Jaunā Latvijas Republikas Valsts aizsardzības koncepcija Krievijas un NATO mijiedarbības kontekstā
Globalizācijas procesi un globālā ekonomiskā krīze ir skaidri pierādījušas faktu, ka neviena pasaules valsts šajos apstākļos nav spējīga tikai ar saviem resursiem neitralizēt globālos izaicinājumus un draudus. Tas it īpaši attiecas uz valstīm ar relatīvi nelielu iedzīvotāju skaitu, nelielu un no ārējiem faktoriem daudzējādā ziņā atkarīgu ekonomiku, kā arī skaitliski nelieliem un ar relatīvi zemām kaujas spējām apveltītiem bruņotajiem spēkiem.
Latvijas Republika, kā NATO dalībvalsts neapšaubāmi bauda NATO drošības un aizsardzības garantijas, tomēr ir jāizdara secinājums, ka globālā drošības vide pasaulē ir būtiski mainījusies tieši 21. gadsimta pirmajos desmit gados.
Līdz ar to Latvijai ir ļoti skaidri jāsaprot un jāapzinās, ka mūsu valsts drošība, aizsardzība un pat neatkarība ir tiešā mērā atkarīga no tā, vai NATO spēs adekvāti reaģēt uz jaunajiem 21. gadsimta izaicinājumiem un draudiem, arī no tā, vai alianses rīcībā būs nepieciešamās spējas un procedūras un vai tā spēs pieņemt savlaicīgus un kvalitatīvus lēmumus nākotnes draudu sekmīgai neitralizācijai.
No otras puses, mums ir ļoti svarīgi vienmēr atcerēties faktu, ka Latvijas Republikas austrumu robeža ir ne tikai mūsu valsts robeža — tā ir arī NATO un ES austrumu robeža, līdz ar to mums ir ļoti būtiski zināt un saprast notikumu attīstības scenārijus Krievijas Federācijā, it īpaši jomās, kas skar drošību un aizsardzību.
21. gadsimta drošības izaicinājumi.
Ņemot vērā pārmaiņas globālajā drošības vidē, NATO un atsevišķas pasaules valstis ir izdarījušas secinājumus, un rezultātā no 2008. gada līdz 2010. gadam tika izstrādāti un apstiprināti nozīmīgi globāli stratēģiski dokumenti drošības un aizsardzības jomā, kuri noteiks gan NATO, gan arī ASV un Krievijas attīstību drošības un aizsardzības jomā vismaz līdz 2020. gadam. Jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija tika izstrādāta 2009.—2010. gada ietvaros, un to apstiprināja NATO samitā Lisabonā 2010. gada novembrī. Var konstatēt arī citu valstu aktīvu darbību stratēģiskās drošības politikā. Pirmkārt, ASV izstrādāja un apstiprināja savu Nacionālās drošības stratēģiju (US National Security Strategy) 2010. gada maijā, Krievijas Nacionālās drošības stratēģija tika izstrādāta un apstiprināta 2009. gada maijā, bet Krievijas jaunā Militārā doktrīna — 2010. gada februārī. Visu šo dokumentu darbības laiks ir līdz 2020. gadam. Šajā kontekstā ir ļoti būtiski saprast arī NATO un Krievijas, ka arī ASV un Krievijas savstarpējās attiecības jautājumos, kas skar drošības un aizsardzības jomu. Ķīnas faktors un šīs valsts attiecības ar NATO, ASV un Krieviju arī arvien vairāk ietekmēs kopējo globālo drošības vidi.
Līdz ar to var secināt, ka šobrīd jaunās Latvijas Republikas Valsts aizsardzības koncepcijas (LR VAK) izstrādei un apspriešanai ir pietiekami labvēlīgs periods, jo no-zīmīgākie globālās drošības spēlētāji jau ir definējuši savas pozīcijas un mērķus drošības un aizsardzības jomā līdz 2020. gadam.
Iepazīstoties ar jauno LR VAK projektu, pirmais secinājums ir tāds, ka visumā dokuments ir saprotams un loģiski strukturēts, arī pietiekami reālpolitisks,
ar ko tas būtiski atšķiras no iepriekšējās LR VAK, kas tika izstrādāta laikā no 2007. līdz 2008. gadam un apstiprināta LR Saeimā 2008. gada 19. jūnijā. Daži būtiski faktori ir ietekmē-juši starptautisko drošības vidi kopš tā laika. Pirmkārt, iepriekšējās VAK apstiprināšanas laikā neviens nevarēja paredzēt globālās ekonomiskās krīzes apjomus un negatīvās sekas, neviens nevarēja paredzēt, ka LR ekonomiskā situācija pasliktināsies tik dramatiski. Otrkārt, īpaši Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm ļoti nozīmīgs bija Krievijas un Gruzijas konflikts 2008. gada augustā un šī konflikta sekas un secinājumi. Varam secināt, ka 2008. gada LR VAK bija pārlieku balstīta uz optimistiskiem scenārijiem, tā neparedzēja iespējamību, ka iepriekšminēto procesu ietekme, it īpaši uz Latvijas Re-publiku, būs ar tik izteikti negatīvām sekām, kas, bez šaubām, ietekmē un pārskatāmā nākotnē ietekmēs arī LR aizsardzības jomu.
Daži komentāri par jauno LR VAK projektu
Runājot par personāla jomu, protams, VAK ietvaros ir nepieciešams deklarēt, ka NBS sastāvā ir jābūt profesionāliem, motivētiem, un ar konkurētspējīgu atalgojumu un sociālajām garantijām nodrošinātiem karavīriem. Tomēr, ja ņemam vērā faktu, ka tieši laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam no NBS atvaļinājās rezervē liels daudzums profesionālu un motivētu karavīru, kā arī aksiomu, ka ir nepieciešami vismaz vairāki gadi (dažās amatu kategorijās pat gadu desmiti), lai izveidotu profesionālu karavīru, vai mēs varam pašlaik runāt par NBS kā augsti profesionālu un motivētu institūciju? Pastāv zināms risks, ka, pirmkārt, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Latvijas Republikā un citās valstīs, profesionālā militārā dienesta karavīri var atstāt dienestu, lai turpinātu savu karjeru ārpus NBS, vai arī atstāt LR augstāka atalgojuma un dzīves līmeņa meklējumos. Ņemot vērā kopējo ārkārtīgi negatīvo tendenci demogrāfijas jomā (emigrācija uz citām valstīm, negatīvi dzimstības rādītāji), ir maz ticams, ka NBS varēs rekrutēt kvalitatīvu personālsastāvu vajadzīgajos apjomos. Es domāju, ka VAK definētajam redzējumam, ka jāņem vērā paredzamās demogrāfiskās problēmas, ir jāpievērš ļoti nopietna uzmanība, jo esošās tendences šajā jomā nedod pārliecību par pozitīviem attīstības scenārijiem pārskatāmā nākotnē, un tas negatīvi ietekmēs NBS spēju rekrutēt izglītotu un motivētu personālsastāvu.
Par LR NBS nozīmīgākajām prioritātēm
VAK projekta nostādnes koncepcijas sadaļā, kas skar LR lomu starptautiskās drošības vidē, ir pārliecinošas un atbilst NATO stratēģiskā līmeņa dokumentu saturam, arī noteiktais Latvijas militārās aizsardzības pamatprincips atbilst NATO kolektīvās drošības un aizsardzības pamatprincipam. Manā skatījumā LR NBS nozīmīgākās prioritātes ir: turpmākā dalība starptautiskajās operācijās (SO), turpmāka uzņemošās valsts atbalsta (UVA) spēju attīstība, ka arī lielāka un nozīmīgāka NBS personālsastāva un spēju iesaiste valsts iekšējās drošības, sabiedriskās drošības un kārtības garantēšanā.
Daži komentāri par šīm jomām. Pirmkārt, ir pozitīvi vērtējams pats fakts, ka VAK projekta saturs iekļauj jautājumus, kas skar LR iekšējās drošības jomu. Tomēr uzskatu, ka jautājumiem, kuri skar NBS personālsastāva, spēju un infrastruktūras iesaisti ar valsts iekšējo drošību saistītajos jautājumos, būtu jāvelta atsevišķa sadaļa jaunajā LR VAK. Tieši Latvijas Republikas gadījumā valsts iekšējās drošības stāvoklim un pozitīvai stabilitātei ir ārkārtīgi būtiska nozīme, un NBS neapšaubāmi ir jābūt spējīgiem pilnā apjomā atbalstīt atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas. Otrkārt, manuprāt, ne tikai ZS uzdevumos ietilpst atbalsta sniegšana iepriekšminētajām institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā. Valsts iekšējās drošības apdraudējuma apstākļos tas ir visas NBS sistēmas pienākums, it īpaši tas attiecas uz SZS BDE, NBS SUV un NBS MP.
VAK sadaļa, kas atspoguļo kolektīvās aizsardzības principus ar UVA elementu, ir izstrādāta atbilstoši NATO kolektīvās aizsardzības principiem. Latvijas gadījumā UVA spēju tālākai attīstībai ir jābūt un jāpaliek par vienu no NBS visaugstākajām prioritātēm, jo tas garantē, ka NATO sabiedrotie spēki nepieciešamības gadījumā spēs laikus ierasties LR teritorijā ar vajadzīgo personālsastāva un spēju apjomu.
Arī NBS dalībai starptautiskajās operācijās (SO) ir jāpaliek par NBS darbības prioritāti pārskatāmā nākotnē, tomēr bez specifiski militāriem mērķiem, kurus Latvija cenšas panākt, piedaloties SO, ir jāatceras, ka NBS ar dalību SO, pirmkārt, atbalsta mūsu valsts ārpolitiku un ārpolitiskos mērķus.
Pati par sevi dalība SO sniedz taktisku ietekmi uz NBS attīstību, taču kopējo mūsu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai ir būtiski saprast, ka NBS dalībai SO ir nozīme tikai tad, ja ar šo darbību tiek atbalstīti un sasniegti LR ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Runājot par LR ambīciju līmeni SO jomā, kas tiek definēts LR VAK projektā, ir jāizdara secinājums, ka diemžēl nav ņemta vērā objektīvā realitāte ekonomikas jomā. Praktiski šajā sadaļā nav būtisku izmaiņu, salīdzinot ar 2008. gadā apstiprināto LR VAK. Protams, VAK projekts šajā sadaļā tiek balstīts uz noteiktiem NATO standartiem, taču ir maz ticams, ka LR pašreizējos ekonomiskajos apstākļos spēs nodrošināt jaunajā VAK projektā noteikto SO ambīciju līmeni, piemēram, nodrošinot vienību 1 rotas līmeņa sastāvā 5000 km attālumā no Latvijas. Uzskatu, ka esošais LR aizsardzības budžets nerada pārliecību, ka šie plāni ir reāli iespējami.
Noslēgumā daži vispārīgi komentāri
Ir jābūt pilnīgi skaidrai un reālai izpratnei par LR aizsardzības sistēmas spējām globālajā drošības vidē. VAK projekts definē, ka Latvijai ir jāturpina palielināt savu ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procedūrās, taču, rodas praktisks jautājums, kā Latvija plāno panākt šādu rezultātu apstākļos, kad aizsardzības budžets ir dramatiski samazināts pēdējo gadu ietvaros? Vai ir iespējams šo uzstādījumu vērtēt kā reālpolitisku, zinot, ka ar militāro jomu saistīto tēriņu apjoms pasaulē 2010. gadā pārsniedza 1,6 triljonus ASV dolāru un ka ļoti niecīgais, salīdzinot ar šiem skaitļiem, LR aizsardzībai atvēlētais finansējums neuzrāda tendenci būtiskam palielinājumam?
Tāpat, ja mēs salīdzinām profesionālā militārā dienesta karavīru skaitu ar 2008. gadā apstiprināto VAK, jāsecina, ka tam ir tendence samazināties: no 5800 uz 5500 jaunajā VAK projektā. Ja izdara pieņēmumu, ka NBS skaitliskais sastāvs tiek noteikts, balstoties tikai uz aizsardzībai atvēlētā budžeta pieejamību, tad tādam uzstādījumam nav nekāda sakara ar apgalvojumu, ka NBS PMD karavīru skaits ir balstīts uz valsts militārās aizsardzības uzdevumu izpildes analīzi. Ir jāizdara secinājums, ka ar pašreizējo valsts aizsardzībai atvēlēto finansējumu, NBS rīcībā pieejamo PMD personālsastāvu, ar pašreizējām NBS kaujas spējām diemžēl nerodas pārliecība, ka LR valsts aizsardzības sistēma var garantēt jaunajā VAK projektā definēto uzdevumu, ka valsts aizsardzības spējām ir jābūt pietiekamām sekmīgai minimālu pašaizsardzības pasākumu veiksmīgai realizācijai.
Visumā jaunās LR VAK projekts ir profesionāli un loģiski izstrādāts, un es varētu novēlēt koncepcijas veidotājiem turpināt savu darbu, balstoties tikai uz pilnīgi reāliem pieņēmumiem un nosacījumiem un izvairoties no nepamatota optimisma, kas nedod iespēju reāli novērtēt situāciju, kādā šobrīd atrodas Latvijas aizsardzības sistēma.
Raimonds Rublovskis,
NBS pulkvedis (rez.), RSU Politikas zinātnes nodaļas doktorants.