Latvijas aizsardzības jomas aktualitātes
Notikumi Ukrainā ir izraisījuši daudz diskusiju un jautājumu, no kuriem liela daļa tieši attiecas arī uz Latvijas aizsardzības jomu. Uz aktuālajiem jautājumiem «Tēvijas Sargam» atbild Aizsardzības ministrijas politikas direktors — valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons.
— Salīdzinoši nesen aizsardzības ministrs nāca klajā ar paziņojumu par bruņoto spēku mehanizācijas projekta aktivizēšanu un bruņumašīnu iepirkumu no Lielbritānijas valdības. Ir izskanējuši jautājumi gan saistībā ar šī projekta lietderību un aktualitāti, gan par iepērkamās lietotās bruņutehnikas kvalitāti.
— Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mehanizācijas projekts tika veidots, balstoties uz tām aktuālajām operacionālajām vajadzībām, kādas definē NBS, lai varētu sekmīgi veikt gan valsts aizsardzības uzdevumus, gan arī piedalīties starptautiskajās operācijās. Aizsardzības ministrija (AM) šim projektam gatavojās rūpīgi — izskatīja vairākus risinājuma variantus, piedāvāja savas vajadzības ražotājiem, pētīja tirgu un iespējamās izmaksas. Tādējādi tika pieņemts lēmums ekipēt vienu bataljonu ar kāpurķēžu bruņumašīnām un vienu — ar riteņu bruņumašīnām. Latvijas apstākļiem kāpurķēdes ir piemērotākas, to nosaka valsts ģeogrāfija, daba un reljefs — ja nepieciešams operatīvi pārvietoties pa visu valsts teritoriju, kāpurķēdes ir labākais variants, jo ar tām aprīkotām mašīnām ir daudz augstāka mobilitāte un spēja pārvarēt šķēršļus.
Jaunām bruņumašīnām mums nav pietiekama finansējuma, tādēļ tika pieņemts lēmums pirkt lietotu tehniku. Valsts budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, taču tas nenozīmē, ka esam iegādājušies sliktu vai mazāk vērtīgu tehniku. Analizējot lietoto bruņumašīnu piedāvājumu, mēs secinājām, ka britu piedāvātais variants ir labākais — mašīnas ir vieglas, mobilas, ar augstu uguns jaudu, un tās atbilst visām mūsu bruņoto spēku operacionālajām prasībām.
Saistībā ar šīm bruņumašīnām publiskajā vidē ir radušies vairāki stereotipi. Piemēram, ir viedoklis, ka mēs pērkam vecas, līdz ar to teju vai norakstāmas un nederīgas mašīnas. Taču smagā bruņutehnika ir specifiska tehnika, to modernizē un lieto gadu desmitiem visās pasaules valstīs. Šai tehnikai paliek nemainīgs tikai pats karkass jeb bāze, viss pārējais laika gaitā tiek modernizēts. Un tā rīkojas arī pasaules attīstītākās un bagātākās valstis, piemēram, Austrālijas armija pašlaik modernizē savas bruņumašīnas, arī ASV sliecas uz jau esošo bredliju modernizāciju, nevis domā par jauna kājnieku kaujas bruņumašīnas modeļa pirkšanu. Arī mēs pērkam tehnikas bāzi, kas pēc tam tiks izjaukta un pārlikta, visas vecās un nolietotās detaļas nomainot, kā arī uzstādot modernu aprīkojumu. Līdz ar to šī tehnika nākamos 10 gadus strādās bez problēmām un būs faktiski līdzvērtīga jaunajiem modeļiem.
Vēl kāds stereotips — šīs bruņumašīnas mūsu kaujas spēju īpaši neuzlabošot, jo, piemēram, pret tankiem var karot tikai ar tankiem. Taču te jāņem vērā, ka mēs nerunājam par vecām un neaprīkotām bruņumašīnām — šajās mašīnās būs uzstādītas jaunākās paaudzes sakaru un komandvadības iekārtas, kā arī modernākie ieroči, tostarp arī prettanku. Protams, iepirkuma izmaksas pieaug uz šīs komplektācijas rēķina, jo līgumā esam ietvēruši arī nepieciešamo infrastruktūru, personāla apmācību, tehnikas apkopi, remontu un uzturēšanu — tas viss ir precīzi atrunāts iepirkumā. Mēs vēlējāmies būt pilnīgi pārliecināti, ka nopirktā tehnika strādās — ar garantiju un bez problēmām.
— Tagad daudz tiek runāts arī par Latvijas aizsardzības budžetu, kas vēl ne tuvu nav solītie divi procenti no iekšzemes kopprodukta.
— Šķiet, ka daļa sabiedrības domā — 2% no IKP ir NATO prasība. Taču tas tā nav. Šāds finansējums ir nepieciešams, lai mēs paši puslīdz pienācīgā līmenī varam attīstīt NBS. Šos līdzekļus neprasa ieguldīt kaut kādās NATO struktūrās vai abstraktā kopējā fondā, bet gan mūsu pašu aizsardzības sistēmā, lai mēs Latvijā un arī kolektīvajā aizsardzības sistēmā varētu kvalitatīvi pildīt savus uzdevumus.
Bruņoto spēku attīstības plāns pašlaik ir balstīts uz pieņēmumu, ka 2020. gadā mēs sasniedzam 2% no IKP. Veidojot šo plānu, tika ņemti vērā minimālie resursi, lai NBS varētu nodrošināt valsts aizsardzību, nepieciešamības gadījumā potenciālajam pretiniekam izrādot pretestību tik ilgi, lai spētu sagaidīt sabiedroto atbalstu. Un, protams, lai mūsu bruņotajiem spēkiem būtu spējas pilnvērtīgi piedalīties arī starptautiskajās operācijās, pildot NATO saistības.
Pašlaik aizsardzības budžeta attīstības dinamika ir negatīva, esam noslīdējuši līdz 0,9% no IKP. Un te parādās liela problēma — ja 2019. gadā pēkšņi notiek straujš aizsardzības budžeta pieaugums, būs grūtības to apgūt. Investīcijas ir jāveic plānveidīgi, definējot gan vajadzības, gan izstrādājot tam atbilstošus plānus. Aizsardzības jomā nekas nenotiek uzreiz — ja, piemēram, šogad izlemjam kaut ko pirkt, tad reāli to saņemsim tikai pēc viena diviem gadiem. Tādēļ ir tik svarīgi, lai mums būtu skaidrs un detalizēts plāns NBS attīstībai katram gadam, lai attīstība notiek organizēti un efektīvi.
Ja kādu iemeslu dēļ tomēr būsim spiesti atkāpties no NATO definētajiem 2% aizsardzībai, tad mums ir skaidri jāsaprot un jāapzinās, ka katras valsts aizsardzības budžets ir arī rādītājs konkrētās valsts izpratnei par iespējamajiem draudiem. Ja tagad atzīstam, ka situācija ir mainījusies un mums ir nopietni ilgtermiņa apdraudējumi, tad būs ļoti grūti paskaidrot partneriem, kādēļ šie riski neatspoguļojas mūsu aizsardzības budžetā. Jo, skatoties no malas, ir skaidrs, ka mūsu valsts nekādus nopietnus apdraudējumus nesaskata. Līdz ar to arī diskusija par sabiedroto klātbūtnes palielināšanu var būt neauglīga, ja nespēsim paši pierādīt savu ieguldījumu.
— Vai aktuālo notikumu kontekstā gaidāmas arī kādas izmaiņas Latvijas aizsardzības spējās?
— Pēc Ukrainas notikumiem mums pašlaik ir jāizvērtē kopējais valsts apdraudējuma līmenis, jo, protams, zināmi aspekti ir mainījušies. Īpaši vērīgi jāskatās, kādā veidā mēs sinhronizēsim mūsu iekšējās un ārējās drošības aspektus. Runājot par militāro plānošanu — esam mainījuši dažus pieņēmumus un vajadzības, taču kopējā sistēma ir palikusi nemainīga, jo laika gaitā radītie plānošanas dokumenti visumā nosedz arī aktuālos izaicinājumus. Perspektīvā lielāks uzsvars tiks likts uz pretgaisa aizsardzību un Zemessardzes attīstību. Zemessardze ir nopietns pienesums Latvijas aizsardzības sistēmai — tā atrodas visā valsts teritorijā, un tai ir ļoti nopietna loma valsts aizsardzībā.
Pēdējā laikā ir aktualizējies arī jautājums par obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanu. Te gan jāsaprot, kas ir valsts aizsardzības doktrīnas galvenais mērķis. Ja mēs vēlamies attīstīt bruņoto spēku kaujas gatavību un spēju ātri reaģēt, tad OMD šim mērķim var dot ļoti ierobežotu pienesumu. Ja vēlamies iesaukt un apmācīt visus jauniešus, kas ir spējīgi nest ieročus, tam ir jēga tikai tad, ja spējam nodrošināt vismaz 50% šo astoņpadsmitgadīgo jauniešu iesaukšanu, turklāt nodrošinot arī regulāru pēcapmācību. Valsts aizsardzības koncepcijā nav jēgas lielam rezervistu pulkam, ja tas netiek regulāri apmācīts. Bet OMD kā sabiedrības integrācijas elements — tas jau ir pavisam cits mērķis, kas ar aizsardzības uzdevumu tieši nav saistīts.
Mūsdienu armijās lielu daļu funkciju pilda tieši profesionālie karavīri — tā ir gan dalība misijās, gan darbs ar sarežģītām tehnikām, lidlauku apkalpe u.tml. Tepat līdzās mums ir Igaunijas piemērs, kur ir OMD, — arī tur profesionālā armija stabili prevalē. Tajā ir aptuveni 4000 profesionāļu, bet OMD — ap 1500 iesaucamo. Latvijā šo funkciju lieliski var pildīt Zemessardze kā brīvprātīga organizācija. Panākot, ka cilvēki pēc atvaļināšanās no armijas turpina dienestu Zemessardzē, un palielinot un aktivizējot apmācību skaitu, rezultāts, manuprāt, būs daudz labāks. Nedrīkstam aizmirst arī papildu izmaksas, ko radītu OMD atjaunošana. 1000 OMD karavīri valsts budžetam izmaksās apmēram četrus miljonus eiro gadā, neskaitot visu nepieciešamo papildu infrastruktūru — kazarmas, transportu utt. Vai mēs spēsim to atļauties?
— NATO klātbūtne Latvijā. Kādus tās palielināšanas scenārijus varam sagaidīt?
— Jau kopš 2008. gada Gruzijas krīzes laika sabiedroto klātbūtne Baltijā ir pastāvīgi un būtiski palielinājusies. Visās NATO mācībās mūsu reģionā no 2008. gada ir strādāts ar vingrinājumiem uzņemošās valsts uzdevumu pildīšanā, vienlaikus ik gadus ir palielināts mācībās iesaistīto dalībnieku skaits, arī valstu skaits. Ļoti pozitīvi vērtējams arī tas, cik daudzas valstis solidāri bija gatavas nosūtīt papildu iznīcinātājus gaisa patrulēšanai uz Baltijas reģionu — Lielbritānija, Francija, Vācija, Portugāle, Dānija.
Protams, ir svarīgi stiprināt sabiedroto klātbūtni reģionā. Pašlaik NATO notiek diskusijas, kā īstenot šo klātbūtni. Tādēļ arī mums ir būtiski veicināt to, lai alianse ir gatava operatīvi reaģēt briesmu gadījumā. Taču tas nav jautājums tikai par NATO bāzēm, tas ir vesels pasākumu komplekss — mācības, pastiprināta klātbūtne, integrētība utt. Un tas noteikti nav vienas dienas jautājums.
Te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par Latvijas aizsardzības budžetu. Kad, piemēram, ASV Kongress lems šos jautājumus, kongresmeņi noteikti skatīsies arī mūsu aizsardzības budžetu. Bet, kā jau minēju, no tā pašreizējā versijā noteikti nerodas domas par valsts apdraudētību.
Vēl viens NATO klātbūtnes palielināšanas variants ir Lielvārdes lidlauks. Ar to saistītās sākotnējās ambīcijas bija visai lielas — mēs plānojām tur izveidot NATO gaisa spēku bāzi, kas strādātu 24 stundas diennaktī bez brīvdienām, uzņemot gaisa patruļas un veicot citas darbības. Krīzes laikā šis lēmums tika pārskatīts, jo objektīvi nevarējām atļauties papildu ieguldījumus — visi ieguldījumi bija jāveic no nacionālā finansējuma. Aprēķini rādīja, ka ilgtermiņā tas prasītu aptuveni 20 miljonu latu ieguldījumu, lai paaugstinātu lidlauka gatavību. Lielvārdes bāzei būtu jāpiesaista vairāk speciālistu, un viņiem visiem būtu nepieciešama apmācība, ekipējums utt. Tādēļ tika pieņemts lēmums nodrošināt lidlauka darbu tikai darbadienu režīmā astoņas stundas dienā, nepieciešamības gadījumā saglabājot arī iespēju uzņemt lidmašīnas citā laikā, ja saņemts iepriekšējs brīdinājums. Taču, ja radīsies atbilstošas operacionālās vajadzības, Lielvārdes lidlauka gatavības līmeni varam arī paaugstināt.