
Rīgas konferencē notiks gadskārtējās augsta līmeņa drošības diskusijas
Ministru prezidenta biedrs,
Aizsardzības ministrs Dr. Artis Pabriks
Šā gada 16.-17. septembrī Rīgā, Melngalvju namā, jau sesto reizi norisināsies ikgadējais augsta līmeņa ārpolitikas un drošības politikas forums - Rīgas konference 2011. Šī ir viena no prestižākajām ārpolitikas un drošības politiskas diskusijām Baltijas jūras reģionā, kas ik gadu Latvijā pulcē augsta līmeņa ārvalstu ekspertus un augsta ranga amatpersonas. Rīgas konference ir kļuvusi par vadošo ārpolitikas un drošības politikas forumu reģionā, kas sekmē plašu domu un viedokļu apmaiņu par šobrīd starptautiskajā dienaskārtībā aktuālajiem drošības politikas un ārpolitikas jautājumiem.
Rīgas konference ir kā unikāla iespēja un platforma informēt starptautisko sabiedrību par Latvijas pozīciju dažādos aktuālos starptautiskās politikas jautājumos, kā arī reprezentēt savu valsti.
Jāņem vērā, ka šāda līmeņa ārpolitiskajām debatēm ir būtiska nozīme arī iekšpolitisko diskusiju kvalitātes veicināšanai.
Šogad Rīgas konference tiks diskutēts par daudz šobrīd aktuāliem starptautiskās politikas jautājumiem: NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbību, NATO ieguldījumu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas drošības situācijas uzlabošanā, kā arī tiks aplūkoti jautājumi par Afganistānas attīstību, Krievijas modernizāciju un Turcijas lomu Eiropas un Āzijas attiecībās.
Konferenci atklās Latvijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas premjerministru kopīga diskusija par ekonomiskās krīzes radītiem izaicinājumiem Baltijas Jūras reģiona valstu stabilitātei, sadarbībai, attīstībai, kā arī jaunajiem drošības izaicinājumiem ES un NATO. Šī diskusija pavērs iespēju valstu vadītājiem koncentrēt uzmanību un dalīties pieredzē, kā ar mazākiem līdzekļiem panākt lielāku efektu sabiedrības un valsts drošībai. Ekonomiskā lejupslīde un krīze ir nenoliedzami ietekmējusi mūsu aizsardzības izdevumus, tieši tādēļ šobrīd ir īpaši būtiski apzināt visas iespējas, kā varam ar mazākiem līdzekļiem panākt labākus rezultātus, lai neciestu kopējās drošības iniciatīvas.
ES ietvaros pagaidām esam pārāk maz runājuši par drošības un aizsardzības jautājumiem. Pēdējos sešdesmit gados Rietumeiropa ir spējusi ekonomiski uzplaukt, pateicoties ASV radītajam „drošības lietussargam”. Taču šobrīd ir pienācis brīdis, kad arī ES jāsāk apzināties savas spējas uzņemties atbildība. Ekonomiskā krīze ir pavērusi labu iespēju veicināt NATO un ES sadarbību un pilnveidot abu starptautisko organizāciju drošības un aizsardzības projektus.
Konferences ietvaros pats piedalīšos diskusijā par Turcijas lomu Āzijas un Eiropas attiecībās. Tiks meklēta atbilde jautājumam, vai Turcija ir tilts starp Eiropu un Āziju?
Mums ir jāsaprot, kāda ir Turcijas nozīme un ietekme reģionā. Nenoliedzami šī valsts ir kļuvusi par nozīmīgu reģionālo spēlētāju ar savu attīstības modeli un sadarbības iespējām gan ar Ziemeļāfrikas gan Tuvo Austrumu reģiona valstīm.
Jautājums par Turcijas iestāšanos ES ir aktuāls jau ilgu laiku, tādēļ ir jāpieņem lēmumi par sadarbību un iespējām, ko paver Turcijas iestāšanās ES. Taču, ja tiks liegta Turcijas dalību ES, tas diemžēl varētu kalpot par apliecinājumu, ka joprojām pastāv „civilizāciju sadursme”, tādejādi liekot apšaubīt demokrātijas procesus pašā Turcijas sabiedrībā. Ir jāapzinās, ka Turcija ir būtisks reģionālais spēlētājs – faktiski vienīgais, kurš spēj būt starpnieks starp ES un Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem.
Šogad konferencē tiks analizēta NATO tālākā loma Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionā.
Tā dēvētais „arābu pavasaris” - protesti Ziemeļāfrikas valstīs (Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā), kā arī Jemenā un vairākās Līča valstīs – ir apliecinājums tam, cik strauji un neprognozējami var attīstīties drošības situācija pasaules reģionos un cik politiskie procesi var būt saistīti un viens otru ietekmējoši. Lībijā ir bijušas visradikālākās sadursmes un tur joprojām nav beidzies pilsoņkarš. Iesaistīšanās Lībijas iedzīvotāju aizsardzībā ir bijis jauns izaicinājums NATO, jo līdz šim uzmanības centrā ir bijusi Centrālāzijas reģiona un Afganistānas drošībai.
„Arābu pavasaris” būtiski mainīja varas līdzsvaru Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionā, kas paver iespējas progresīvām izmaiņām, atvērtākas un demokrātiskākas sabiedrības veidošanai, kur liela loma tika atvēlēta sociālo mediju un moderno komunikācijas līdzekļu izmantošanai. Vēlos uzsvērt, ka demokratizācijas process vienmēr nes gaidīto rezultātu. Ir jāatceras, ka ne visās valstīs, kur ir notikušas revolūcijas, ir mainījies režīms (piemēram, Alžīrijā vai Jordānijā). Tādēļ ir jāņem vērā risks, ka revolūcijas veicinās tikai nelielas politikās reformas. Pastāv arī bažas, ka sabiedrībā, kurā nav stingras demokrātijas tradīcijas un pastāv konservatīvas reliģiskās tradīcijas, iznākums varētu nebūt liberāla demokrātija, bet pie varas varētu nākt radikāli islāma grupējumi. Irānas 1979.gada revolūcija ir piemērs tam, kā pretēji gaidītajām demokrātiskajām reformām, tika iedibināts autoritārs režīms.
Rīgas konference sniegs iespēju plašāk diskutēt par Krievijas modernizāciju un tās sadarbība ar Rietumiem. Principā modernizācija Krievijā tiek aplūkota kā sava veida izaicinājums valsts un sabiedrības attiecībām. Īpaši pēdējos gadus Krievija ir centusies radīt par sevi tēlu, kā modernizācijai atvērtu vidi, ņemot vērā faktu, ka valstij ir nepieciešamas investīcijas. Krievijā tuvojas Valsts Domes un prezidenta vēlēšanas, kas lielā mērā noteiks tālāko Krievijas ceļu un modernizācijas sekmes vai arī iespējamās neveiksmes.
Tā kā konferences dienaskārtībā ir daudz interesantu un aktuālu jautājumu, kuri tieši skar arī Latvijas lomu pasaules procesos, aicinu visus interesentus vērot Rīgas konferences tiešraides Rīgas konferences 2011 mājas lapā www.rigaconference.lv/live, kā arī DELFI.lv.