Latvijas aizsardzības plānošana drošības vides transformācijā – politiskā perspektīva 2011-2013

Baltijas valstu drošība ir jautājums, kas bieži vien tiek apspriests dažādos Baltijas jūras valstu forumos.
Baltijas valstis kļuva par NATO dalībvalstīm 2004.gadā, Polija bija iestājusies jau 1999.gadā. Gan Somijā, gan Zviedrijā šobrīd notiek stratēģiskas debates par iespējamo pievienošanos lielākajai Rietumu aizsardzības aliansei.

Pirmkārt, es iezīmēšu aprises reģionālajai attīstībai, kas likusi Latvijai izvēlēties integrāciju Baltijas valstīs. Otrkārt, rakstā tiks aplūkoti nozīmīgākie aizsardzības politikas dokumenti. Es norādīšu arī uz lielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu sabalansētu un mierīgu attīstību Latvijā, kas ir priekšnoteikums ilgstošai un mierīgai valstu sadarbībai Baltijas jūras reģionā. Reģionālās drošības vidi ir ietekmējusi jaunā Krievijas aizsardzības doktrīnas pieņemšana. Baltijas valstis apzinās, ka Krievijas Gaisa spēku pārlidojumi pār šo teritoriju skaitliski pieaug, tāpat kā to apzinās arī citas NATO valstis, kurām ir robeža ar Krievijas Federāciju.

Protams, ir tikai loģiski, ka valstis rīko militārās mācības, tomēr pēdējās divās Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās mācībās „Zapad” tika simulēta izlaušanās līdz Baltijas jūrai. Šāda militārā aktivitāte mudināja NATO mainīt plānus, un rudenī alianse rīkos lielākās militārās mācības Baltijas jūras reģionā kopš bipolārās pasaules kārtības sairšanas.

Krievijas militārā aktivitāte ir veicinājusi Baltijas valstu un NATO sadarbību, organizējot reģionālās mācības.

Valdības deklarācija kā vidējā termiņa mērķus norāda, ka nepieciešama lielāka Baltijas valstu integrācija un pieaugoša sadarbība ar Skandināvijas valstīm.

Jau nodibinātās reģionālās institūcijas – BALTNET, BALTRON un BALTDEFCO – palīdz izvairīties no uzdevumu dublicēšanas un dod virsniekiem pieredzi strādāt un mācīties starptautiskā vidē. Šādi tiek veicināta Baltijas valstu integrācija. Sadarbība ar Skandināvijas valstīm seko NORDEFCO pēdās, un likumdevēju uzdevums ir izvirzīt drošības un aizsardzības jautājumus kā prioritāti.

Latvijas aizsardzības sistēmai jābūt tādā līmenī, kādu Latvija apsolījusi NATO partnervalstīm. Lai sasniegtu šo mērķi, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kurā ir politiskās vadlīnijas Nacionālo bruņoto spēku attīstībai. VAK  tika apstiprināta vienbalsīgi. Aizsardzības budžets katru gadu tiks palielināts par 0,1 procentpunktu, lai 2020.gadā sasniegtu 2% no IKP. Tas ļaus attīstīt bruņotajiem spēkiem vajadzīgās spējas, nodrošinot turpmāko dalību starptautiskajās operācijās, uzņemošās valsts atbalsta spēju attīstību un uzsākot mehanizācijas projektu.

Administratīvo izmaiņu rezultātā CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas vienība) no Satiksmes ministrijas pārnācis Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Tas bija pamatots lēmums, jo NBS pievērsa uzmanību jaunam drošības apdraudējumam, kuru jau bija identificējusi Igaunija, un Aizsardzības ministrija padarīja kiberaizsardzību par vienu no prioritātēm.

Viens no VAK principiem ir kvalitātes pārsvars pār kvantitāti, savukārt kā galvenā bruņoto spēku rezerve tiek izcelta Zemessardze.

Attīstot bruņoto spēku operacionālās spējas, tiks nodrošināta iespēja Latvijai piedalīties ES kaujas grupā, ANO miera uzturēšanas misijās un NATO operācijās.

Plānošanas dokumenti pašlaik neietver konkrētus priekšlikumus par resursu apvienošanu starp trim Baltijas valstīm. Sinhronizēt apvienoto iepirkumu trijās valstīs šobrīd vēl ir liels izaicinājums, jo Baltijas valstu bruņotie spēki ir attīstījušies dažādos tempos. Lai panāktu militārā plānošanas procesa sinhronizāciju, visu triju Baltijas valstu ministri tikšanās laikā Gulbenē vienojās, ka Latvija uzņemsies izstrādāt plānu par Apvienotā štāba izveidi.

Šādi drosmīgi lēmumu tiktu pieņemti biežāk, ja Baltijas valstīs būtu sinhronizēti politikas cikli. Lai tā notiktu, politiskajai sistēmai jākļūst profesionālai. Anahroniskā mediju vide un nošķirtā skolu vide neļauj veiksmīgi uzrunāt Latvijas nepilsoņus. Atbrīvoties no korupcijas, ieviest tiesiskumu un atrisināt nepilsoņu dilemmu – tādi ir trīs galvenie drošības izaicinājumi Latvijā, kas ir nozīmīgi arī Baltijas jūras reģiona attīstībai.

Veiko Spolītis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs