NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra konference "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters"

20. un 21. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters", kurā diskutēja, kā stratēģiskā komunikācija jaunajā informācijas vidē var stiprināt NATO aizsardzības spējas. Konference pulcēja ap 300 dalībnieku - valstu vadītāju, ārlietu un aizsardzības ministru, NATO pārstāvju, kā arī pētnieku, aizsardzības un komunikācijas ekspertu no NATO un partnervalstīm.

Konferencē centrs prezentēja sava pētījuma par NATO operācijas Afganistānā gūto pieredzi stratēģiskās komunikācijas jomā rezultātiem, par veidiem, kā stratēģiskā komunikācija var stiprināt NATO aizsardzības spējas, par to, kāda ir sociālo mediju loma mūsdienu konfliktos un kādas komunikācijas metodes izmanto "Islāma valsts" Irākā un Levantē, lai izplatītu savu propagandu un rekrutētu jaunus atbalstītājus.

Augsta līmeņa amatpersonu un ekspertu panelī "Stratēģiskās komunikācijas loma NATO transformācijas procesā" uzstājās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Igaunijas ārlietu ministre Kaljuranda, Lietuvas aizsardzības ministrs Jouzs Oleks, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas ministrs Dāvids Bakradze, kā arī citi augsta līmeņa pārstāvji no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dalībvalstīm un partnervalstīm.

Valsts prezidents: pēc Krimas okupācijas ES politiķi atvēra acis un saprata, ka ir cita situācija

Tikai pēc Krimas okupācijas atsevišķi Eiropas Savienības politiķi atvēra acis un saprata, ka Eiropā ir izveidojusies pavisam cita situācija, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš norādīja, ka reizēm ir sarežģīti pateikt, vai visi saprot ar kādiem izaicinājumiem saskaras reģions. "Taču mēs visi zinām, cik svarīga ir stratēģiskā komunikācija. Krimas aneksijas laikā daudzi ES politiķi atvēra acis un saprata, ka tā ir pavisam citāda situācija reģionā un Eiropā. Drošības situācija ir sarežģīta, un mums kaut kā jānostabilizē tā," sacīja prezidents.

Viņš pauda lepnumu par to, ka Latvija ir bijusi viena no pirmajām valstīm, kura atzinusi, ka stratēģiskā komunikācija ir svarīga. Vienlaikus šis jautājums ir jāskatās divu aspektu ietvaros. "Viens ir politiķi, bet otrs ir sabiedrība. Mums ir smagi jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai ir kritiska domāšana," teica prezidents.

Valsts prezidents arī uzsvēra, ka nereti sabiedrības spiediena dēļ politiķiem izdodas pieņemt labus lēmumus. Tā bijis laikā, kad Latvijā norisinājās diskusija par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no IKP. "Sabiedrību uztrauca situācija pie mūsu robežām, un viņi izdarīja spiedienu, kā rezultātā valdība un parlaments pieņēma lēmumu, ka budžets [aizsardzībai] ir jāpalielina. Sabiedrības un politiķu sadarbības rezultātā var pieņemt labus lēmumus," atzina prezidents. 

Ministru prezidente: NATO izcilības centrs sniegs būtisku ieguldījumu alianses spēju stiprināšanā

Ministru prezidente Laimdota Straujuma  ir pārliecināta, ka atklātais NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos sniegs būtisku ieguldījumu alianses spēju stiprināšanā.

Atklājot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra augsta līmeņa sesiju "Stratēģiskās komunikācijas loma NATO transformācijas procesā", ministru prezidente izteica pateicību NATO partneriem par ieguldījumu centra attīstībā un pieredzes uzkrāšanā. Viņa uzsvēra, ka jaunas propagandas metodes izaicina dalībvalstu sabiedrības un ir kopīgi jārod pareizās atbildes uz šādiem izaicinājumiem.

"Tas ir mūsu - politisko līderu - uzdevums pārvērst centra zināšanas un ieteikumus praktiskos politikas pasākumos gan NATO, gan dalībvalstu līmenī," uzsvēra premjere.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kura viedokli pauda viņa palīga vietnieks politiskajos jautājumos un drošības politikas jomā Džeimss Apaturajs, norādīja, ka šāda veida centriem, kāds ir Rīgā atklātais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, dažreiz ir problēmas sabiedrībai skaidrot, ar ko tas nodarbojas, taču šis neesot tas gadījums, jo visi saprot stratēģiskās komunikācijas nozīmi.

"Pēdējo gadu laikā pieejamie instrumenti tiek izmantoti pret mums. Tas ir īsts drauds, kas tik ātri nepazudīs. Stratēģiskajā jomā mēs esam jaunā ērā. Mums ar to ir jāstrādā, arī cīnoties pretī. Centrs, kura inaugurācija norisinājās šodien, darīs nopietnu darbu," pauda Apaturajs. Viņš arī norādīja, ka pastāv jauni elementi, ar kuriem mums ir jāsaskaras, tādēļ nepieciešams vairāk apmācītu darbinieku, lielāka koordinācija starp NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat viņš norādīja, ka Rīgā bāzētais centrs jau tagad sniedz atbalstu vairākām valstīm, tostarp Ukrainai un Moldovai.

Aizsardzības ministrs: informatīvais karš Ukrainā demonstrē stratēģiskās komunikācijas nozīmīgumu

Krievijas informatīvais karš Ukrainā ir lielisks piemērs, kas demonstrē stratēģiskās komunikācijas nozīmīgumu, NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos organizētās konferences "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" noslēgumā sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Ministrs norādīja, ka konferences laikā vairākkārt ticis minēts, ka informācija un tās veiksmīga izmantošana, bijusi neatņemama sastāvdaļa daudziem vēsturiskiem veiksmes stāstiem. "Nav ne mazāko šaubu, ka [informācijas] loma mūsdienās turpina palielināties. Informācijas ir kļuvusi par vērtīgu ieroci, bet stratēģiskā komunikācija ir tās munīcija," sacīja Bergmanis.

Aizsardzības ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Krievija un tā dēvētā Islāma valsts regulāri demonstrē piemērus, kā šis ierocis var tikt izmantots. "Radot neatvairāmus, psiholoģiski ietekmējošus, nepatiesus vēstījumus un stāstus, šie starptautiskie spēlētāji spēj veidot daļas sabiedrības viedokļa sev par labu," pauda ministrs.

Viņš arī akcentēja, ka Krievijas izvērstais informatīvais karš Ukrainā ir lielisks piemērs tam, cik liela nozīme ir stratēģiskajai komunikācijai. "Efektīva stratēģiskā komunikācija ir daļa no aizsardzības stratēģijas pret hibrīdkara elementiem. Mums nepieciešams aizstāvēt mūsu cilvēkus, padarot tos pietiekoši elastīgus, informētus un kritiskus attiecībā uz to informāciju, kas ir apkārt," sacīja ministrs.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šobrīd pasaulē ir vēl daudz nezināmu izaicinājumu, kurus nepieciešams izprast un būt gataviem tiem stāties pretī. Lai to varētu veiksmīgi paveikt, kritiski svarīgi ir attīstīt gan NATO, gan Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas spējas, uzskata Bergmanis.

Igaunijas ārlietu ministre: jāizglīto sabiedrība, lai tā nekļūtu par "noderīgiem idiotiem"

Lai cīnītos pret naidīgu informatīvo kampaņu, ir jāizglīto mediji un sabiedrība, lai tā nekļūtu par "noderīgiem idiotiem", NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos organizētajā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" teica Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda.

Ministre uzsvēra, ka Krievijai ir ļoti laba informatīvā kampaņa un bijis jāpaiet ilgam laikam, lai to saprastu. Rietumu sabiedrība nav bijusi arī gatava "Islāma valsts" propagandai. Taču, paldies Dievam, tas pašlaik tiek saprasts un ir pieņemti adekvāti lēmumi, lai pret to cīnītos.

"Mēs [Igaunija] gadiem esam bijuši pakļauti Krievijas mediju smadzeņu skalošanai, un daudzi iedzīvotāji joprojām dzīvo šīs valsts informatīvajā ietekmē. [Mums] ir jāspēj Narvas iedzīvotājiem izskaidrot, kādēļ NATO karavīri tur ir ieradušies," sacīja ministre.

Kaljuranda norādīja - lai veiksmīgi cīnītos pret naidīgu informatīvo kampaņu, ir jāizglīto žurnālisti un sabiedrība, lai tie nekļūtu par "noderīgiem idiotiem", kurus izmanto savtīgiem mērķiem. "Medijiem jābūt valstiski atbildīgiem, jāpauž sabalansēts viedoklis, nevis jādzenas pēc klikšķiem," teica Igaunijas ārlietu ministre.
Viņa sacīja, ka cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem, kad saskaras ar kādu, kas rada "paralēlās pasaules", un šeit ļoti svarīga ir izglītība. Kaimiņvalsts ārlietu ministre pieļāva, ka, iespējams, ir jāpieļauj dažādas kļūdas, lai panāktu to, ka par stratēģiskās komunikācijas jautājumiem rodas lielāka izpratne.
"Kad mēs runājām par kiberdrošību, neviens mūs neklausījās. Tagad klausās. Varbūt mums vajag vairāk kļūdu. Mums ir jāsaprot, ka stratēģiskā komunikācija nav kaut kas kaut kur eksistējošs, bet gan daļa no visām stratēģijām un politikām," atzina Kaljuranda.

ASV senators: ikvienam skaidrs, ka Putins īsteno propagandas kampaņu pret Baltijas valstīm

Ikvienam ir skaidrs, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno propagandas un dezinformācijas kampaņu pret Baltijas valstīm, Ukrainu, kā arī vairākām NATO dalībvalstīm šajā reģionā, ceturtdien, atklājot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jauno ēku Rīgā, sacīja ASV senators un ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins (John McCain).

Makeins arī norādīja, ka Krievijas īstenotajai propagandai ir bijusi ietekme uz krieviski runājošo sabiedrības daļu Baltijas valstīs.

"Dezinformācija nav jauna metode, jo tā veikta jau gadsimtiem ilgi. Es ticu, ka NATO Izcilības centrs Rīgā var palīdzēt sniegt patiesu informāciju un realitāti visu NATO dalībvalstu iedzīvotājiem, ieskaitot Baltijas valstis," sacīja senators.

"Esmu pārliecināts, ka mēs varam cīnīties pret propagandu, jo propaganda ir meli. Šī institūcija [NATO Izcilības centrs Rīgā] būs svarīga, lai nodrošinātu patiesas informācijas izplatību, jo patiesība vienmēr gūst virsroku," uzsvēra ASV politiķis.

Krievijas propagandas kampaņu mērķis ir diskreditēt liberālos pasaules uzskatus un apdraudēt mūsu vērtības, sacīja ASV senators un ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Džons Makeins.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Makeins norādīja, ka mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas, kas sniedz lielas iespējas un ļauj tuvināt cilvēkus. Taču daudzi modernās tehnoloģijas izmanto arī kā ieročus. Senators kā vienu tādu piemēru minēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas ir ieguldījis miljardus, lai radītu sistēmu, kura "izspļauj propagandu satraucošos apmēros".

"Krievijas propaganda vēlas diskreditēt mūsu liberālo pasaules skatījumu, diskreditēt demokrātiskās valstis un apdraudēt mūsu vērtības," teica Makeins. Viņš uzsvēra, ka labākais veids, kā pretoties Putinam, ir cilvēkus Gruzijā, Moldovā un Ukrainā pārliecināt, ka politiskās reformas, kas nereti ir sarežģītas, ilgtermiņā ir labs ceļš.

Makeins norādīja, ka NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos ir atvērts lieliskā vietā, jo Latvija labi saprot, ko nozīmē šāda komunikācija. Senators atcerējās savu jaunību, kad klausījies radio pārraides, kurās tika pausts, ka nedrīkst aizmirst okupētās Baltijas valstis. 

ASV valsts sekretāra vietnieks aicina veicināt žurnālistu prasmju attīstību

Cīņā ar propagandu ir jāizmanto fakti, nevis pretpropaganda, un šī iemesla dēļ jāmeklē veidi, lai veicinātu žurnālistu prasmju attīstību, uzskata ASV Valsts departamenta valsts sekretāra vietnieks publisko attiecību jautājumos Dags Francs.

Viņš norādīja, ka valdības un ministrijas raksta preses relīzes, taču žurnālisti raksta stāstus. "Mums ir nepieciešami stratēģiski stāsti, kas sabiedrībai stāsta patiesību. NATO ir nodrošinājusi mieru eiropiešiem, tādēļ mums ir jābūt proaktīviem, stāstot NATO stāstus," pauda Francs, kurš iepriekš vairākus gadus strādājis par žurnālistu.

Viņš konferencē tā dēvētos troļlus salīdzināja ar termītiem, kurus nedrīkst nepamanīt. "Kā mēs tos apkarojam? Labākais veids ir saules gaisma. Mums ir jāspīdina gaisma tumšajos stūros, kuros viņi strādā. Tiem, kas strādā vēstures pareizajā pusē, ir uzdevums - celt patiesību gaismā," uzsvēra Francs.

Pabriks: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs risinās visām NATO valstīm nozīmīgus jautājumus

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs spēs risināt visām NATO dalībvalstīm nozīmīgus jautājumus, tā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" norādīja bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks.

Atklājot konferenci, pašreizējais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Kārkliņš vērsa klātesošo ekspertu uzmanību, ka centrs īsā laika posmā ir panācis rezultātus, pēta propagandu, kā arī sociālo mediju izmantošanu. Turklāt, kā skaidroja Kārkliņš, šī ir tikai viena no vairākām iecerētajām konferencēm.

Savukārt Pabriks, kuru Kārkliņš nosauca par centra krusttēvu, savā uzrunā norādīja, ka NATO ekselences centri, kuri izveidoti Tallinā, Rīgā un Viļņā, nodarbojas ar lietām, kas pašlaik ir ļoti nozīmīgas visām NATO dalībvalstīm. Viņš arī skaidroja, ka mazām valstīm jāvirzās ātri, taču nepieciešams arī citu valstu atbalsts.

"Lai darbs būtu veiksmīgs, nepieciešama inovatīvā domāšana un redzēt pāris soļus uz priekšu. Ja skatāmies uz tā saukto "Islāma valsti", viņu komunikāciju, ar to ir jāstrādā. To pašu var teikt par Āfrikas reģioniem un valstīm, kas izmanto komunikāciju tīklus, masu propagandu, kiberuzbrukumus, lai ietekmētu savus kaimiņus. Tas, iespējams, ir labākais kara veids, bez kāda nošaušanas, bez slepkavībām," uzsvēra Pabriks.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka Rīgā bāzētais centrs nodarbosies ar šo jautājumu risināšanu. "Mēs neesam ne pret vienu, mēs tikai vēlamies saglabāt mūsu demokrātiskās vērtības, par kurām cīnījušies mūsu senči," uzsvēra deputāts.

Pētnieki aicina mācīties gan no Ķīnas, gan no Irākas nemiernieku cīņas metodēm

Ķīna ir mācījusies no Krievijas rīcības Ukrainā, šādu viedokli Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" pauda ASV izvietotā Ārlietu militāro pētījumu centra analītiķis Timotijs Tomass.

Runājot par NATO kolektīvo aizsardzību stratēģiskajā komunikācijā, Tomass norādīja, ka šajā jautājumā Ķīna kā piemērs ir labi analizējama. Viņš arī skaidroja - lai saprastu kādas valsts rīcību vai plānus, ir jārunā ar blakus esošajām valstīm un to iedzīvotājiem. "Lai saprastu Ķīnu, es runātu ar Taivānas iedzīvotājiem, piemēram," teica Tomass, piebilstot, ka Ķīna ir arī mācījusies no Krievijas rīcības Ukrainā.

Tāpat Tomass skaidroja, ka Ķīna pēdējā laikā arvien vairāk ir sapratusi, kā tieši ir jāizmanto militārais spēks un likumiskā vara, ar kuru būtu iespējams atrunāties. Taču tikpat nozīmīgs jautājums ir jau pieminētā stratēģiskā komunikācija un tās kultūras tirgus. "Piemēram, viesnīcā, kurā reiz paliku, piedāvāja vienu laikrakstu angļu valodā, bet viens bija Ķīnas, taču arī angļu valodā. Tāpat viesnīcā bija pieejama Ķīnas televīzija CCTV," valsts komunikāciju un ideju izplatīšanu skaidroja Tomass.

Viņš arī uzsvēra, ka vairākas valstis, par piemēru minot Ķīnu, jau pirms vairākiem gadiem ir sākušas domāt un rīkoties stratēģiskās komunikācijas jautājumos. "Pašlaik Ķīnai jau ir vairāki departamenti, kas risina šos jautājumus, domājot vairākus soļus uz priekšu, pētot informāciju, kas tiek izplatīta," sacīja Tomass.

Savukārt ASV pētnieciskās organizācijas "Insight Through Analysis" prezidente Paskāla Sīgela (Pascale Combelles Siegel) norādīja uz Irākas nemiernieku informācijas kampaņu, kuru tie izmantoja, cīnoties pret sabiedroto karaspēku. Tā Irākas nemiernieki centušies iegalvot, ka Irākā norisinās karš pret islāmu ar neokoloniālisma iezīmēm, bet rietumi ir aizmirsuši savas vērtības.

Nemiernieki arī publicējuši dažādus informatīvos materiālus un "preses relīzes", kas bija veltītas to darbībām un paveiktajām operācijām. Irākas nemierniekiem propoganda bija svarīgs un nozīmīgs mehānisms, kas ļāvis mobilizēt nepieciešamos resursus un cilvēkus. Sīgela uzsvēra, ka NATO valstīm ir jāsaprot, kā darbojas šādi mehānismi, lai tos varētu uzvarēt.

Insurdžeti laida klajā dažādas atskaites un dokumentus par savām darbībam. Video par saviem uzbrukumiem. Irsundžentiem propoganda svarīgs un nozīmīgs aspekts, kas ļauj mobilizēt eresursus un cilvēkus, kas nepieciešami. Mums nepieciešams saprast mehānismu. Izmanto vispārpieņemtas vērtības – rietumu vērtības pagriežot pret rietumu mērķiem. Apvienojot nacionālisma un džihādisma idejas.

Savukārt NATO "StratCom COE" operatīvās atbalsta nodaļas vadītājs Saimons Rūperts Vests, turpinot diskusiju par stratēģisko komunikāciju un tās nozīmi dažādās valstīs, norādīja, ka tā pastāv vairākus gadus un ir izmantota jau vairākos notikušajos karos. Tomēr pašlaik ir redzamas vairākas būtiskas izmaņas, par piemēru minot informācijas dažādību, kā arī tās ātrumu. Tas viss, pēc Vesta paustā, liek NATO domāt par robustākiem veidiem, kā veicināt aizsardzību. NATO ir izstrādājusi tehniskās informācijas aizsardzības mehānismus, taču pašlaik kaut kādā mērā neatbildēts jautājums esot par psiholoģisko aizsardzību.

"Mums ir jāsaprot psiholoģijas sniegtās iespējas," viņš sacīja, piebilstot, ka NATO ir jākļūst koordinētākai ar manevru iespējām. Tas, kā norādīja Vests, organizācijas dalībvalstīm dos papildu iespējas jebkura veida situācijā. Pašlaik vairākās valstīs izpratne par "StratCom" darbību un stratēģiskās komunikācijas jautājumiem, tostarp aizsardzību, gan atšķiroties. Runājot par iespējamo aizsardzību un ieviešamajiem pasākumiem, viņš skaidroja, ka viens no iedarbīgākajiem veidiem ir izglītība, tomēr tās pilnveide un sniegtie rezultāti var prasīt zināmu laiku. "Mums visapkārt ir tik daudz informācijas un avotu, ka tās izvērtēšana paliek arvien grūtāka," sacīja Vests.

Tikmēr Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire, komentējot Vesta pausto viedokli, norādīja, ka bez izglītības nepieciešama arī sabiedrības iesaiste, tostarp aktīva pilsoniskās sabiedrības darbība. "Pašlaik Krievija arvien vairāk izmanto pseidoekspertus, kas dažādās konferencēs apšauba Eiropas Savienību (ES) un tās vērtības," norādīja Reire, piebilstot, ka tas ir bīstams signāls, jo bieži vien šie eksperti nemaz nenāk no Krievijas. "Krievija savu rīcību raksturo kā aizsardzību, valsts aizsardzību no Rietumiem. Krievijas prezidents Valdimirs Putins reiz valsti salīdzināja ar lāci, kas sevi aizsargās," rezumēja Reire.

Pētnieks: Tā dēvētie interneta troļļi neatstāj lielu ietekmi uz Latvijas sabiedrību

Latvijas sabiedrība zināmā mērā ir rezistenta pret tā sauktajiem interneta "troļļiem", kuri dažādās platformās mēģina izplatīt vienveidīgu informāciju, pasniedzot to kā alternatīvu viedokli, taču tas sabiedrībā var radīt plaisu, tādēļ nepieciešama iedzīvotāju izglītošana, tā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" sacīja Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Daugulis.

Diskusijā par sociālajiem medijiem, vai tie ir draudi, vai arī iespēja, Daugulis, balstoties uz pētījumu rezultātiem, norādīja, ka tā sauktā "troļļošana" Latvijas mediju portālos ir aktīvāk redzama pie rakstiem, kuros notiek aktīvas diskusijas komentāru sadaļā. Tā, piemēram, Latvijas portālos esošajās komentāru sadaļās uzbrukumi NATO ir kļuvuši salīdzinoši agresīvi, savukārt jautājumos par Eiropas Savienību (ES) parādās izglītojošais aspekts, kurā tā dēvētais trollis mēģina radīt šaubas par ES mērķiem un vērtībām, kā arī mēģina uzdot retoriskus jautājumus par ES patiesajiem rīcības iemesliem un to ietekmi uz attiecīgo valsti.

Daugulis arī vērsa klātesošo uzmanību, ka šāda veida informācijas publicēšanai tiek izmantotas dažādas platformas, sākot ar sociālajām vietnēm "Twitter" un "Facebook", beidzot ar tīmekļa vietni, tiešsaistes skaidrojošo vārdnīcu "Wikipedia", kur regulāri novērojami centieni mainīt informāciju, bieži vien izmantojot vienas un tās pašas IP adreses. Šo informāciju savukārt tālāk var izmantot cilvēki, kuri neiedziļinās saturā un iemeslos, kādēļ attiecīgā informācija ir pievienota vai arī izmainīta. Tāpat ievainojama sabiedrības daļa ir vecāka gadagājuma cilvēki, pauda pētnieks.

Lai mainītu situāciju, Daugulis rosināja izglītot sabiebrību, ļaujot tai analizēt pieejamo informāciju un tās avotus. Pētnieks arī skaidroja, ka ir dažādi informācijas izplatīšanas veidi, viens no tiem ir pievienot pie rakstiem un viedokļiem saiti uz video, kas iedzīvotājos rada emocijas. Daugulis gan uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība zināmā mērā ir rezistenta pret šāda veida informāciju, taču brīdināja, ka tas viss var radīt arī sava veida plaisu sabiedrībā. "To visu nevar risināt tikai ar tehniskiem veidiem, filtriem. Nepieciešama sabiedrības izglītošana," uzsvēra pētnieks.

Šobrīd Latvijas likumi neparedz atbildību par "troļļošanu".

Ārzemju militārie eksperti: NATO Afganistānā vajadzēja vairāk ieklausīties iedzīvotājos

NATO operācijas laikā Afganistānā, lai īstenotu efektīvāku un veiksmīgāku komunikācijas kampaņu, bija nepieciešams vairāk ieklausīties vietējos iedzīvotājos, konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" atzina ārzemju militārie eksperti, kas piedalījās diskusijā.

Bijušais stratēģiskās padomdevēju grupas komandieris Afganistānas jautājumos Seržs Labē (Serge Labbé) konferencē uzsvēra, ka afgāņi ir ļoti komunikabli cilvēki. "Mums vajadzēja pavadīt ar viņiem vairāk laika, iepazīt viņus un mācīties no viņiem," viņš sacīja.

Militārais eksperts Brets Budro (Brett Boudreau) no stratēģisko komunikāciju kompānijas "Veritas Strategic Communications" akcentēja straujo komunikācijas tehnoloģiju attīstību. Viņš uzsvēra, ka vairumā gadījumos, kad militārā komunikācija cieš neveiksmi, vainojama ir nevis pati komunikācija, bet gan politiskie lēmumi un to sekas, kā arī plašāku notikumu konteksts. "Mēs nevaram zaudēt visas cīņas un sagaidīt, ka stratēģiskā komunikācija nesīs mums uzvaru," viņš teica.

Savukārt NATO psiholoģisko operāciju eksperts Vahids Ferozs (Wahid Feroz) atzina, ka NATO rīcībā bijusi ļoti liela zināšanu bāze par Afganistānu un tās iedzīvotājiem, bet pietrūka informācijas izvērtējuma.

Atvaļinātais pulkvedis: NATO doktrīna nav saskaņā ar šodienas vajadzībām

NATO doktrīna nav saskaņā ar šodienas vajadzībām, šādu viedokli pauda atvaļinātais pulkvedis Brets Bodro, kurš pārstāv kompāniju "Veritas Strategic Communications, Inc".

Uzstājoties panelī par NATO vadītajiem Starptautiskajiem Drošības atbalsta spēkiem (ISAF), Bodro uzsvēra, ka vairums "StratCom" problēmu nav komunikācijas problēmas, bet gan politikas un izpildes problēmas. Viņš arī pauda viedokli, ka pašreizējā NATO doktrīna nav saskaņā ar šodienas vajadzībām. "Jūs nevarat zaudēt visas cīņas un gaidīt, lai "StratCom" uzvarētu karā," uzsvēra Bodro, kurš uzskata, ka NATO būtu nepieciešams izstrādāt vienu pamatu, kuram attiecīgi sekotu pārējās dalībvalstis. Tas, kā norādīja atvaļinātais pulkvedis, saskaņotu visu valstu rīcību.

Tikmēr bijušais ISAF štāba priekšnieka vietnieks un bijušais Afganistānas stratēģiskās konsultatīvās grupas komandieris Seržs Labē pauda, ka veiksmīgs komunikācijas menedžments nevar iztikt bez civilās un militārās jomas integrācijas, kā trūka, piemēram, Afganistānā. Viņš arī skaidroja, ka NATO varēja paveikt lielāku darbu, lai veicinātu nacionālo un politisko samierināšanu valstī. "Mēs bijām neefektīvi. Aliansei nepieciešama lielāka civilā ekspertīze," viņš sacīja, piebilstot, ka sadarbību vajadzēja nodrošināt arī ar Afganistānas iedzīvotājiem, kuri ir ļoti sociāli un komunikabli.

Savukārt NATO Afganistānas operācijas "Resolute Support" apvienoto īpašo psiholoģisko operāciju spēku padomnieks valstī Vahids Ferozs, runājot par Afganistānu, uzsvēra, ka tieši radio bija tas medijs, kas palīdzēja informēt sabiedrību par valstī notiekošo. Tomēr arī viņš atzina, ka NATO Afganistānā bija pieļāvusi kļūdas. Vienlaikus pieejamie satelīta uzņēmumi liecina, ka situācija valstī ir uzlabojusies, uzsvēra Ferozs.

NATO pārstāvis: "Islāma valsts" nav valsts, bet gan teroristiska organizācija

Tā sauktā "Islāma valsts" nav valsts pēc definīcijas, bet gan teroristiska organizācija, kas tā arī būtu jāuztver, tā pauda štāba virsnieks, NATO "StratCom" doktrīnas, koncepcijas un eksperimentālās nodaļas pārstāvis, majors Rafals Zgrizgevičs.

Konferences panelī, kas veltīts "Daesh", "Islāma valstij" Irākā un Levantē, informatīvajai kampaņai un tās ietekmei, Zgrizgevičs uzsvēra, ka, raugoties no stratēģijas viedokļa, ir nozīmīgi, kā tiek dēvēta tā sauktā "Islāma valsts". "Tā nav valsts, tā ir teroristiska organizācija," uzsvēra NATO pārstāvis, vienlaikus norādot, ka "Islāma valsts" savā veidā pastāv jau kopš 1999.gada, taču ik pēc pāris gadiem mainīja savu nosaukumu, ņemot vērā savu ieplešanos Irākā, Sīrijā, kā arī Lībijā. Kopumā 25 organizācijas ir izrādījušas lojalitāti Islāma valstij, savukārt desmit ir paudušas gatavību to atbalstīt.

Pētot "Daesh" struktūru, Zgrizgevičs uzskatāmi skaidroja, ka tai ir vairākas nodaļas, kas specializējas propagandas izgatavošanā un izplatīšanā. Daesh informācijas stratēģija iedalās vairākās daļās, tostarp politiskajā, reliģiozajā, kā arī sociālajā. Kopumā kampaņas autori analizē savu potenciālo auditoriju un pielāgo tai attiecīgo informāciju. Zgrizgevičs arī pauda, ka teroristiskās organizācijas informatīvajai kampaņai visvairāk ir pakļauti jaunieši, bērni, video spēļu spēlētāji, kā arī reliģiozās minoritātes.

Eksperts: "Islāma valsts" internetā visvairāk komunicē arābu, angļu un krievu valodā

Teroristiskā organizācija "Islāma valsts" publiskajā telpā, tostarp interneta sociālajos tīklos, visbiežāk komunicē arābu, angļu un krievu valodā, informēja Vašingtonas Tuvo Austrumu institūta pārstāvis Ārons Zēlins (Aaron Zelin).

Komentējot "Islāma valsts" komunikāciju metodes, Zēlins norādīja, ka teroristiskā organizācija dienas laikā publicē vismaz 18 preses relīzes, galvenokārt no Sīrijas un Irākas. Papildu sociālo mediju lietošanai "Islāma valsts" arī izplata savus ziņojumus un propagandu ar bukletu un kompaktdisku palīdzību.

Tāpat viņš norādīja, ka "Islāma valsts" komunikācijai ir viena ļoti raksturīga iezīme - tā nekad nerunā par piedzīvotām sakāvēm un neveiksmēm, piemēram, zaudētu kauju, bet gan tās pilnībā ignorē un publiski ziņo tikai par savām uzvarām un paveiktajiem "labajiem darbiem".

"Viņi portretē sevi kā uzvarētājus, bet "Islāma valsts" ienaidniekus" kā netaisnus zaudētājus. Tāpat šīs organizācijas komunikācijā lielu lomu ieņem video un fotogrāfiju publicēšana, kurās redzama viņu gūstekņu nogalināšana, tiem nocērtot galvu vai kādu citu ķermeņa daļu," pauda eksperts.