Aktuāli

Karavīri piemin Latvijas Kara flotes veidotāju

Vēsture
Sargs.lv

Karavīri piemin Latvijas Kara flotes veidotāju

Pagājušajā gadā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotajā štābā tika iedibināta tradīcija — štāba ēkā esošās virsnieku sapulču zāles nosaukt ievērojamu Latvijas armijas militārpersonu vārdos. Tā NBS Apvienotā štāba telpās tagad ir ģenerāļu Mārtiņa Hartmaņa un Pētera Radziņa zāles. Šā gada 12. aprīlī šiem uzvārdiem piepulcējies vēl viens — viena no zālēm nosaukta ievērojamā Latvijas Kara flotes virsnieka, viena no mūsu valsts militārās jūrniecības dibinātāja, admirāļa Arčibalda Keizerlinga vārdā.

Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings (vāc. von Keyserling) cēlies no senas vācbaltu muižnieku dzimtas, dzimis 1882. gada 18. novembrī Grobiņas pagasta Augustes muižā, cara administrācijas ierēdņa ģimenē. 1895. gadā iestājies Krievijas cara kara flotes Pēterburgas jūras kadetu korpusā, kuru pabeidzis 1901. gadā un ieguvis mičmaņa dienesta pakāpi. A. Keizerlings dienēja 13. flotes ekipāžā Krievijas Tālajos Austrumos un kā jauns cara kara flotes virsnieks piedalījās Krievijas — Japānas karā. Apbalvots par varonību Portartūras aizstāvēšanā un Cusimas kaujā, pēc kuras viņš 1905. gada maijā nokļuva japāņu gūstā. Tā paša gada novembrī viņu no gūsta atbrīvoja. Pēc atbrīvošanas no gūsta un paaugstināšanas par leitnantu, 1906. gadā viņš bija vecākais virsnieks uz mīnu kreisera, pēc tam atgriezās Liepājā, kur 1907.—1908. gadā mācījās zemūdeņu kursos Liepājā. Pabeidzis tos, atkal devās uz Vladivostoku, kur dienēja Krievijas Klusā okeāna flotē un 1908.—1912. gadā bija zemūdenes «Feldmaršals grāfs Šeremetjevs» kapteinis. 1911. gadā viņu paaugstināja vecākā leitnanta dienesta pakāpē.

Pēc pārcelšanas uz Baltijas kara floti bija eskadras mīnu kuģa kapteinis, piedalījās Pirmajā pasaules karā, kura beigās bija jau 1. ranga kapteinis. 1918. gada jūlijā atvaļinājās no karadienesta.

1919. gada sākumā A. Keizerlings iestājās Baltijas landesvērā, kur dienēja kā kavalērijas eskadrona komandieris rotmistra dienesta pakāpē. 1919. gada augustā A. Keizerlingu ieskaitīja Latvijas armijā kapteiņa dienesta pakāpē. Sākumā viņš dienēja Latvijas vācu zemessargu (bij. landesvēra) štābā. 1920. gada 1. aprīlī viņu iecēla par Armijas virspavēlnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos. No šī brīža arī faktiski sākās Latvijas kara flotes veidošana. 1921. gadā A. Keizerlingam piešķīra jūras kapteiņa dienesta pakāpi. 1924. gada 27. jūnijā nodibināja Latvijas Jūras Krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla A. Keizerlingu. 1927. gadā viņam piešķīra admirāļa dienesta pakāpi.

Viņš bija ļoti pieredzējis jūras virsnieks, tomēr Latvijas nelielie jūras spēki pie Krievijas plašuma pieradušajam kara jūrniekam likās par šauriem.

Keizerlingam piemita arī daži netikumi, kuru dēļ viņš vēlāk ieguva nedraugus armijas vadībā. Aristokrāta paražas un dzīves veids, nepilnīga latviešu valodas prasme, vācbaltiešu izcelsmes jūras virsnieku protežēšana — tas viss armijas vadībai nepatika. Tomēr, tieši pateicoties grāfam Keizerlingam, valstī sāka veidoties kara flote.

1931. gada Latvijas un Igaunijas kopējo kara flotu manevru laikā admirāli A. Keizerlingu apvainoja spirta kontrabandā, bet visiem bija skaidrs, ka tas ir tikai iegansts, lai viņu dabūtu prom no eskadras komandiera posteņa. Runāja, ka A. Keizerlingam bijušas saspringtas attiecības ar toreizējo Saeimas priekšsēdi sociāldemokrātu Paulu Kalniņu. 1931. gada 19. septembrī admirāli A. Keizerlingu oficiāli pensionēja, atstājot pilnu admirālim pienākošos pensiju un tiesības nēsāt uniformu. A. Keizerlinga dienesta gaitu sarakstā tika izdarīts ieraksts «Atvaļinājies uz paša vēlēšanos». Vēlākajos gados atvaļinātais admirālis dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās Vecmoku pagastā, darbojies akciju sabiedrības «Drošība» valdē. 1939. gada septembrī kopā ar vācbaltiešu kopienas lielāko daļu arī A. Keizerlings izceļoja uz Vāciju, kur 1951. gadā Frankfurtē pie Mainas noslēdzās pirmā Latvijas Kara flotes admirāļa mūžs.

Sagatavojis Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks,
speciāli žurnālam "Tēvijas Sargs"

Dalies ar šo ziņu