Druvis Kleins: Par Jaunsardzi!
Druvis Kleins, atv. majors, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors, raksta par Jaunsardzes lomu Latvijas sabiedrībā.
Pagājušajā gadā mēs ar bažām gaidījām 2011. gada Jaunsardzes budžetu, nezinot, kā varēsim veidot tālāko Jaunsardzes attīstību. Toreiz publiskajā telpā bija daudz spekulāciju par Jaunsardzes iespējamo likvidāciju. Neskatoties uz sarežģīto situāciju valstī, Jaunsardze turpina pastāvēt, bērni un jaunieši ir gatavi iesaistīties patriotiskā kustībā un daudzi apmācību instruktori vada nodarbības uz brīvprātības pamatiem.
2009./2010. gadā lielākā brīvprātīgā Latvijas jauniešu kustība piedzīvoja vēl nebijušu budžeta samazinājumu, kas tieši ietekmēja visas kustības darba kvalitāti, jaunsargu vienību skaita samazinājumu un instruktoru aiziešanu no darba.
Jaunsardzes pienesums valstij pirmajā acu uzmetienā varētu likties maz pamanāms. Tomēr -
Daudzi Latvijas patrioti savu skolas gaitu laikā izauguši tieši Jaunsardzē.
No viņiem tikai neliela daļa iestājas armijā, policijā, robežsardzē vai ugunsdzēsējos. Lielākā daļa strādā ikdienišķās profesijās un dzīvo parastu civila cilvēka dzīvi. Taču viņus vieno tas, ka visi ir izauguši par šīs zemes un šīs valsts patriotiem. Viņi visi ir ne tikai vārdos gatavi aizstāvēt savu valsti grūtā brīdī, bet arī ir apguvuši attiecīgas iemaņas, lai to darītu. Šie patrioti savas zināšanas un iemaņas nodod tālāk saviem bērniem un kopumā veido Latviju stiprāku.
Jāatzīst, ka šodien Latvija ir uz demogrāfiskās katastrofas sliekšņa. Liktenis mūsu tautu ir izklīdinājis pa visām pasaules malām. Latvijā 14 gadu veci puiši ir skaitāmi vairs nepilnos desmit tūkstošos. Meiteņu ir tikai nedaudz vairāk. Cik no šiem jauniešiem aug ģimenēs, kas ir šīs zemes patrioti, neviens nepateiks. Šodien tikai nelielai daļai no viņiem vēl ir iespēja darboties Jaunsardzē.
Kas ir Jaunsardze mūsdienās
Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas.
Jaunsardzes kustību šobrīd vada un organizē Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs (RJC), kas ir izveidots 2010. gada 1. janvārī ar Ministru kabineta 2009. gada 26. oktobra rīkojumu nr. 731 «Par valsts aģentūras «Tēvijas sargs» un Jaunsardzes centra reorganizāciju».
Jaunsardzē jaunieši iestājas brīvprātīgi, par jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 10 līdz 21 gadam. Jaunsargam jāprot Latvijas valsts valoda.
Šodien Jaunsardze ir vienīgā bezmaksas interešu izglītības forma Latvijā.
Lielā daļā Latvijas teritorijas jauniešiem šī ir vienīgā iespēja pēc skolas solā nosēdētām stundām aktīvi un saturīgi pavadīt savu brīvo laiku. Pārējās interešu izglītības aktivitātes valstī ir vai nu par maksu (ko liela daļa vecāku ekonomiskās krīzes apstākļos vai bezdarba dēļ nevar atļauties), vai arī šādu iespēju dzīvesvietas tuvumā vienkārši nav.
Mācību process Jaunsardzē pamatā tiek organizēts četros līmeņos. Mācību tēmas ir sadalītas blokos: patriotiskā un valstiskā audzināšana, dzīves mācība, militārā mācība un sporta aktivitātes. Jaunsargu teorētiskā apmācība notiek pašvaldībās un skolās, ar kurām Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs ir noslēdzis sadarbības līgumus. Pašlaik Jaunsardzes kustība ir organizēta vairs tikai nedaudz vairāk kā pusē Latvijas pašvaldību un visās lielākajās Latvijas pilsētās.
Tradicionāli jaunsargi nodarbībās ne tikai apgūst tādas zināšanas un iemaņas, kuras skolā nemāca, bet arī var savus spēkus pārbaudīt aizraujošos pasākumos — savās jaunsargu «Vīru spēlēs», jaunsargu nometnēs, pārgājienos un izbraucienos ar laivām, kā arī ekskursijās uz Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kur ir iespēja iepazīt karavīra īsto ikdienu. Jaunsargi sadarbojas arī ar citām jaunatnes organizācijām Latvijā, palīdz bērnunamu bērniem un gados veciem cilvēkiem. Jaunsargiem nometnēs un sacensībās ir iespēja tikties ar jauniešiem no visas Latvijas un arī no citām valstīm. Jaunsardzei ir laba sadarbība ar ārvalstu militāro formējumu jaunatnes organizācijām. Ikgadējos Jaunsardzes pasākumos piedalās Baltijas jūras reģiona valstu jaunieši, savukārt Latvijas jaunsargu delegācijas ir gaidīti ciemiņi Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un citu valstu jauniešu militārajos un sporta pasākumos. Vecāko grupu jaunsargiem veidojas cieša sadarbība ar Zemessardzes vienībām.
Lielākā daļa minēto aktivitāšu šodien vairs nevar notikt
Jaunsardzes budžets ir samazināts par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar 2008. gadu. Smagākais samazinājums ir skāris tieši to izdevumu pozīciju, kas paredzēta jaunsargu vasaras nometnēm, pārgājieniem, starptautiskai sadarbībai un aktivitātēm brīvā dabā. Šeit budžetā atlikusi ir vien septītā daļa no finansējuma, kāds tas bija 2008. gadā. Tāpat vairāk nekā divreiz ir samazināts gan Jaunsardzes instruktoru skaits, gan instruktoriem paredzētais atalgojums. RJC visā valsts teritorijā tagad ir iespēja finansēt vairs tikai 42 instruktoru štata vietas, kurās nepilnu darba laiku strādā ap 60 instruktoru. Pats kritiskākais laiks bija 2010. gads, kad no pāri par 7000 jaunsargu bija vairs nepilni 4000 dalībnieku. 2010. gada beigās Aizsardzības ministrija atrada iespēju piešķirt papildu finansējumu jaunsargu nometnēm un vēl septiņām štata vietām Jaunsardzes instruktoriem. Tas lielā mērā ir palīdzējis stabilizēt situāciju Jaunsardzē šogad.
Šodien tiek attīstīta ļoti intensīva sadarbība ar Latvijas pašvaldībām, lai gūtu finansiālu atbalstu kustības organizēšanai vietējā mērogā.
Var teikt, ka Jaunsardzes darbība lielā mērā ir pārslēgta uz izdzīvošanas režīmu un tālāka kustības attīstība nenotiek. Šobrīd situācijai nav ātra risinājuma, jo valstij ir grūti laiki. Valsts aizsardzības budžets ir samazināts līdz kritiski zemam līmenim. Ja tā turpināsies, varam zaudēt ne tikai Jaunsardzi, bet daudz vairāk.
Ko jau darām, un ko vēl varam darīt
Jaunsardzes kustība pamazām nostabilizējas. Līdz šim esam izdzīvojuši, galvenokārt pateicoties Jaunsardzes instruktoru entuziasmam. Tie instruktori, kas organizācijā ir ilgus gadus, saprot, ka valsts vairs nevar pilnvērtīgi samaksāt par visu viņu ieguldīto darbu, tomēr turpina strādāt. Nereti daļa no jaunsargu aktivitātēm tiek organizēta par instruktoru personīgajiem līdzekļiem. Arī Aizsardzības ministrija piešķirtā budžeta ietvaros katru gadu atrod papildu līdzekļus, ko pārdalīt Jaunsardzei. 2010. gadā liels atbalsts tika sarūpēts no Austrālijas latviešiem. Latvijas patriots Jānis Vējiņš, kas ir ilggadējs jaunsargu kustības atbalstītājs, pagājušā gada vidū Jaunsardzei piegādāja lielu daudzumu guļammaisu, telšu un cita ekipējuma, kas ir neaizstājams ikdienas darbā. Pateicoties mūsu kopējām rūpēm Latvijā joprojām ir sava patriotiskā jaunatnes organizācija.
Situācija joprojām ir nopietna - šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams viss iespējamais atbalsts Jaunsardzei.
Liela daļa no kopējiem Jaunsardzes pasākumiem (pārgājieni, dažādas nometnes, braucieni uz piemiņas un atceres pasākumiem u.tml.) notiek ļoti ierobežotā apjomā, jo līdzekļu trūkuma dēļ visiem jauniešiem vairs nav iespējas tādos piedalīties. Jaunsardzes nometnes jeb salidojumi Latvijas mērogā šī paša iemesla dēļ vairs nenotiek (pēdējais Latvijas jaunsargu salidojums notika 2008. gadā). Šodien 5000 jauniešu aktīva darbība Jaunsardzes rindās ir saistīta gan ar tūrisma un militārā ekipējuma intensīvu lietošanu, gan dažādu mācību materiālu un palīgmateriālu iegādi. Lieki teikt, ka lietām ir savs kalpošanas laiks, ka, diendienā ekipējumu izmantojot, tas nolietojas. Diemžēl jāatzīst, ka arī šo lietu pakāpeniskai nomaiņai un atjaunošanai naudas nepietiek.
Jaunsargs nav jaunsargs, ja viņš tikai sēž klasē pie tāfeles vai bezgalīgi mācās teorētiskas lietas, kuras nav iespējams nostiprināt praksē. Jaunsardze ir piedzīvojums, kas saistīts ar lauka nometnēm, sacensībām un militarizētiem pārgājieniem. Tieši praktiskajās nodarbībās jaunieši mācās, norūdās, iegūst izdzīvošanas prasmes, iepazīst savas valsts vēsturi un dara vēl simts aizraujošu un sabiedrībai noderīgu lietu, kas jauniešus kā magnēts piesaista Jaunsardzes kustībai. Diemžēl arī tik cēliem mērķiem ir nepieciešams finansējums, kuru mēs pilnā apmērā vairs nespējam nodrošināt.
Tādēļ es aicinātu ikvienu izvērtēt savas iespējas sniegt atbalstu, lai Latvijas jauniešiem dotu iespēju piedalīties šajā piedzīvojumā — Jaunsardzē! Jaunsargu devīze ir «Augsim Latvijai!». Mūsu, pieaugušo, izaicinājums ir radīt viņiem apstākļus, kur augt — par šīs zemes, šīs valsts un šīs tautas patriotiem, vienkārši — par atbildīgiem pilsoņiem.