Pabriks: Var atrast iespējas, kā palīdzēt
— Pēdējā pusgada laikā Aizsardzības ministrijai ir bijušas ļoti grūtas un nopietnas diskusijas ar Finanšu ministriju par to, kad un kādā veidā mēs varētu panākt, lai Latvijas bruņotajiem spēkiem, mūsu karavīriem un virsniekiem tiktu atjaunota vismaz kaut kāda daļa no sociālajām izmaksām un pabalstiem. Jāteic, ka šīs sarunas ir vainagojušās ar panākumiem, jo mums ir izdevies pārliecināt Finanšu ministriju piekrist tam, ka mēs no nākamā gada atjaunojam Latvijas karavīriem piecu gadu izdienas pabalstu.*
Esam arī panākuši, ka par labu darbu vai īpašu personīgo ieguldījumu karavīri saņems līdz 20% piemaksu. Runājot par ikgadējo pabalstu, jāteic, ka pagaidām esam panākuši, ka varēsim to atjaunot tikai līdz 50%, bet arī tas ir labi, ņemot vērā iepriekšējo krīzi.
Jāatzīst, ka mums nebija līdz galam sakārtota likumdošana, proti, vienlīdzīgi sakārtota likumdošana saistībā ar mūsu kritušajiem karavīriem.
Tagad visu kritušo karavīru ģimenes saņems maksimālo pabalstu 50 000 latu. Es ceru, ka mums šādu traģisku gadījumu nedz tuvākā, nedz tālākā nākotnē nebūs, tomēr likumdošanā tādas lietas mums ir jāparedz.
— Nākamā gada valsts budžets tiks samazināts. Kā tas attiecas uz aizsardzības jomu? Vai šajā sakarā jums ir kādi komentāri?
— Kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, uz bruņotajiem spēkiem, mēs pieliksim maksimālas pūles, lai šī līdzekļu samazināšana neskartu mūs. Ja arī tā attieksies uz aizsardzības jomu, tad jāpanāk, ka mēs to jūtam pēc iespējas mazāk. Esam runājuši arī starptautiskā līmenī, lai norādītu uz to, ka aizsardzības budžets nav samazināms, jo patiesībā Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir viena no priekšzīmīgākajām Latvijas valsts institūcijām. Nebūtu pareizi vājināt tās institūcijas, kuras jau ir upurējušas daudz ko no saviem resursiem un kuras nevar ilgtermiņā attīstīties ar samazinātiem līdzekļiem. Gribētu teikt, ka mēs darīsim visu, lai 2012. gada budžeta griezums attiektos vairāk uz tām jomām valstī, kas ir mazāk sakārtotas, nevis attiektos uz aizsardzību un bruņotajiem spēkiem.
— Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis viedoklis, ka NATO un ASV ir nobažījušies par NATO kopīgajām spējām. Vai mēs varam apgalvot, ka NATO ir dzīvotspējīga un arī Latvija NATO sastāvā?
— Visām NATO dalībvalstīm ir pārnestā nozīmē sevi jāsalīdzina, teiksim, ar hokeja komandu. Ja mēs gribam labi spēlēt kā hokeja komanda jeb ja mēs gribam labi spēlēt un sevi aizsargāt kā NATO, tad visiem ir jātrenējas. Nevar būt tā, ka daži spēlētāji trenējas, daži iegulda naudu, bet citi sēž uz lāviņas, dzer alu vai nedara neko. Skaidrs, ka to spēlētāju devums, kuri ir mazāk trenēti un kuri mazāk iesaistās spēlē, komandā arī būs mazāks un no viņiem patiesībā nav lielas jēgas. Līdz ar to mūsu uzdevums ir parādīt, ka NATO iekšienē mēs neatpaliekam pēc būtības no igauņiem un citām valstīm, kas ir ar lielāku budžetāru devumu un labākām reformām. No šāda viedokļa skatoties, šī kritika ir pareiza, gan no NATO puses, arī no mūsu sabiedrotajiem ASV un citur.
Protams, budžeta apstākļi Latvijā nav viegli, bet mums ir jādara viss iespējamais, lai mēs tomēr šo budžetu vismaz saglabātu procentuāli pie pieaugošā iekšzemes kopprodukta tādā līmenī kā pašreiz. Un labvēlīgākos apstākļos mums to jāmēģina palielināt, jo citādi mēs nebūsim pietiekami konkurētspējīgs spēlētājs NATO komandā.
— Vai jūs esat optimists, un kā jūs vērtējat to, kas notiek valstī?
— Skaidrs, ka es esmu optimists. Ja mēs esam pesimisti, tad jāiet kaut kur citur, nevis jāstrādā ministrijā vai bruņotajos spēkos. Manuprāt, tās mazās lietas, ko esam izdarījuši šī gada laikā, gan par sociālajām lietām runājot, gan par atbalstu zemessargiem šā kritiskā budžeta apstākļos, liecina, ka var atrast veidu, var atrast iespējas, kā palīdzēt cilvēkiem. Es uzskatu, ka Latvijas valsts tomēr ies uz augšu un mūsu ekonomika attīstīsies, un arī bruņotajiem spēkiem būs labāka dzīve. Taču ir skaidrs, ka tie līdzekļu tērēšanas gadi, kad pirmām kārtām netika domāts par karavīriem, bet citiem mērķiem, ir pagājuši! No tām kļūdām mums pašiem arī jāmācās.
___________________________________________________________________
* Saeima 16. jūnijā 3.lasījumā apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra tiks atjaunots karavīru piecu gadu dienesta izdienas pabalsts, un nosaka vienādus pabalstus bojāgājušo karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem — konstantu summu 50 000 latu. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir ieinteresēti saglābāt dienestā pieredzējušus un spējīgus karavīrus, kā arī skaidri un saprotami veidot viņu karjeras izaugsmi un finansiālos nosacījumus, tāpēc izdienas pabalsta atjaunošana no nākamā gada būs gan sociāls atbalsts karavīru ģimenēm, gan papildu motivācija un novērtējums viņu pašaizliedzīgajam dienestam.
Likums nosaka, ka karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, kādas viņam bija noteiktas pamatdienesta vietā Latvijā, ja profesionālā dienesta līgums pēc tā termiņa beigām tiek pagarināts.
Likuma grozījumi nosaka, ka karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā pabalstu 50 000 latu apmērā, ja karavīrs gājis bojā starptautiskajā operācijā vai pildot ar komandiera pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu, ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, kā arī ja karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi.
Līdz šim likums noteica, ka pabalsta apmērs ir piesaistīts pie pēdējo 120 mēnešalgu apmēra, kas, ņemot vērā atšķirīgās dienesta pakāpes un izdienu, varēja būt arī mazāks par 50 000 latu.
Līga Lakuča, Tēvijas Sargs
Foto: Gatis Dieziņš, RJC