Vai vajag labot, ja nav salūzis? NATO jaunā stratēģija
Esmu dzirdējusi, ka šādu jautājumu uzdod par NATO turpmāko stratēģiju — NATO stratēģisko koncepciju, kura patlaban tiek izstrādāta un kuru plānots apstiprināt NATO samita laikā Lisabonā 19. —20.novembrī. Spēkā esošā NATO stratēģija tika izstrādāta 1999. gadā, un tā lieliski darbojās. Ar tās palīdzību alianse pirmo reizi sekmīgi iesaistījās operācijās ārpus savas teritorijas Balkānos, izmantoja Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu Afganistānā, kā arī uzņēma savā lokā vairākas Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis, to skaitā Latviju. Neapšaubāmi, NATO galvenais uzdevums — stiprināt drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā reģionā — tika izpildīts. Kāpēc tiek rakstīta jauna NATO stratēģiskā koncepcija?
Madlēna Olbraita, bijusī ASV valsts sekretāre, viņas vadītā jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes ekspertu grupa un citas augstas NATO amatpersonas ir uzsvērušas, ka 21. gadsimta drošības vide dramatiski atšķiras no tās, kas pastāvēja pirms traģiskajiem 2001. gada 11. septembra notikumiem. Militāro un virtuālo tehnoloģiju izplatība, dažādu sociālo un ekonomisko procesu ietekme uz sabiedrības radikalizāciju, resursu izsīkums atsevišķos pasaules reģionos un citi faktori sekmēja jauna veida draudu parādīšanos, piemēram, starptautiskais terorisms, pirātisms, kiberdraudi un enerģijas drošības riski. Vienlaikus 2009. gada 8. augusta notikumi Gruzijā pierādīja, ka tradicionālie starpvalstu konflikti Eiropā ir iespējami. Jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā NATO valstis definēs, kādā drošības vidē atrodas alianse, par ko tā iestājas un kā tiks galā ar draudiem alianses drošībai.
Šis uzdevums ir grūts un atbildīgs. NATO dalībvalstu izpratne par alianses drošību nav viennozīmīga. Ņemot vērā nacionālās intereses, vēsturiskos aspektus, reģionālo drošību, valstis mēģina vienoties par turpmāko alianses lomu, uzdevumiem un NATO iesaisti pasaules drošības procesos. Tādēļ notiek drošības dialogs starp 28 dalībvalstīm, lai vienotos par kopīgu alianses vīziju.
Vienota izpratne par drošību un aizsardzību nav tikai tukši vārdi, jo politiskā fragmentācija var mazināt alianses militāro kapacitāti. Vēl pirms 20 gadiem alianses bruņotie spēki tika veidoti, lai atvairītu tanku, milzīgu kājnieku vienību un ballistisko raķešu uzbrukumu. Starptautiskās drošības vide ir ievērojami mainījusies. Šodien to vietā ir nepieciešami ātri izvēršami spēki, elastīgums, daudzfunkcionalitāte, savietojamība, informācijas pārākums un pat citas kaujas stratēģijas piekopšana. Šodien ar militārā spēka palīdzību ir iespējams uzvarēt karu, bet vai ir iespējams nodrošināt mieru? Bijušais ISAF komandieris Stenlijs Makristals Afganistānas operācijas sekmīgumu raksturo šādi: „We must win Afghan hearts and minds.” Lai to izdarītu, operācijā ir jāsadarbojas ar ANO, Eiropas Savienību un Pasaules banku valstu civilo sektoru infrastruktūras atjaunošanā, izglītības, medicīnas sistēmu izveidošanā, likumu ievērošanā utt. Nereti šie faktori sniedz daudz lielāku ietekmi operācijās nekā ieroči. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi operācijās, NATO valstis jaunajā stratēģiskajā koncepcijā formulēs attiecības un spēles noteikumus ar citām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un partnervalstīm, kas ir būtisks elements globālās un pašmāju drošības veicināšanai. NATO valstis, izstrādājot jauno stratēģisko koncepciju, ir konstatējušas, ka šis ir piemērots brīdis, lai veiktu alianses iekšējo reformu, piemēram, lēmumu pieņemšana ir jāuzlabo, administratīvais aparāts ir jāvienkāršo, samazinot komiteju, aģentūru un štābu skaitu un ietaupot to uzturēšanai atvelētos resursus, kā arī pārskatot budžetēšanas sistēmu. Vai kāds var iedomāties, ka vairāku gadu laikā NATO ir izveidojušās vairāk par 400 komitejām un darba grupām, kuras ir daļa no lēmumu pieņemšanas procesa? Vai kāds varēja iedomāties, ka NATO budžeta veidošanas un finanšu izlietošanas pārskata sistēma ir tik komplicēta un nepārskatāma, ka ir jāiedarbina milzumdaudz NATO institūciju, lai gūtu precīzu informāciju, piemēram, par to, cik maksā operācija Afganistānā. Varbūt precīzas izmaksas pat nav iespējams noteikt? Š. g. 17. maijā Madlēnas Olbraitas vadītā ekspertu grupa ir nākusi klajā ar analīzi un rekomendācijām, kur, tai skaitā, ir ļoti vērtīgi un ekspertu izsvērti priekšlikumi par NATO iekšējo reformu.
Latvija pirmo reizi piedalās NATO kopējās vīzijas un attīstības virzienu izstrādes procesā. Šis darbs vairo mūsu ietekmi aliansē. Mēs sniedzam savu artavu, idejas, priekšlikumus, lai stiprinātu aliansi un neatstātu novārtā savas nacionālās drošības intereses.
Runājot par savām nacionālajām drošības interesēm, esam iestājušies par dalībvalstu lielāku izpratni par Latvijai, Igaunijai un Lietuvai būtisko Ziemeļatlantijas līguma 5. panta saistību stiprināšanu. Baltijas valstu bažas šajā jautājumā balstījās uz vairākiem faktoriem. Valstu ekonomisko situāciju un finanšu krīžu rezultātā aizsardzības finansējums NATO dalībvalstīs pēdējos gados tiek būtiski samazināts. Jauno un tradicionālo militāro draudu iespējamības analīzes rezultātā ir svarīgi novērtēt, kā turpmāk attīstīsim savus bruņotos spēkus un kā nodrošināsim civilā sektora iesaisti, lai jau tā ierobežotie resursi netiktu izlietoti nelietderīgi. Brīdī, kad pārskatām NATO nākotnes attīstības iespējas, neaizmirsīsim par organizācijas pamatbūtību — savas teritorijas aizsardzību.
Tādēļ Latvija uzsver trīs praktiskas lietas, kā nodrošināt NATO teritorijas aizsardzību. Pirmkārt, regulāras NATO mācības Baltijas valstīs, kurās tiek pilnveidotas alianses kaujas spējas. Latvija šogad jau ir pieredzējusi Baltic Host 2010 un BALTOPS 2010 mācības, kuru ietvaros tika testētas arī Latvijas spējas uzņemt NATO karaspēku šajā reģionā. Lai arī šīs un rudenī gaidāmās mācības Sabre Strike 2010 netiek rīkotas zem NATO karoga, bet gan zem Baltijas valstu un ASV karoga, tās tiek uztvertas tikpat nozīmīgi, gan attīstot spēju uzņemt citu valstu karavīrus savā teritorijā, gan nodrošinot ar to saistīto procedūru izpildi.
Otrkārt, Latvijai ir ļoti būtiski koncentrēt savus ierobežotos resursus kolektīvās aizsardzības vajadzībām — pašreiz mūsu prioritāte numur viens ir operācija Afganistānā. Lai to pilnvērtīgi nodrošinātu, Latvija iestājas par militāro spēju efektīvu izmantošanu un to nedublēšanu. Piemēram, pašreiz par Baltijas gaisa telpas drošību rūpējas NATO valstu gaisa patrulēšanas lidaparāti. Ņemot vērā milzīgās izmaksas, lai mēs paši varētu šādus lidaparātus nopirkt un nodrošināt to funkcionēšanu, Baltijas valstīm būtu pamatā jāatsakās no visa pārējā un jākoncentrējas turpmāk tikai uz gaisa patrulēšanu. Tas viennozīmīgi nav loģiski, ja reiz Eiropā šādi lidaparāti un to apkalpes ir pietiekamā daudzumā.
Treškārt, Latvija uzsver Ziemeļatlantijas līguma konsultāciju mehānisma izmantošanu. Apdraudējums NATO Latvijas izpratnē var izpausties kā tradicionālā, tā arī netradicionālā veidā — kiberuzbrukums, enerģijas resursu apgādes pārtraukšana u. c. Šo draudu kopīgā īpašība ir tāda, ka to novēršana ne vienmēr ir saistīta ar militārā spēka lietošanu, kā arī to izpausmi bieži vien grūti identificēt kā apdraudējumu nacionālajai drošībai. Ziemeļatlantijas līguma 4. pants paredz, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies, kad viena no dalībvalstīm uzskatīs, ka ir apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Latvijas skatījumā 4. pants līdz šim tika nepamatoti aizmirsts, bet turpmāk tas būtu viens no svarīgākajiem alianses vienotības elementiem un instruments jaunu apdraudējumu novēršanai.
NATO attiecības ar partnervalstīm, tai skaitā ar Krieviju, ir būtisks alianses kolektīvās drošības elements. Alianses un Krievijas attiecības ir īpašas, jo kopš alianses pastāvēšanas brīža attiecības ir mainījušās no naidīgām uz uzticību un savstarpējās atklātības veicinošām. Latvijas skatījumā šo attiecību pilnveidošanā būtisks ieguvums ir tieši praktiskiem kopējiem sadarbības projektiem, piemēram, nemilitārās kravas tranzīts uz Afganistānu ir labas NATO un Krievijas, kā arī Latvijas un Krievijas sadarbības piemērs, NATO kopējie projekti saistībā ar operāciju Afganistānā, pirātisma apkarošana utt.
Nobeigumā, kāda būtu jūsu atbilde uz jautājumu „Vai vajag labot, ja nav salūzis?”? Es atbildētu šādi — ja Latvijas „ražotās detaļas” (idejas, priekšlikumi, Latvijas aizsardzības sistēma un NBS ieguldījums) uzlabos visu mehānismu (alianses drošību) un visa mašinērija (NATO) pēc mūsu ieguldījuma kļūs ātrāka, efektīvāka, drošāka un resursu ekonomiskāka, tad uz priekšu — labojam!
Sintija Oškalne, Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta direktore