Ģenerālis Domroze: Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas aneksija Eiropai ir atnesusi karu

Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas aneksija Eiropai savā veidā ir atnesusi karu, tādēļ NATO dara visu iespējamo, lai aizsargātu sabiedroto valstis un to cilvēkus no potenciālajiem agresoriem, pauda Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.

Vaicāts par iespējamo jauno ieroču sacensību starp NATO un Krieviju, ģenerālis Domroze norādīja, ka šāda iespēja pastāv, taču NATO to nav prasījusi. "Diemžēl man ir jāatgādina, ka tieši Krievija iebruka Gruzijā. Krievija atkal atgrieza karu Eiropā," viņš sacīja.

Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris arī norādīja, ka Minhenes Drošības konferencē Ukrainas prezidents Petro Porošenko skaidri norādījis Krievijas premjerministram Dmitrijam Medvedevam, kurš runājis par civilo karu Ukrainā, ka tas gan esot Krievijas karš, jo viņa valstī ir Krievijas karaspēks.

"Redziet, sabiedrotie uzskata, ka Krievija iebruka Ukrainā un anektēja Krimu, Eiropai atnesot karu. [NATO ģenerālsekretārs Jenss] Stoltenbergs skaidri pateica, kas ir jādara, lai aizsargātu mūsu cilvēkus. Mums kā aliansei ir tikai aizsardzības raksturs," sacīja ģenerālis Domroze.

Taujāts, vai NATO pašlaik izskata arī stratēģijas, kā cīnīties ar cita veida apdraudējumiem, ne tikai tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem, kuri tika izmantoti Ukrainā, viņš apliecināja, ka alianse regulāri izvērtē dažādus iespējamos scenārijus.

"Tā sauktie zaļie cilvēciņi ir iekšēja lieta, un man ir pārliecība, ka Latvijas valdība ar šīm problēmām, ja tās radīsies, tiks galā. Latvijai ir stipri cilvēki un stipra valdība," viņš pauda.

Vienlaikus ģenerālis Domroze atgādināja, ka, piemēram, Sīrijā Krievija neizmantoja "zaļos cilvēciņus", jo tur jau esot Krievijas militārie spēki. "Izaicinājums ir militāri un politiski negatavoties pēdējam karam, bet nākamajam potenciālajam, lai no tā izvairītos. Mēs vēlamies izvairīties no kara. Neviens negrib karu ar Krieviju," viņš piebilda.

Krievija no iespējamā uzbrukuma Baltijas valstīm politiski un militāri neiegūtu neko

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir jāsaprot, ka iespējamā uzbrukuma Baltijas valstīm cena ir pārāk augsta un tam nebūs ne militāru, ne politisku ieguvumu,  apliecināja Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.

Viņš atgādināja, ka ASV kolēģi pēc rotācijas principa uz Eiropu varētu nosūtīt vienu brigādi, kurā tradicionāli ir trīs bataljoni. Šie spēki Eiropā rotēs vairākās mācībās plecu pie pleca ar sabiedrotajiem un partneriem Eiropā, demonstrējot nepieciešamo klātbūtni. Ģenerālis Domzore arī uzsvēra, ka Portugāle nosūtījusi savus pārstāvjus uz Lietuvu, demonstrējot, ka arī ziemeļu reģions ir nozīmīgs visai aliansei.

"Piemēram, Lietuvas valsts atjaunošanas dienā sabiedroto gaisa spēki pārlidoja Viļņu, sūtot signālu - mēs esam ar jums. NATO palielina savas aktivitātes, taču tas nenotiek tikai Baltijā, bet līdz visai Melnajai jūrai. Visās šajās valstīs klātbūtnes palielinājums ir jau tagad redzams, un tas stiprinās atturēšanas politiku," sprieda ģenerālis Domroze.

Taujāts par smagās militārās tehnikas izvietošanu Eiropā, Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris atzina, ka par konkrētām valstīm un lēmumu kā tādu nevar runāt ASV vārdā, taču sarunas par attiecīgo jautājumu norisinās un neesot pilnīgi nekādu šaubu, ka ASV pieņems pareizos lēmumus.

Runājot par Krievijas iespējamo reakciju uz šādu alianses soli, pastiprinot atturēšanas politiku, ģenerālis Domroze uzsvēra, ka NATO un neatkarīgās valstis pašas ir tiesīgas lemt par to, kā to cilvēki tiks aizsargāti. "Neskatoties, ko sacīs Krievija, mūsu lēmumiem ir tikai un vienīgi aizsardzības raksturs. Mēs neesam provokatori," viņš apliecināja.

"Pat ja brigāde dosies uz Latviju, pat ja tā notiks, tā nav provokācija. Putinam ir tūkstošiem šādu brigāžu, "viņš sacīja. Taujāts, vai iespējamās brigādes nosūtīšana ir pietiekams apjoms atturēšanas politikai, ģenerālis Domroze norādīja, ka brigāde ir tikai daļa no lielākas sistēmas, kurā ir gaisa un jūras spēki.

"Gaisa spēkus jūs bieži vien pat varat nepamanīt, taču tie ir. Attiecībā uz jūras spēkiem, manis pārvaldītajos spēkos ir arī astoņas zemūdenes un 140 kuģi. Tāpat mums ir speciālie spēki, "StratCom" centri un tā tālāk. Kad runājam par brigādi, mums ir jāskatās plašākā kontekstā. Tā ir ļoti kompleksa sistēma," viņš mierināja.

Ģenerālis Domroze gan atzina, ka neviens ģenerālis nekad nav pilnībā apmierināts ar viņam pieejamo spēku apmēru, taču esot saprotamas politisko līderu vēlmes izvēlēties, kam atvēlēt finansējumu un cik daudz, piemēram, veselības, izglītības vai militārajai jomai.

Runājot par Putinu, viņš norādīja, ka Krievijas cena par iespējamo uzbrukumu Baltijas valstīm ir šausmīgi augsta un Krievija no tā ne politiski, ne militāri neko neiegūtu.

"Varu to skaidri apliecināt vēl vienu reizi - mūsu robežas ir visas alianses robežas un mēs rīkosimies atbilstoši. Visi, kuri uzskata, ka var uzbrukt Rīgai, Viļņai, Tallinai, saņems šādu atbildi," viņš uzsvēra.

Spēcīgā savstarpējā sadarbība liedz potenciālajiem agresoriem uzdrošināties šķērsot mūsu robežas

Spēcīgās Latvijas Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un NATO sadarbības rezultātā neviens potenciālais agresors neuzdrošinās šķērsot Latvijas robežas, apliecināja Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.

Runājot par NATO rīcībā esošajiem instrumentiem un to, vai to ir pietiekami, lai pasaulē spēcīgākā aizsardzības alianse spētu aizsargāt savas dalībvalstis, komandieris atzina, ka viņa spēkos ir izdarīt tik daudz, cik to ļauj atvēlētie spēki. "Es negribētu izteikt pieņēmumu, ka NATO izdarījusi visu, jo tas ir procesu kopums," viņš sacīja, aicinot atcerēties aizvadīto NATO samitu Velsā, kur tika nosprausti vairāki mērķi alianses darba uzlabošanai.

"Mums uzdeva rīkot ambiciozus mācību procesus - to mēs esam paveikuši. Mums bija lielākās mācības visas dekādes laikā, kurās piedalījās gandrīz 40 000 kareivju. Tāpat mums uzdeva uzlabot savas spējas Austrumu pusē. Un, jā, arī šo mēs esam paveikuši. Esam ieviesuši nepieciešamās izmaiņas, un es jums varu sacīt, ka redzēsim lielākus sabiedroto rotācijas spēkus Baltijā, kā arī Polijā," viņš atzina.

Ģenerālis Domroze gan norādīja, ka attiecīgie lēmumi gan vēl tiks apspriesti Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmajā NATO samitā. "Man nav kristāla lodes, kurā ieskatīties un paredzēt politiķu lēmumus, taču es ceru, ka mēs spēsim apzināties mūsu vājos posmus un diskusiju rezultātā rast pareizos instrumentus, lai tos aizpildītu," sacīja komandieris, kurš saņēmis Latvijas aizsardzības ministra apbalvojumu - goda zīmi "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā".

Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis arī atzina, ka NATO ir spējusi pārskatīt līdz šim paveiktos darbus, lai uzlabotu alianses spējas. "Jau pirms Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainā paziņoju, ka NATO jāspēj paveikt vairāk, lai aizsargātu mūsu austrumu sabiedrotos," viņš sacīja.

Ģenerālis Domroze arī apliecināja, ka alianse kopš tā laika spējusi ievērojami uzlabot savu darbu un spēcinājusi savu klātbūtni, kā arī izveidojusi NATO spēku integrācijas vienības.

"Jāatgādina, ka jūsu aizsardzības ministrs pagājušajā gadā norādīja, ka laipni gaida NATO uz Latvijas zemes. Tas ir ievērības cienīgs paziņojums. Mēs cieši sadarbojamies ar Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem. Esam sasnieguši daudz," uzskata ģenerālis Domroze.

"Varam lepni teikt, ka neviens neuzdrošinās šķērsot mūsu robežas," viņš piebilda.

Papildu sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijai nepieciešams uzlabot infrastruktūru

Papildu sabiedroto spēku, piemēram, brigādes uzņemšanai Latvijai nepieciešams uzlabot infrastruktūru, norādīja Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.

Runājot par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanu austrumu pierobežā, ģenerālis Domroze skaidroja, ka tikšanās laikā Aizsardzības ministrijā guvis apliecinājumu, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, jau veic nepieciešamos pasākumus, lai uzņemtu sabiedroto spēkus.

"Mums gan ir zināmas prasības. Piemēram, ja brigāde ierodas Latvijā, mums nepieciešama milzīga mācību teritorija. Latvija pašlaik izskata šo jautājumu," viņš sacīja.

Tāpat Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris norādīja, ka nepieciešami dažāda veida uzlabojumi, piemēram, ūdens un degvielas piegādes sistēmām, jo lidmašīnas nepārtraukti pārvietojas. "Uzlabojumi notiek," viņš sprieda.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.

Mērķis ir radīt "daudznacionālu" spēku klātbūtni, tādējādi dodot "ļoti spēcīgu signālu" potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.

Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu austrumu pierobežā izvietojamo karavīru  skaitu.

Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru. Arī britu laikraksts "The Telegraph" trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu pierobežas valstīm, tajā skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apjomā.

Ģenrālis Domroze tika iecelts Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera amatā 2012.gadā, un 2016.gada aprīlī viņu nomainīs nākamais komandieris.

Apvienoto spēku pavēlniecības štābs Brunsumā 2015.gada lielākajās NATO mācībās "Trident Juncture 2015" tika sertificēts komandēt NATO Reaģēšanas spēkus, ja tie tiks aktivizēti 2016.gadā.

Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā, Nīderlandē, ir viena no divām NATO operacionālā līmeņa komandstruktūrām. Tās uzdevumos ietilpst arī NATO līguma piektā panta operacionālā plānošana, tostarp Baltijas valstu reģionā, kā arī Baltijas valstu gaisa patrulēšanas operācijas un NATO Reaģēšanas spēku vadība. Šo spēku vadību tā veic pārmaiņus ar otru alianses Apvienoto spēku pavēlniecību, kas izvietota Neapolē, Itālijā.