Kā izskatītos ASV – Krievijas karš?
Iespēja, ka ASV un Krievija sāks militāru konfliktu Maskavas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir ļoti minimāla. Ukraina nav NATO dalībvalsts un prezidents Obama noteikti nevēlēsies iesaistīties vēl vienā karā. Bet daudzas Ukrainas kaimiņvalstis ir NATO dalībvalstis, to skaitā Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija. Un mēs nedrīkstam aizmirst arī Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju – kas atrodas tālāk uz ziemeļiem no Ukrainas, bet pie pašas Krievijas robežas.
Ja kāda no šīm valstīm izlemtu palīdzēt Ukrainai un tiktu iesaistītas karā ar Krieviju, NATO būtu jāiejaucas. Tāpat NATO būtu jāreaģē, ja Krievija atrastu kādu aizbildinājumu, lai iebruktu kādā no bijušām PSRS valstīm, lai arī cik neiespējami tas liktos. Ņemot vērā Pirmā pasaules kara pieredzi, jāatceras, ka plaša mēroga asiņaini konflikti var rasties no pavisam sīkām nesaskaņām, īpaši Austrumeiropā.
Visticamāk, ASV un Krievija nekādā gadījumā nesāks karu Ukrainas dēļ, bet ja nu tā notiktu?
Aukstā kara laikā šis jautājums būtu līdzīgs prātojumiem, kā izvērstos Godzillas un Kinkonga vai Betmena un Supermena cīņa. Bet Krievija nav Padomju Savienība, un militāro tehnoloģiju attīstība neapstājās 1991.gadā. Šeit ir salīdzinājums starp ASV un Krievijas aizsardzības jomas ieguldījumiem kopš 1991.gada.
ASV ir daudz bagātāka nekā Krievija un daudz vairāk naudas iegulda militārajā attīstībā. Tas gan nenozīmē, ka ASV būtu viegli šajā karā uzvarēt vai ka tā vispār uzvarētu. Kā uzzināja Napoleons un Hitlers, Krievija ir gatava uz daudz ko, lai uzvarētu karā.
Kāds tad varētu būt karš starp ASV un Krieviju? Esmu izstrādājis vairākus scenārijus – no šausminošiem līdz sliktiem.
Kodolkara Armagedons
Lai gan kopš Aukstā kara beigām sākta atbruņošanās, gan ASV, gan Krievijai vēl ir ļoti daudz kodolieroču. Kā šogad jau minēja Eižens Čo, lielākā daļa ASV starpkontinentālo ballistisko raķešu – 448 no tām ir aktīvas – ir notēmētas uz Krieviju. Arī vairāki simti krievu raķešu tēmē uz Ameriku.
ASV kopumā ir ap 7700 kodolgalviņu, un 1950 no tām ir gatavībā tikt izšautas – tā aprēķinājusi ASV zinātnieku federācija. Krievijai ir mazliet vairāk kodolgalviņu – ap 8 500 – bet mazāk operacionālā gatavībā – ap 1800. Salīdzinājumam varu pieminēt, ka Ķīnai ir tikai 250 kodolgalviņu, mazliet mazāk kā Francijai (300) un vairāk nekā Lielbritānijai (225).
Kodolkarš starp ASV un Krieviju nestu vispārēju iznīcību. Cerams, ka tas abām valstīm joprojām skan pietiekami biedējoši.
Konvencionālais karš Austrumeiropā
Vēl viens scenārijs, kas Aukstā kara laikā neīstenojās. Arī šis scenārijs šķiet maz ticams. Tomēr mēs varētu hipotētiski iztēloties, ka šis karš starp Krieviju un ASV varētu sākties Ukrainā un ka NATO sniegtu atbalstu ASV ar saviem karavīriem, kuģiem un lidmašīnām. Pretēji Āzijas – Klusā okeāna reģionam, kur ASV šobrīd pieskata Ķīnas militāro attīstību, Eiropā NATO varētu sniegt ASV plašu atbalstu, jo šī ir militārā alianse, kas tika izveidota kā pretspēks PSRS.
Pirmkārt, šādā gadījumā Krievijai par labu nāktu tas, ka viņi karotu savā zemē. Krievu Jūras spēki vienmēr ir uzskatījuši Krimu par savu bāzes vietu, un Krievijas karaspēka vienības ir pavisam tuvu, turpat aiz robežas.
Protams, ASV un tās sabiedrotās – NATO dalībvalstis - ir ielenkusi Krieviju no visām pusēm. ASV ir 589 militārie objekti 40 valstīs, un 4 461 militārā bāze ASV.
ASV ir daudzas lielas bāzes Vācijā, kā arī Katarā Krievijai dienvidos, Japānā un Dienvidkorejā Krievijai austrumos. NATO dalībvalstis Francija un Lielbritānija ir vēl tuvāk.
NATO ir bāzes pie Krievijas rietumu robežas un Turcijā, tieši otrā krastā Melnajai jūrai, pretī Ukrainai. Un kā tad ar Krieviju? „Viņiem ir sabiedrotie Kubā, lai gan tur Krievijai nav labi ekipētas bāzes, tikai garnizons,” norāda Ņujorkas profesors Marks Galeoti. Tāpat Krievijai ir Jūras spēku bāze Sīrijā, bet tas arī viss.
Krievijā ir apmēram 845 000 karavīru un 2.5 miljoni rezervistu. Tomēr M.Galeoti uzskata, ka „Krievijas armija ir vidēji spēcīga, tā nav tādā attīstības līmenī kā ASV, Francijas un Lielbritānijas armijas, tomēr spēcīgāka un labāk organizēta nekā 1990-tajos gados.” Krievijas karavīri, īpaši speciālo uzdevumu vienības, labi prot „apcelt mazākos kaimiņus, bet pret NATO tie nebūtu spējīgi cīnīties. Krievijas armija nespētu uzveikt arī Ķīnu”
Vēl skarbāk Galeoti izsakās par Krievijas Melnās jūras floti, kas atrodas Krimā.
„Kā spēks karadarbības zonā tā nav pārāk iespaidīga. Tās flagmaņkuģis ir būvēts, lai cīnītos ar citiem kuģiem, tālab ir derīgs tikai jūras karā. Flotē vēl ir „Moskva” – novecojis raķešu bruņukuģis, liels pret zemūdeņu bruņukuģis, iznīcinātājs un divas fregates, kas ir vismobilākās. Tā nav pārāk iespaidīga flote. Itālijas Jūras spēki to varētu viegli sakaut,” M.Galeoti rakstīja „Washington Post”.
ASV ir 1,4 miljoni karavīru un 850 000 rezervistu, bet tos visus nevarētu sūtīt uz Krieviju, jo kādam ir jāpaliek 598 bāzēs visā pasaulē un arī jāaizstāv ASV.
NATO Reaģēšanas spēki, kas, visticamāk, būtu pirmā bruņotā vienība, kas iesaistītos cīņā ar Krieviju. Tie ir 13 000 karavīru, kas gatavi doties uz konflikta zonu, un vēl vairāki tūkstoši rezervē.
„Ja Krievijai būtu dažas priekšrocības jūrā – Sevastopole ir Krievijas osta, un ASV un NATO būtu jāsūta kuģi no citām ostām – tad gaisā lielākas priekšrocības noteikti būtu ASV. „ASV lidmašīnām ir labāki radari, raķetes un elektronika, bet Krievijas lidaparātiem – labāka vadāmība, kas klasiskā kaujā dotu krieviem zināmu priekšrocību,” uzsver Čārlzs Klovers „Financial Times”.
Tomēr klasiskās gaisa kaujas ir tikpat vecmodīgas kā filma „Top Gun” un diez vai dzīvē tiktu īstenotas – tā uzskata Krievijas aizsardzības spēju analītiķis Ruslans Puhovs. „Jau kopš padomju laikiem mēs no ASV atpaliekam aviācijas jomā,” viņš uzsver. Tieši tāpēc Krievijas militārie plānotāji ir daudz ieguldījuši pretgaisa novērošanas sistēmu attīstībā, un viņu S-300 un S-400 ir labākās pasaulē.
Visticamāk, ASV un Krievijas karš nebeigtos ar neizšķirtu, bet tas būtu asiņains slaktiņš.
„Global Firepower” novērtējis ASV armiju kā pasaulē spēcīgāko valsti konvencionālā kara gadījumā, neieskaitot NATO, bet Krievija diezgan pārliecinoši ieņem otro vietu.
Tomēr pastāv arī zināmi sarežģījumi. Kopš 2010.gada ASV un Krievijas bruņotie spēki ir daudz sadarbojušies, tai skaitā piedalījušies kopīgās militārās mācībās. Pretēji Aukstā kara laikam, ASV un Krievijas komandieri pazīst viens otru, zina viens otra bruņojumu un stratēģijas.
„Mūsu sadarbība ir ļoti konstruktīva,” sacīja flotiles admirālis Marks K.Montgomerijs, ASV Eiropas pavēlniecības plānošanas, politikas un stratēģijas direktora vietnieks, runājot par 2012.gada kopīgajām mācībām, kad Krievijas virsnieki NORAD štābā Kolorado apguva pretizlūkošanas taktiku.
Pilnvaru karš
Ja neizdotos vienoties diplomātiskā ceļā, kas būtu vēlamākais rezultāts, šis būtu otrs vēlamākais no kariem. ASV un Krievija jau ir izcīnījušas vairākus pilnvaru karus, lielākie no tiem bijuši Vjetnamā un Afganistānā. Šajā gadījumā ASV varētu finansēt Ukrainas karaspēku cīņā pret Krieviju, cerot, ka ukraiņiem izdosies patriekt krievus no savas zemes. Protams, arī Krievija varētu sponsorēt prokrieviskos spēkus Ukrianā.
Krievija palīdzēja Ziemeļvjetnamai sakaut ASV Dienvidaustrumāzijā, un ASV palīdzēja modžahediem sakaut PSRS Afganistānā. Ja šāds princips turpināsies, Ukraina ir kaujas lauks un Krievija – okupantu karaspēks. Krievijai tās ir sliktas ziņas.
Pīters Vēbers, The Week