Darbs aizsardzības jomā: pienesums ārpolitikai un ekonomikai

11.februārī aprit 100 dienas, kopš līdzšinējā Latvijas valdība stājusies pie pienākumu pildīšanas. Simts dienas amatā aizvadījis arī Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Dr. Artis Pabriks. Intervijā žurnālam Tēvijas Sargs viņš stāsta par Latvijas karavīru dienestu Afganistānā un šī gada plāniem aizsardzības nozarē. Intervija notika dažas dienas pēc tam, kad ministrs bija atgriezies no vizītes Afganistānā.

— Pirms pāris dienām jūs atgriezāties no vizītes Afganistānā. Kādi ir jūsu vērojumi, komentāri un secinājumi?

Tā bija mana pirmā vizīte Afganistānā. Piecu dienu ilgajā vizītē es apmeklēju Mazāri Šarīfu, Meimenu un Kabulu. Uzskatu, ka karavīram, kurš atrodas riska zonā, viens no galvenajiem nosacījumiem pilnvērtīgam dienestam ir viņa dzīvības drošība un labklājība. Grūti ir prasīt no karavīra pilnu atdevi uzdevumu izpildei, ja viņš nejūtas pietiekami komfortabli. Tāpēc es jo īpaši gribēju pats savām acīm redzēt, kādi ir Latvijas karavīru sadzīves apstākļi, dienot Afganistānā. Manā skatījumā šie apstākļi ir ļoti labi — kazarmas, virtuve, atpūtas iespējas, šajā ziņā viss ir kārtībā. Nākamais priekšnosacījums, kas ir būtisks dienesta pienākumu pildīšanai, ir ekipējums un bruņojums. Daudzkārt tikai praktiskajā darbībā atklājas, ka ir nepieciešams kaut ko mazliet uzlabot un pamainīt. To arī karavīri paši ir veikuši, un tas ir tikai normāli un saprotami. Man ir patiess prieks, ka saņemam no ASV bruņu transportu, kas sniegs daudz lielāku drošību mūsu karavīriem pret Afganistānā tik bieži sastopamajiem paštaisītajiem spridzekļiem un mīnām. Tas lielā mērā parāda mūsu solidaritāti ar amerikāņiem un viņu izpratni par to, ka mēs darām lielu darbu. Jaunā tehnika ļaus aktīvāk Latvijas karavīriem iesaistīties savu funkciju izpildē. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami, jo viņi ir sava aroda profesionāļi, kuri Latvijā atgriezīsies jau ar daudz lielāku pieredzi. 

    

Attēlos - Artis Pabriks pasniedz pulkvežleitnanta dienesta pakāpes uzšuves ISAF Meimenas Provinču atjaunošanas vienības Latvijas virsniekam Aināram Rauzam. Latvijas kontingenta karavīrus ministrs iepazīstina ar karatē skolas Shinjinbukan pamatprincipiem. Foto: RJC arhīvs. 

— Kādi ir jūsu vērojumi par latviešu karavīru šā brīža dienesta uzdevumiem?

Viņus vērojot, manuprāt, mums nav jābažījas par to, kā viņi izpildīs sev noteiktos uzdevumus. Viņi savu darbu veic ļoti labi un profesionāli. Gribu izmantot izdevību un pateikties visiem karavīriem, kuri palīdzēja noorganizēt manu vizīti. Paldies man ir jāsaka, sākot ar pulkvedi Dzintaru Rogu un beidzot ar ikvienu karavīru, kurš mani pavadīja visā vizītes laikā, jo apzinos, ka ierindas karavīriem tie bija papildu darbi un uzdevumi. Uzskatu par savu pienākumu būt tajās vietās, kur dien mūsu karavīri. Arī viņiem jāsaprot, ka tas ir mans pienākums būt pie viņiem, jo tikai tad es varu pilnvērtīgi spriest par viņu dienestu.

— Kāda ir jūsu nostādne par mūsu karavīru misiju Afganistānā?

Mums visiem ir jāsaprot, ka drošības politika, tai skaitā mūsu karavīru atrašanās Afganistānā, nav nodalāma no plašākām tēmām, piemēram, no ārpolitikas vai ekonomikas. Svarīgi ir tas, ka mēs spējam labi sadarboties ar mūsu ziemeļu kaimiņiem —  norvēģiem, dāņiem, kā arī ar lietuviešiem. Darbs aizsardzības frontē ir pienesums ārpolitikai un ekonomikai. Viens no vizītē gūtajiem secinājumiem ir tas, ka Latvijai vairāk būtu jāiesaistās civilajos projektos. Mums vajadzētu iet nedaudz līdzīgu ceļu, kā to dara citas Eiropas Savienības valstis, mēģinot atrast pietiekami daudz līdzekļu, lai attīstītu civilos projektus tur, kur dien mūsu karavīri. Lai vietējo iedzīvotāju izpratne par mums nebūtu tikai tāda, ka mēs esam tie, kas staigā ar ieročiem, nodrošinot kārtību un drošību, bet lai būtu redzama arī mūsu spēja sniegt ieguldījumu viņu privātās un civilās dzīves kvalitātes uzlabošanā. Šobrīd Eiropas Savienības misijas ietvaros divi policisti no Latvijas apmāca afgāņu policistus, kas ir ļoti sarežģīts un atbildīgs darbs, taču uzskatu, ka tā ir arī milzīga pieredze. Valstiski svarīgs ir Ziemeļu apgādes ceļš, kas vijas caur Kazahstānu, Uzbekistānu, Krieviju, jo tas sniedz labumu mūsu valstij. Visas šis lietas ir kopā saistāmas un nav viena no otras atdalāmas.

                 

—  Gads ir pašā tā sākumā, kādu jūs prognozējat un plānojat šo gadu aizsardzības sistēmai kopumā?

Esmu pietiekami piesardzīgs, lai nesekotu terminoloģijai «kā var nesolīt», tai pašā laikā jāatzīst, ka lejup krišana un budžeta samazināšana, kā sekas ir neattīstīšanās, ir pagātne. Tas nozīmē, ka šogad mans uzdevums būtu izveidot stingrus un stiprus pamatus tam, lai nākotnē mēs varētu turpināt attīstīties, lai pieaugtu budžets, jauna ekipējuma iegādes un karavīru apmācību organizēšana. Tas nevar notikt bez pašu ieguldījumiem šeit, savā darbā iekšienē. Es to saskatu kā bruņoto spēku sadarbību ar Zemessardzi, kādā jautājumā arī ar Jaunsardzi, kā arī Baltijas valstu sadarbībā. Tā ir viena no mana darba prioritātēm. Militārā plānošana un bruņojuma iegāde — šie ir jautājumi, kur mums ir jārod veids, kā kopīgi integrēties to risināšanā. Biju priecīgs, ka manu domu par tālāku integrāciju pozitīvi pieņēma gan Igaunijas, gan Lietuvas aizsardzības ministrs. Konkrētas lietas jāsāk plānot Aizsardzības ministrijas un NBS darbiniekiem.

— Jūs minējāt iekšējo sadarbību ar Zemessardzi — kādas izmaiņas gaidāmas Zemessardzē?

Es ļoti ceru, ka zemessargi šogad varēs atsākt militāro bāžu apsardzi un patrulēšanu tajās, lai atvieglotu dienestu mūsu karavīriem. Ceru, ka zemessargi varēs aktīvāk piedalīties mācībās un treniņos, jo tie ir cilvēki, kuri brīvprātīgi ir gatavi ziedot savu laiku un enerģiju savas valsts aizsardzībai, un mums viņiem ir jāspēj sniegt kaut kas pretī. Nedomāju, ka visas zemessargu prasības uzreiz tiks apmierinātas, taču sākums jau ir. Ir ieliktas iestrādnes sadarbībai starp Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, jo, kā zināms, ir vairākas situācijas un reizes, kad sabiedrības kārtības un drošības nodrošināšanā pietiekami operatīvi palīdzīgu roku sniedz un arī turpmāk sniegs tieši Zemessardze.

—  Vai šogad varam sagaidīt jauna, trešā, šķiet, atbalsta bataljona izveidi Sauszemes spēkos?

Es negribētu ar šīm lietām sasteigt, jo esam atkarīgi no tā, kā valstī ies ar budžeta konsolidāciju. Protams, plānos ir šāda bataljona izveide, bet negribētu solīt, ka šajā gadā mēs šo uzdevumu paveiksim, kaut vai tāpēc vien, ka nav nozīmes sākt darīt darbu, kuru mēs nevaram padarīt pietiekami kvalitatīvi. Līdz ar to atbildi uz šo jautājumu es varēšu sniegt pēc pāris mēnešiem.

Laura Dūša, Tēvijas Sargs