Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) ir īpaša. Ne tikai citu valsts augstskolu lokā atšķirīga pēc sava statusa un uzdevuma, bet arī tāpēc, ka gatavo Latvijas bruņoto spēku «smadzenes un gribu» — virsniekus. Vasarā NAA vadībā stājās līdzšinējais akadēmijas prorektors — pulkvežleitnants Georgs Kerlins, cilvēks ar garu praktisko un akadēmisko militāro pieredzi.
Georgs Kerlins: Mums nav mazvērtības kompleksu
Sarunā ar «Tēvijas Sargu» viņš dalās ar savu redzējumu par NAA attīstības perspektīvu un svarīgākajiem uzdevumiem, nepieciešamajām izmaiņām un izai-cinājumiem.
Kādus būtiskākos uzdevumus sev esat definējis, uzsākot darbu NAA rektora amatā?
Ir jāturpina iepriekšējā rektora aizsāktais darbs. Vispirms tā ir ar akadēmiju saistīto juridisko jautājumu sakārtošana, kas loģiski izriet no iepriekš aizsāktā procesa. Tās ir nepieciešamās izmaiņas Augstskolu likumā un atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas aprakstītu NAA specifiku citu Latvijas augstāko mācību iestāžu kontekstā, uzskaitītu tās lietas, kas mūsu gadījumā būtu darāmas citādāk. Precīzāk definētu, cik tālu uz mums attiecas Augstskolu likums un cik — likumi, kas reglamentē militāro jomu. Līdz šim ir spēkā abas likumu paketes, kuras abas var attiecināt uz vienu organizāciju — NAA. Pašlaik šis process jau ir noslēguma posmā, Ministru kabinetā ir iesniegta jaunā NAA Satversme, ko tuvākajā laikā vajadzētu apstiprināt.
Piemēram, civilo augstskolu rektorus ievēlē, bet mūsu akadēmijā — ieceļ ar NBS komandiera pavēli. Nevar būt situācija, ka mēs esam izvēles priekšā — kuru likumu ievērot. Šāda situācija vairs nepastāvēs, būs atrunāti arī visi jautājumi, kas saistīti ar citām mūsu specifiskajām īpašībām un uzdevumiem.
Kā vērtējat NAA izaugsmi pēdējos aizvadītajos gados? Kādi bijuši būtiskākie panākumi?
Vispirms tā ir infrastruktūras sakārtošana. Budžeta taupīšanas apstākļos šis uzdevums bija apgrūtināts — tagad mēs to plānojam turpināt. Prioritāri strādāsim pie papildu mācību telpu izvietojuma un ēdnīcas iekārtošanas. No armijas puses ir pasūtījums par virsnieku skaita palielināšanu — strādāsim arī pie tā. Protams, ne mazāk būtisks pastāvīgs uzdevums ir izglītības kvalitātes uzlabošana, kas ietver pasniedzēju profesionalitātes tālāku celšanu, apmācību programmu kvalitātes attīstīšanu un pētnieciskā darba paplašināšanu un uzlabošanu. Laba mūsu iestrāde ir Drošības un stratēģisko pētījumu centrs, kas jau iemantojis starptautisko atpazīstamību. Te jāpatur prātā, ka faktiski visi veiktie pētījumi pozitīvi ietekmē un ceļ izglītības sistēmu kopumā.
Svarīgākais, ko pēdējos gados ir izdevies sasniegt un pie kā mēs turpinām strādāt — tā ir reāla tuvināšanās bruņoto spēku vajadzībām visos trijos spēku veidos. Ir izveidojusies būtiski dziļāka savstarpējā sapratne un ieguldīts liels darbs kopā ar Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkiem, lai mūsu leitnanti būtu pēc iespējas gatavāki tam dienestam, ko viņiem uzreiz pēc izlaiduma piedāvā bruņotie spēki. Tās ir precīzākas mācību programmas un nemitīga apmācību bloku pilnveidošana sadarbībā ar spēku veidiem, lai mūsu pasniegtais produkts būtu pēc iespējas tuvāks tām vajadzībām, kas ir aktuālas bruņoto spēku veidos. Es domāju, ka tas arī ir mūsu augstskolas lielākais sasniegums pēdējo gadu laikā.
Vai jau esat fiksējis kādas lietas vai procesus, ko vēlaties mainīt NAA darbā?
Es biju ļoti iesaistīts visos procesos, jau būdams prorektora amatā, tāpēc radikālu jaunu lietu, ko uzsākt pašreizējā statusā, nav. Ir jāturpina tas, kas aizsākts iepriekšējā posmā kopā ar toreizējo rektoru. Pašlaik saistībā ar drošības situāciju un pozitīvāku budžeta prognozi, kas bruņotajiem spēkiem paver perspektīvu attīstīt jaunas spējas, kuras līdz tam budžeta iespēju dēļ bija nopauzētas, mums ir uzsākts analīzes process kopā ar bruņoto spēku štābu par armijas jaunajām vajadzībām, tostarp arī par to, ka būs nepieciešams palielināt virsnieku skaitu. Pašlaik mēs meklējam risinājumus, lai šo uzdevumu izpildītu. Tas gan nav nekas būtiski jauns, taču, ja mums būs radikāli jāpalielina apmācāmo skaits, tas, protams, radīs arī papildu izaicinājumus — būs jāmeklē resursi un risinājumi.
Ja mums pēkšņi būtu pieejams liels resurss akadēmijas attīstībai, kādu jūs to re-dzat ideālā modelī?
Tik hipotētiskā līmenī es neesmu domājis, neesmu tērējis laiku gaismas piļu būvniecībai. Pēdējos gados drīzāk bija pilnīgi pretēja situācija, kad visai ierobežotu resursu apstākļos bija jāmeklē iespējas un risinājumi savu ikdienas uzdevumu izpildei. Ja apzinām kādas jaunas un aktuālas vajadzības, tad pie tā arī ķeramies. Piemēram, runājot par Sauszemes spēku apmācības programmu, pašlaik mēs gatavojam risinājumus, lai nākotnē šo programmu pilnībā īstenotu paši saviem spēkiem. Kā zināms, pašlaik akadēmijā pasniegtais apmācības modelis bakalaura programmā tiek īstenots sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Pieņemot šādu lēmumu pirms vairākiem gadiem, bruņotajiem spēkiem bija sava loģika — mums nebija pietiekama resursa, lai kvalitatīvi pasniegtu tehnisko zināšanu bloku. Pašlaik mēs analizējam un secinām, ka tam ieguvumam, ko mums dod sadarbība ar RTU, kā jau jebkuram pasākumam līdzi nāk arī savi apgrūtinājumi. Piemēram, mums ir liels izaicinājums sagatavot savus kadetu kandidātus, lai viņi būtu spējīgi apgūt to tehnisko zināšanu apjomu, kāds pašlaik tiek pasniegts. Taču nevienam nav noslēpums, ka fizikas un matemātikas zināšanu vidējais līmenis vispārizglītojošajās skolās pašlaik nav no augstākajiem. Un no tā savukārt loģiski izriet, ka ievērojamai kadetu daļai ir grūtības mācīties RTU un apgūt tur pasniegtās tehniskās zinības, kas prasa labas priekšzināšanas fizikā un matemātikā. Protams, to nevar teikt par lielāko daļu kadetu, taču katru gadu ir zināms procents studijas uzsākušo jauniešu, kuri izkrīt, jo nespēj apgūt RTU mācību bloku. Savukārt mēs kā bruņotie spēki tā zaudējam potenciāli labus virsnieku kandidātus. Turklāt tik ciešā sadarbības modelī mācības citā augstskolā negribot zināmā mērā samazina laiku, ko varam atvēlēt tīri militāro lietu apguvei. Visādā ziņā mums ir aktuāls uzdevums akadēmijā izstrādāt pilnībā savu apmācības programmu Sauszemes spēku vajadzībām. Tas ļaus vēl precīzāk orientēties uz Sauszemes spēku vajadzību apmierināšanu, kā arī dos pilnīgu kontroli pār mācību procesu. Līdz gada beigām plānojam to izstrādāt, un tad vērtēsim tās iespējas.
Kā jūs raksturotu akadēmijas studentus?
Mūsu studentus nevar skatīt atrauti no vides, kurā viņi auguši un skolojušies līdz akadēmijai. Students ir sabiedrības sastāvdaļa. Publiski jau diezgan bieži un plaši tiek apspriestas jaunākās paaudzes specifiskās īpašības un, ja tā var teikt, trūkumi — zināšanu kvalitāte, īpaši eksaktajās jomās, par ko mēs jau runājām, kā arī fiziskie dotumi un kopējais veselības stāvoklis. Papildus jāņem vērā arī demogrāfiskā situācija, kas samazina to personu loku, no kā bruņoties spēki un NAA var atlasīt savus cilvēkus. Tas viss ietekmē sākumsituāciju, no kuras NAA sāk veidot nākamo virsnieku.
Jā, mūsu prasību kopums ir augsts, es teiktu — augstāks nekā lielākajai daļai citu augstskolu. Militārajā jomā izmantojamās mūsdienu tehnoloģijas prasa labas zināšanas fizikā un matemātikā, topošajam virsniekam ir nepieciešama arī laba fiziskā sagatavotība, līdera dotības un vēl daudz kas cits. Tas, vai konkrētajam cilvēkam piemīt vai nepiemīt kāda no šīm kvalitātēm, vēl nav kritiski svarīgi. Bet mūsu īpatnība ir tā, ka mēs vēlamies redzēt visas šīs īpašības — apvienotas vienā cilvēkā. Piemēram, jau veselības pārbaužu dēļ būtiska daļa pretendentu atbirst, taču citās augstskolās tādu prasību vispār nav. Turpretī laba veselība un labs kopējais fiziskās sagatavotības līmenis ir nepieciešami un svarīgi virsniekam.
Tomēr situācija nav bezcerīga, un es noteikti nevaru teikt, ka mūsu jaunieši nekam neder. Jā, tā nosacītā sākumlīnija, kur sākas mūsu darbs, atrodas tālāk, un tas nozīmē, ka jāiegulda vairāk pūļu un darba no mācībspēku puses, taču rezultāts ir labs. Mūsu pieredze rāda, ka ļoti daudzas lietas ir uzlabojamas mācību procesā. Fizisko formu var attīstīt, līdera īpašības arī. Var nostiprināt lepnumu par savu valsti un tās bruņotajiem spēkiem. Protams, tas nenotiek pats no sevis.
Kā jauniešus pievērst virsnieka karjerai, studijām NAA? Kādus argumentus minēt tam par labu?
Mēs varam uzrunāt potenciālos kadetus, uzsverot virsnieka profesijas nopietnību un interesantumu. Protams, arī materiālie labumi nav mazsvarīgi — kadeti saņem karavīru algu, studiju laikā viņiem tiek nodrošināta arī izmitināšana. Ja mēs gribam atrast un piesaistīt pareizos cilvēkus, mums jālūkojas pēc tādiem, kuri paši jau ir motivēti, kuriem ir interese un vēlme apgūt jaunas lietas. Ja cilvēku, domājot par militāro karjeru, interesēs tikai materiālie labumi, ar to tomēr būs par maz.
Daļa kadetu mūs atrod paši, daļu mēs uzrunājam ar savām publiskajām aktivitātēm. Būtiska daļa kadetu nāk no Jaunsardzes un Zemessardzes, vēl esam aizsākuši jaunu tradīciju — organizējam īpašu nometni tiem, kuri interesējas par virsnieka karjeru un studijām NAA. Nometnē interesenti var laikus uzzināt, vai viņi būs derīgi studijām NAA, kā arī to, vai NAA atbilst viņu interesēm — vidējam jaunietim iespējas izzināt un saprast bruņotos spēkus ir visai ierobežotas, tādēļ arī ir liela iespēja kļūdīties, izvēloties nākotnes profesiju. Nometne ļauj gūt plašāku iespaidu par armiju.
Ko darīt jaunietim, kurš sācis domāt par virsnieka karjeru?
Es ieteiktu katram interesentam sākt ar mūsu mājaslapu, kur var atrast gan prog-rammu satura aprakstu, gan prasības pretendentiem un atlases procesa apskatu. Ja jaunie-tim ir radusies interese un vēlēšanās pievērsties virsnieka karjerai, viņam vispirms vajadzētu vērsties Atlases un rezerves personāla uzskaites centrā un aizpildīt viņu mājaslapā atrodamo anketu — centra speciālisti pēc tam sazināsies ar viņu. Tad, protams, seko medicīniskā komisija un pati atlase — divas dienas ilgi fiziskie un svešvalodu testi un bruņoto spēku komisija, kas vērtē jaunieša līdera dotības, spēju strādāt komandā un citas īpašības. Apmācību programmas atšķirsies cilvēkam, kurš startē uz NAA pēc vidusskolas, un cilvēkam, kurš stājas NAA pēc citas augstskolas pabeigšanas, taču iestāšanās ceļš visiem ir vienāds.
Kā NAA izskatās uz citu līdzīgu mācību iestāžu fona?
Pavisam noteikti — mēs neizskatāmies slikti. Latvijas mērogā mēs esam nišas augstskola ar ļoti konkrētu mērķi. Uz citu valstu līdzīgu skolu fona — arī šajā jomā mums nav mazvērtības kompleksu. NAA ir izveidojusies laba sadarbība ar Baltijas valstīm, ar Norvēģiju un arī Vestpointas akadēmiju ASV. Protams, finanšu resursi un infrastruktūras iespējas nav salīdzināmas, taču mūsu programmas un kadeti ir līmenī. Arī ar Norvēģiju ir izveidojusies laba sadarbība starptautisko misiju un motorizētās tehnikas apmācību blokos. Šis projekts sākās ar trim kadetiem divpusēja eksperimenta veidā, bet tagad jau ir piedāvājums par ilgtermiņa sadarbību. Ja mūsu kvalitāte būtu neatbilstoša, skaidrs, ka šādu piedāvājumu nebūtu. Pie mums Jūras spēku lietas pastāvīgi brauc mācīties igauņi, mēs savukārt braucam uz Igauniju padziļināti apgūt Gaisa spēku jautājumus. Arī Polija vēlas aktīvi sadarboties ar mums. Zviedrijas militārā akadēmija vēlas sadarboties pētījumu jomā, arī Austrija attīsta sadarbības projektus ar NAA. Tā ir reāla attīstība esošo ierobežoto resursu ietvaros.
Laba un lietderīga sadarbība mums noteikti ir ar Baltijas aizsardzības koledžu Tartu — maģistra programmas īstenojam kopīgiem spēkiem, sadarbojamies arī konkrētu pētījumu veikšanā. Daudzi virsnieki ir mācījušies gan NAA, gan BALTDEFCOL.
Jau minēju, bet atkārtošu vēlreiz — mums nav ne vismazākā pamata just mazvērtības kompleksu. Tajā pašā laikā mēs objektīvi apzināmies, ka iespējas attīstīties ir vienmēr. Un, ja mēs neapstāsimies un turpināsim augt, tad viss arī izdosies. Jau tagad esam sasnieguši ļoti daudz, un, ja mums būs iespējas un resursi, tad sasniegsim vēl daudz, daudz vairāk.