ASV un ES nākotnes attiecības
Rīgas konferences 2012 paneļdiskusijās tiks diskutēts par vairākām stratēģiskām tēmām, ģeopolitiskajām izmaiņām Eirāzijas kontinentā, Eirozonas nākotni un Krievijas. Viena no svarīgākajām diskusijām ir tieši par ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecībām.
Kopš Otrā pasaules kara beigām ASV ir bijusi tā vara, kura ir nodrošinājusi ne tikai mieru un pārticību Eiropas kontinenta Rietumu daļā, bet arī veicinājusi ES integrāciju. Vispasaules finanšu krīze sevišķi smagi ir ietekmējusi tieši industriāli attīstītās valstis, kuras ir novārdzinājis ilgstošais parādu jūgs un labklājības valsts uzpūstais valsts sektors. Šādā kontekstā ASV un ES ir jāveic savas pārvaldības sistēmas, t.sk. bruņoto spēku, reformas.
ASV, rēķinoties ar savu ģeopolitisko pozīciju, plāno pastiprināt savu klātbūtni Klusā okeāna reģionā, kas būtiski mainīs stratēģisko līdzsvaru, kurš Transatlantiskajā telpā ir pastāvējis kopš 1945.gada.
Rīga konferencē 2012 tiks runāts arī par to, kā ASV plāno stiprināt savas pozīcijas Tuvajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. Kā šāda rīcība ietekmēs Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, kuras līdz šim brīdim nevar vienoties par Eiropas Savienības tālāko institucionālo integrāciju? Diskusijās piedalīsies tādi savu jomu eksperti kā profesors Saimons Sefartijs (Simon Serfaty), ASV Vācu Maršala Fonda vecākais līdzstrādnieks; Vēstnieks Kurts Volkers (Kurt Volker), McCain Starptautiskās vadības institūta izpilddirektors; Džulianna Smita (Julianne Smith) Viceprezidenta Džo Baidena padomdevēja aizsardzības jomā; Kreigs Kennedijs (Craig Kennedy), ASV Vācijas Maršala Fonda prezidents.
Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij šis jautājums ir sevišķi nozīmīgs pēc tautsaimnieciskās krīzes sākuma. Samazināta finansējuma dēļ valsts sektoram ir svarīgi precīzi zināt Latvijas drošības izaicinājumus, jo mēs nevaram paļauties tikai uz palīdzību no ārvalstīm un atļauties šķērdēt ierobežotos resursus. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir teicis: „Šobrīd Eiropas Savienība un NATO sniedz ļoti labu un spēcīgu sadarbības ietvaru, taču ar to ir par maz. Paralēli tam Baltijas valstīm ir jāattīsta savi sadarbības mehānismi, jo drošības nekad nav par daudz.”
Mēs nevaram atļauties skatīties uz Latvijā notiekošo atrauti no globāliem procesiem. Konferences paneļdiskusijas būs kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijai esot Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, tas negarantē 100 % stabilitāti. Latvijai ir jāpilnveido iekšējā pārvaldības struktūra, kas nodrošinātu lielāku neatkarību no politiskajām svārstībām starptautiskajā vidē. Starptautiskās politikas tektoniskās plātnes ir izkustējušās un ASV, Ķīna un citas lielvalstis plāno turpmāko politiku. Eiropas Savienība šajā kontekstā atrodas savas rīcības meklējumos un šajā diskusijā būs iespējams uzzināt, vai ES ir gatava stratēģiski svarīgiem lēmumiem gadījumā, ja ASV maina savu tradicionālo Eiropas politiku.
Sanita Dzalbe, Dienviddānijas Universitātes studente