaunsargs līdz vidusskolas absolvēšanai.
Iestājos Jaunsardzē, jo man ģimenē neviens nav saistīts ar militāro jomu, tas man bija kaut kas pilnīgi svešs. Es vēlējos zināt, kas tas ir, ko tur dara. Es vēlējos zināt, vai arī es esmu spējīga mežā izdzīvot. Arī daudzi mani draugi bija Jaunsardzē. Tu neesi tur viens un ir apziņa, ka ir uz ko paļauties. Par to liels paldies viņiem. Domāju, ka sākumā viņiem bija grūti ar mani, kamēr sapratu, kas notiek. Bet šeit mēs visi vēl esam.
- Tavi draugi arī tagad dien Zemessardzē?
Jā. 11. klasē kopā bijām četri klasesbiedri, kas vienlaikus izgāja pamatapmācību. Trīs esam šajā pašā vienībā, ceturtais tagad dien Jūras spēkos. Mēs joprojām uzturam kontaktu, tas nekur nav pazudis.
- Kā tev izdevās apvienot studijas ar dienestu Zemessardzē?
Pirmos divus gadus bija viegli apvienot, jo pilna laika studijas ir darbadienās, bet apmācība Zemessardzē notiek brīvdienās un vasarā. Pēdējie divi kursi bija visgrūtākie, jo lekcijas notika arī sestdienās un agri no rītiem. Bija brīdis, kad skolā teica, lai izvēlos, kas man ir svarīgāks – Zemessardze vai mācības. Tad domāju, kā lai nokļūstu vienlaicīgi divās vietās, jo man abi bija vajadzīgi. Ar prātu gribēju būt Zemessardzē, bet apzinājos, ka skola ir vairāk vajadzīga. Tas bija grūtākais. Pienāca arī brīdis, kad pirmo reizi bija jāsaka, ka uz apmācību Zemessardzē nebūšu. Bet ļoti daudz var izdarīt runājot, paskaidrojot situāciju. Bija pat reize, kad visam kursam tika pārlikts eksāmens, tikai tāpēc, ka biju Zemessardzes apmācībā. Teicu, ka uz eksāmenu nebūšu, jo man ir ļoti svarīgi pabeigt iesākto. Tas bija ļoti jauki, ka man nāca pretī, pārliekot eksāmenu visam kursam. Bet tas arī radīja lielu atbildību, jo eksāmens man bija jānokārto, otras iespējas man nebūtu.
- Tad saki, ka komunikācija ir labākais veids, lai apvienotu studijas un Zemessardzi?
Jā, tā noteikti ir komunikācija. 21. gadsimtā, manuprāt, tā ir liela problēma, kad nekas netiek pateikts līdz galam vai pateikts tā, lai otrs saprastu. Cilvēks tikai domā par sevi, neiedziļinoties par to, kā otram sakāmo pasniegt, lai viņš saprastu tavu situāciju. To arī mums, kā medicīnas personālam, universitātē mācīja, ka komunikācija ir ļoti svarīga, jo ļoti daudzi cilvēki pārprot tikai tāpēc, ka nav paskaidrots. Mums mācīja, ka tev otrs ir jāuztver kā vienlīdzīgs un jārunā ar viņu “vienā valodā”. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē ir izteikts sieviešu kolektīvs un, ja es pasaku, ka netieku uz lekciju, jo man ir apmācība Zemessardzē, viņas nesapratīs, viņas jautās, kāpēc es to daru, kā tas var patikt. Tad es stāstu, ka tas ir mans hobijs, mans dzīvesveids, ka man tas ir ļoti svarīgi. Man tas ir jāpaskaidro tā, lai cilvēki saprot, ka tas nav iemesls, lai tikai aizbēgtu, bet, ka man daudz nozīmē.
- Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi studijās un Zemessardzē?
Runājot par studijām un Zemessardzi vienlaikus, lielākais izaicinājums bija jaunākā instruktoru kurss, jo tajā laikā arī studēju pēdējā kursā universitātē. Uz kursu braucu ar skolas materiāliem. Naktīs domāju par to, kā vadīt nodarbības Zemessardzē, paralēli mācoties eksāmeniem universitātē. Tas bija laiks, kad vienlaikus darīju abus. Tad bija brīži, kad domāju, kāpēc to daru, kam tas viss ir vajadzīgs. Gan par skolu, gan Zemessardzi. Tad sapratu, ka citādāk jau nemaz nemāku, jo visu laiku esmu bijusi Jaunsardzē, tad Zemessardzē. Bet tas viss bija izdarāms, un tagad varu sev uzsist pa plecu, ka tiku galā.
Visus šos četrus gadus, paralēli studijām un Zemessardzei, arī strādāju.
- Kāds ir nozīmīgākais ieguvums no iegūtās pieredzes kopumā?
Šo gadu laikā esmu sapratusi vienu – nekad nevajag atlikt uz pēdējo brīdi. Lai gan man patīk tas, ko šobrīd daru, un tagad man tas neprasa papildus piepūli. Bet reizēm šķiet, ka 24 stundas diennaktī vai pat septiņas dienas nedēļā ir par maz, lai izdarītu visu, ko vēlies. Lielākais ieguvums ir prasme saplānot savu laiku un prasme komunicēt. Man, 23 gadu vecumā, tas ir ļoti noderējis. Ja rodas brīži, kad māc šaubas un pārdomas, kam man to visu, mēģinu atcerēties, kāpēc to sāku, kādi bija mani mērķi un domas. Tad motivācija atrodas, jo šo gadu laikā esmu ļoti daudz paveikusi. Varu ar sevi lepoties. Sevis motivēšana arī ir mans lielākais ieguvums, ja skatos uz Zemessardzi atsevišķi. Piespiest sevi izdarīt šķietami neiespējamas lietas, ko ikdienā nekad nedarītu, rada lielu gandarījumu.
- Kā Zemessardzē iegūtās zināšanas tev ir palīdzējušas mācību laikā un otrādi?
Tas pat nebija apzināti, ka izvēlējos mācīties par medmāsu, bet Zemessardzē par šādām prasmēm ļoti priecājas. Zemessardzē trīs gadus biju karavīrs-glābējs, tad arī apguvu vairākus padziļinātos kursus pirmajā palīdzībā. Skolā man tas ļoti noderēja. Sākot mācīties pirmajā kursā, man jau bija iegūtas pamatzināšanas un visu varēju norunāt kā pēc ābeces. Šīs zināšanas tiek atjaunotas katru gadu. Tāda patīkama sajūta, ka iegūtās zināšanas mijiedarbojas. Zemessardzē, jaunākā instruktora kursā, programma tika mazliet izmainīta, tad tajā tika iekļauta uzstāšanās, sevis prezentēšana, runāšana auditorijai. Šo prasmju pamati man jau bija ielikti mūzikas skolā, kur bija daudz jāuzstājas. Protams, instruktoru kurss šīs prasmes vēl vairāk pilnveidoja, jo tur sevi ir jāpasniedz tā, lai nevienam nerastos šaubas par tevis teikto un neviens neiedomātos tevi apstrīdēt. Viss apgūtais, vairāk vai mazāk tev noder dzīvē, bet galvenais ir jāsaskata, kā šīs zināšanas pielietot.
- Saskati sevi arī nākotnē Zemessardzē?
Noteikti saskatu sevi aizsardzības nozarē. Absolvējot vidusskolu, vēlējos pievienoties profesionālajam dienestam vai stāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Bet, kārtojot Zemessardzei nepieciešamos dokumentus, daudzi virsnieki ieteica sākumā iegūt civilo profesiju, ja nu tomēr dienests beigās nepatīk, tāpēc sāku studēt Rīgas Stradiņa universitātē. Domāju, ka četru gadu laikā domas mainīsies, bet joprojām redzu sevi militārajā dienestā. Domāju, ka pēc universitātes absolvēšanas sākšu mācības Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet, pabeidzot jaunākā instruktora kursu, sapratu, ka redzu sevi kā instruktori. Esmu nolēmusi, ka šo gadu veltīšu darbam, jo paralēli vēlos pabeigt vada komandiera kursu. Principā, no Zemessardzes es vēlos paņemt visu, ko tā man var sniegt.
- Kāpēc tevi saista militārā vide?
Jo es šeit redzu sevi, savu nākotni un izaugsmi. Ja godīgi, nekur citur nejūtu tik lielu vēlmi un dzinuli apgūt kaut ko jaunu, kā šeit, militārajā vidē. Es esmu vēl ceļā, jo vēl neesmu sapratusi, vēlos būt instruktors vai virsnieks. Bet zinu, ka karjeru veidošu šajā sfērā.
- Vai jūs ieteiktu studentiem izvēlēties Zemessardzi un, kāpēc viņiem tas būtu jādara?
Dienests Zemessardzē liek saprast, cik spējīgs patiesībā esi, bet vienlaikus paņem daudz tava laika un spēka. Zemessardzē tu gūsti pārliecību par sevi un savām spējām, attīsti prātu un domāšanu. Tāpēc noteikti vajag iestāties Zemessardzē. Personīgi es ļoti pieaugu kā cilvēks, jo man uzticējās un pieauga atbildība. Manuprāt, tas galvenais iemesls, kāpēc ir jāiestājas Zemessardzē – lai apzinātos savas cilvēciskās spējas, pat pārdabiskās, lai iegūtu pašapziņu, ka tu spēj vairāk, nekā esi iedomājies.
- Ko tu ieteiktu ņemt vērā cilvēkiem, kuri jau ilgāku laiku ir Zemessardzē?
Neaizmirst motivāciju, kāpēc iestājies Zemessardzē un sākumu. Reiz diskutējām, kāpēc līgumu ar Zemessardzi noslēdz uz pieciem gadiem. Nekad nevajag uztvert, ka esi apguvis visu, vienmēr var iemācīties vairāk un labāk. Mēs mācamies viens no otra. Es no cilvēka, kurš Zemessardzē ir 20 gadus un viņš no manis. Un, ja ir šī komunikācija, cieņa un sadarbošanās, kopīgi var rasties vienreizējas idejas. Es vēlētos, lai mēs visi neaizmirstu, kādi bijām sākumposmā – kā 20 gadus, tā arī piecus gadus atpakaļ. Galu galā, tas, ko tu dari ir tev, nevis citiem.
- Runājot par sākumu, kādi bija tavi pirmie iespaidi, uzsākot dienestu Zemessardzē?
Mani pārsteidza pilnīgi viss. Agrāk mans priekšstats par Zemessardzi bija tāds, ka vīri dažreiz uz mežu aizbrauc, tur paskraida, tad brauc mājās, pastāv pasākumos un viss. Kaut kas līdzīgs sabiedriskajam darbam. Pamatapmācības sākums bija grūts, pat raudādama domāju, kāpēc esmu iesaistījusies. Sākumā Zemessardze izraisīja manī lielu pārsteigumu, bet nevienā brīdī nebija doma, ka vairs neatgriezīšos. Pirmkārt, es taču pati uz to parakstījos. Otrkārt, mani klasesbiedri bija turpat blakus. Ja reiz viņi var, es arī. Atbalstījām viens otru vājuma brīžos, viens otru vilkām aiz rokas, ja nepieciešams, neļāvām padoties.
- Tavuprāt, kāpēc Zemessardze Latvijā ir nepieciešama?
Manuprāt, Zemessardze ir vajadzīga, lai mēs varētu būtu pārliecināti krīzes situācijā zemessargi būs spējīgi aizsargāt valsti, jo ir atbilstoši apmācīti. Tā ir pārliecība, ka spēsim rīkoties ģimenes un draugu labā. Spēsim pasargāt savas mājas un valsti. Zemessardzi vieno domubiedri, kuriem vari piezvanīt jebkurā brīdī, lūgt padomu vai vienkārši parunāt. Zemessardze ir cilvēkus vienojošs spēks. Es zinu, ka Zemessardzē ir cilvēki, uz kuriem paļauties, uzticēties, kuri būs blakus.
Militāro apmācību var apgūt studējošie, kas jau ir Zemessardzē vai kļūs par zemessargiem pirms kursa uzsākšanas. Apmācību īsteno Nacionālie bruņotie spēki, un tā notiek no studijām brīvajā laikā, tostarp brīvdienās un vasaras brīvlaikā. Vairāk uzzini šeit.