Rīgas konference 2012 un nākotnes izaicinājumi

Kopš 2006. gada NATO galotņu tikšanās Rīgas ikgadējā konference pulcina pasaules vadošos drošības un ārpolitikas pētniekus, kā arī diplomātus un politiķus. Neskatoties uz to, ka ar Rīgas konferenci pēdējos gados konkurē Tallinā notiekošā Lennarta Meri konference, Rīgā notiekošais diskusiju forums ir pamatoti ieguvis Ziemeļeiropas nozīmīgākās stratēģiskās domu apmaiņas laurus.

Rīgas konference vieno savas jomas profesionāļus un ļauj padziļinātās diskusijās izrunāt stratēģiskus jautājumus, kuri ikdienā tiek debatēti ar preses starpniecību.

Pasaules vadošo zinātnieku un politiķu klātesamība garantē konferences atpazīstamību un dod iespēju Baltijas valstu politikas veidotājiem rast saskaņu starp esošajām rīcībpolitikām un plānotajām.

Papildus gadu no gada redzētajiem Transatlantiskās telpas akadēmisko un politikas aprindu pārstāvjiem šogad Rīgā pirmo reizi diskutēs Itālijas aizsardzības ministrs admirālis Džanpaolo Dipaola (Gianpaolo Di Paola) un viņa Norvēģijas kolēģis Espens Barts Eide, Francijas Eiropas lietu ministrs Bernārs Kazenēvs (Bernard Cazeneuve) un Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministre Vesna Pusiča, Krievijas pētniece Lilija Ševcova, un video tiešsaistē no Vašingtonas piedalīsies kādreizējais ASV prezidenta Kartera drošības politikas padomnieks Zbigņevs Bžežinskis (Zbigniew Brezinski).

2012.gada Rīgas konferencē tiks diskutēts par Eirozonas nākotni, globālās kapitālistiskās sistēmas pārstrukturizāciju, ilgstošo konfliktu ietekmi uz Eiropas kontinenta turpmāko integrāciju, ģeopolitisko transformāciju Arktikas un Tuvo Austrumu reģionā, kā arī Latvijas austrumu kaimiņu politiku. Savas jomas ekspertu, ministru, vēstnieku, un politikas padomdevēju neformālās sarunas ļaus labāk sajust vidējā termiņa Transatlantiskās kopienas politiskos izaicinājumus. Latvijas drošības politikas plānotājiem tas ļaus samazināt citkārt Latvijas medijos sacelto ažiotāžu par vienu otru drošības politikas jautājumu, kuru ir noteicis iekšpolitiski angažēts patēriņš.

Drošības politikā nākotnes izaicinājumi ir patstāvīgi. Rīgas konference ir ieguvusi zīmola apveidus, kurš atpelna nodokļu maksātāju ieguldītās investīcijas. Tāpēc būtu lietderīgi turpināt iesākto, jācenšas pārņemt labākos piemērus no citu pasaules konferenču organizētājiem, sasaistot konferenci ar patstāvīgu pētniecisko institūciju institucionālu stiprināšanu.

Tas nozīmē, ka nākotnē būs jāpieaug finansējumam drošības un ārpolitikas pētniecībai, jo šādu piemēru rāda drošības politikas konferenču rīkošana industriāli attīstītās valstīs.

Aizsardzības ministrija ir spērusi pirmo soli reorganizējot Aizsardzības politikas zinātniski pētniecisko centru, jo šādi mēs vēlamies uzsvērt, ka līdzdalība NATO un ES ir nevis mazinājusi mūsu stratēģisko darbību skaitu, bet gan pacēlusi tās kvalitatīvi augstākā līmenī.

Rīgas konference būs ierasti kvalitatīvs diskusiju forums, kurš politikas veidotājiem kārtējo reizi ļaus pārliecināties par Eiropas nākotnes izaicinājumiem. Tāpēc cerams, ka kvalitatīvais konferences diskusiju fons drošības un ārpolitikas ekspertiem ļaus sagatavot piedāvājumu, kurš ļautu rīcībpolitiku veidotājiem, sākot no 2014. gada, rast nodrošinājumu tieši politiku pētniecībai.

Rīgas konferenci gadu no gada ar Aizsardzības un Ārlietu ministrijas atbalstu organizē LATO. Konference nevar notikt bez saviem mecenātiem, un šogad mums ir jāpateicas ASV Vācijas Maršala Fondam, Adenauera un Sorosa Fondiem, Rīgas Domei, Latvenergo, NATO, ASV vēstniecībai un Eiropas Savienības pārstāvniecībai Latvijā par atbalstu.

Veiko Spolītis, AM parlamentārais sekretārs