Aktuāli

Militārās parādes Latvijas vēsturē

Vēsture
Image
088D4BBD8D2744E4A36AD85526F542F7.jpg

Militārās parādes Latvijas vēsturē

Pirmā tikko dibinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdībai lojālo latviešu karavīru parāde notika 1918.gada 23.decembrī Rīgā tagadējo Brīvības un Stabu ielu krustojumā. Šajā parādē piedalījās Instruktoru rezerve un daļa Studentu (Atsevišķās) rotas; parādi komandēja kapteinis Jānis Balodis – vēlākais ģenerālis un kara ministrs. Šī 23.decembra parāde bija iezīmīga arī ar to, ka Rīgas ielās pirmo reizi skanēja militārās komandas latviešu valodā, kuras iepriekšējā dienā bija steidzīgi no krievu valodas iztulkojis kapteinis Aleksandrs Plensners, kurš pildīja Ģenerālštāba priekšnieka funkcijas.

 

Mūsu karavīrus militārajā ierindā Rīga redzēja arī 1919.gada 8.jūlijā, kad pēc uzvarētām Cēsu kaujām un vācu karaspēka atkāpšanās galvaspilsētā ar tvaikoni "Saratov" atgriezās Latvijas Pagaidu valdība. Toreiz parādi komandēja ģenerālis Dāvids Sīmonsons, kurš pēc divām dienām tika oficiāli iecelts par Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku. Karavīru solis Rīgā skanēja arī tā paša gada 12.novembrī - dienu pēc P.Bermonta komandētās Rietumu brīvprātīgo armijas izdzīšanas no Pārdaugavas. Abas šīs parādes notika toreiz lielākajā laukumā turpat pie Rīgas centra – Esplanādē.

Arī pēc Atbrīvošanas cīņu noslēguma mūsu valsts lielākajās gadadienās notika armijas parādes. 1920.gada 20.maijā sakarā ar Latvijas Kara skolas pirmo izlaidumu Esplanādē notika karaspēka parāde. Esplanādē tās tika rīkotas arī turpmākajos gados – toreiz tā vēl nebija pārveidota par parku, tas bija laukums, ko lieliski varēja piemērot militārā varējuma demonstrēšanai.

1920.gada 11.novembrī pirmo reizi parāde tika rīkota par godu gadadienai kopš Bermonta padzīšanas no Rīgas. Parādes laikā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste apbalvoja arī pirmos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus. Vēlākajos gados 11.novembri sāka svinēt kā Lāčplēša Kara ordeņa un armijas gada svētkus. Šajā dienā militārās parādes notika ne tikai Rīgā, bet arī visās tajās pilsētās, kur bija izvietoti armijas garnizoni: Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Krustpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Vecgulbenē, Cēsīs, Valmierā un Ventspilī. Rīgā Lāčplēšu svētku neatņemama sastāvdaļa bija arī valsts amatpersonu un armijas vadības pārstāvju došanās uz Brāļu kapiem, godinot par Latvijas brīvību kritušos cīnītājus. Ap pusdienas laiku sākās Rīgas garnizona parāde.

 

Arī Latvijas valsts svētkos - 18.novembrī - militārās parādes līdzās svinīgajam dievkalpojumam Māras (tagadējā Doma) baznīcā ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos, studentu korporāciju gājienam uz Brāļu kapiem, Saeimas svinīgajai sēdei un Valsts prezidenta radio uzrunai bija neiztrūkstoša svinību sastāvdaļa.

"Plkst. 10.30 Rīgas garnizona karaspēka daļas svētku tērpā nostājās Esplanādē gar Kalpaka, Valdemāra un Elizabetes ielām, tur nostājās Kara skola, 4.Valmieras, 5.Cēsu, 6.Rīgas kājnieku pulki, Vidzemes artilērijas pulks, tehniskais un aviācijas divizions, u.t.t. [..] Orķestris spēlē maršu, tad Valsts prezidents griežas pie karavīriem ar īsu uzrunu, kurā sveic armiju valsts gada svētkos un aicina to joprojām stingri un nelokāmi stāvēt par brīvu un neatkarīgu Latviju. No Bastejkalna un kara kuģa "Virsaitis" atskan 21 artilērijas zalve, pār galvām lido Latvijas kara aviācijas lidmašīnas," tā 1924.gadā "Jaunākās Ziņas" apraksta 18.novembra parādi.

Divas reizes līdz 1940.gadam militārās parādes pieredzēja arī Brīvības piemineklis - 1931.gada 18.novembrī, kad tika iesvētīts pieminekļa pamatakmens, un 1935.gadā 18.novembrī, kad tika atklāts K.Zāles tēlniecības šedevrs. Šajos valsts svētkos pirmo reizi Valsts prezidents Alberts Kviesis pieņēma militāro parādi, stāvot Brīvības pieminekļa pakājē.

Pēc Brīvības pieminekļa atklāšanas Latvijas armijas militārās parādes atkal tika pārnestas uz Esplanādes laukumu, līdz kamēr 1939.gada rudenī svinīgajiem notikumiem veltītās militārās parādes pārcēla uz Pārdaugavā esošo Uzvaras laukumu.

Pēc neatkarības atjaunošanas Brīvības piemineklis savā pakājē atkal piedzīvoja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parādes.

Juris Ciganovs, mag.hist., Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks.

Foto: NBS Štāba bataljona arhīvs

 

Dalies ar šo ziņu