Tradīcija, kas audzina Latvijai krietnus pilsoņus
Jau devīto reizi notikusi skautu un gaidu un jaunsargu apvienotā ziemas nometne Baltais vilks. Šogad janvāra sākuma tajā piedalījās vairāk nekā 130 jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem. Dzīvojot ārā teltīs un darbojoties ziemas apstākļos, viņi paplašināja zināšanas par vēsturi, attīstīja dzīves prasmes sniegainā laikā, kā arī veicināja savstarpējo sadarbību un drosmi.
Pirmās brīvvalsts laikā roveri (vecākie skauti) aizsāka tradīciju rīkot strēlnieku cīņu atceres pasākumu Ložmetējkalnā Zvaigznes dienā, kas sakrita ar kauju norises laiku. Roveri lielākā pulkā vai pa vienam gan slēpēm, gan kājām devās uz Ložmetējkalnu, kur pie ugunskuriem pavadīja nakti, godinot strēlnieku piemiņu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas roveri šo tradīciju atjaunoja, pirmoreiz kopā pulcējoties 1992.gadā. Nometņotāju skaits ar katru rīkoto nometni ir audzis, par ko ir lepnums Latvijas skautu un gaidu vadītājam Andrim Matisonam. Viņu intervējis Dāvis Stalts.
Latvijas skautu un gaidu vadītājs Andris Matisons.
«Mūsu pamatideja — latviešu strēlniekus var asociēt ar vilkiem, kuri ir gudri, vienoti, spēj darboties gan grupā, gan individuāli un nekad nepadodas. Savukārt baltā krāsa simbolizē baltos maskēšanās halātus, kurus izmantoja Ziemassvētku kauju laikā,» stāsta Andris Matisons. «Nometnes unikalitāti veido trīs komponenti: skauti, ziema un vēsture. Visu to apvienojot, arī tapis tās nosaukums ir «Baltais vilks».»
— Cik zinu, Tu esi viens no balstiem, uz kuriem turas mūsdienu Latvijas skauti un gaidas. Pastā sti, lūdzu, nedaudz arī par citiem censoņiem, kas šo kustību vada un nepamet, par spīti grūtībām.
Skauti — tas ir dzīvesveids ar ļoti daudziem dažādiem izaicinājumiem, kas audzina raksturu un dod dzīvei pievienoto vērtību, kura nekur citur īsti nebūtu iegūstama. Līdz ar to es droši varu nosaukt ikvienu organizācijas skautu vai gaidu vadītāju, kuri, neskatoties uz jebkādām grūtībām vai nelabvēlīgiem apstākļiem, nesavtīgi darbojas, izglītojot jaunatni. Un šis saraksts būtu diezgan garš. Taču, runājot par nometni «Baltais vilks», vēlētos minēt vadītāju Nilu Klintu, kurš vienmēr ir bijis galvenais ideju ģenerators. Nils ir īpaši interesējies gan par šo vēstures posmu, gan arī par latviešu skautisma pirmsākumiem. Mēs abi nākam no Atmodas jauniešu paaudzes, tāpēc vēsturiskie notikumi un tradīcijas mums ir dziļi sirdī.
— Tradicionāls jautājums — par jaunsargiem un skautiem. Vai jūsu darbības nepārklājas? Arī «Baltajā vilkā» nu piedalās jaunsargi. Cik atceros, agrāk abu organizāciju sadarbība bija vairāk konkurējoša, tagad šķiet — vairāk vienojoša?
Latviešu tautai kaut kur zemapziņā ir ielikta savstarpējā konkurence. Mūsu tauta tomēr nav tik liela, lai savā starpā mēģinātu cits citu vēl apkarot. Līdz ar to, netaupot pūles savstarpējās sadarbības veicināšanai, mēs tiešām varam padarīt mūsu valsti spēcīgāku gan iekšēji, gan ārēji. Runājot par konkurenci jaunatnes jomā, jāteic, ka pamatā viss ir atkarīgs no vadītājiem. Ja vadītāji var savstarpēji sadarboties un iet vienā virzienā, tad arī bērni to redzēs un respektēs.
Pirms trīs gadiem Jaunsardzes vadības līmenī vienojāmies meklēt savstarpējas sadarbības iespējas. No skautu puses piedāvājām tieši nometni «Baltais vilks». Faktiski šīs nometnes parādīja, ka Skautu un gaidu organizācija un Jaunsardze pēc savas struktūras un apmācību programmas ir dažādas, taču mērķis būtībā ir tas pats — izaudzināt Latvijai krietnus pilsoņus. Katrā ziņā, ja paskatāmies uz to bērnu daudzumu, kuri vispār vēlas kaut kur iesaistīties, tad jāsecina, ka abām organizācijām vēl ir milzīgs neapgūts potenciāls.
Kā uzsver Andris Matisons, nometni «Baltais vilks» šo deviņu gadu laikā ir apmeklējuši visi aizsardzības ministri un bruņoto spēku komandieri. Tieši bruņoto spēku komandieriem jāizsaka vislielākā pateicība par materiāli tehnisko atbalstu, organizējot šīs nometnes, gan arī par vēlmi un sapratni ieguldīt resursus jaunatnes patriotiskajā audzināšanā.
Attēlos - Nometne Baltais vilks 2011 darbībā. Foto: Normunds Mežiņš.
Dainis Stalts, Tēvijas Sargs.