Aktuāli

Ģenerālleitntnants Graube: Triecienšautene “G36” paliks Latvijas karavīru bruņojumā

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
G-36
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kopš 2006. gada bruņojumā esošās triecienšautenes “G36” paliks Latvijas karavīru bruņojumā, paziņoja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka ar tām tiks apbruņota arī Zemessardze un Valsts robežsardze.

Ģenerālleitntnants Graube: Triecienšautene “G36” paliks Latvijas karavīru bruņojumā

Šāds lēmums pieņemts pēc tikšanās ar Vācijas bruņoto spēku vadību, kā arī pēc konsultācijām ar citu valstu bruņoto spēku ekspertiem, triecienšautenes “G36” ražotāju un secinājumiem, kas izdarīti arī pēc Latvijas bruņojumā esošo triecienšauteņu testēšanas. 

Vācijas bruņoto spēku komandiera vietnieks ģenerālleitnants Markuss Kneips sarunā ar Latvijas bruņoto spēku komandieri apstiprinājis, ka Bundesvērs turpinās izmantot triecienšautenes “G36” līdz ieroča tehniskās lietošanas beigām. Ģenerālleitnants Markuss Kneips, kurš pats divas reizes bijis Vācijas kontingenta komandieris Afganistānā un komandējis alianses Ziemeļu reģionālo pavēlniecību Mazarišarīfā, norādījis, ka Vācijas karavīri “G36” izmanto arī starptautiskajās operācijās, tostarp arī operācijā Āfrikas valstī Mali.

Skaidrojot medijos izskanējušo informāciju par it kā konstatētiem tehniskiem trūkumiem ar Bundesvēra bruņojumā esošo triecienšauteni “G36”, ģenerālleitnants Markuss Kneips uzsvēris, ka esošie ieroči neatbilst tikai no jauna izvirzītām prasībām, kādas tiem nebija izvirzītas 1995.gadā, kad Bundesvērs pieņēma lēmumu par “G36” iegādi, tolaik par galveno kritēriju nosakot samazinātu ieroča svaru. Viņš arī norādījis, ka, iespējams, tuvāko gadu laikā Bundesvērs pasūtīs jaunus ieročus, tāpēc ir sākta arī “G36” jauna prototipa testēšana, lai pārliecinātos, ka tas atbilst jaunajām prasībām.

Tiekoties ar Vācijas bruņoto spēku vadību, ģenerālleitnants Raimonds Graube guvis arī apstiprinājumu, ka, pastiprinot alianses spēku klātbūtni tās austrumu pierobežā arī šogad Latvijā ieradīsies Vācijas bruņoto spēku vienība. Aptuveni 250 karavīru lielā vienība Latvijā ieradīsies jūlijā un uzturēsies šeit trīs mēnešus, precizējuši Bundesvēra pārstāvji. 

Pērn Latvijā ieradās Vācijas Bruņoto spēku 37.mehanizētās kājnieku brigādes vienība ar kājnieku kaujas mašīnām “Marder” no Saksijas, kas šeit uzturējās līdz novembra vidum un piedalījās militārās mācībās un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu karavīriem.

Jau ziņots, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube uzturējās darba vizītē Berlīnē, Vācijā, kur tikās ar Vācijas bruņoto spēku vadību, Somijas un Lietuvas bruņoto spēku komandieriem, kā arī ar bijušo NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri ģenerāli Hansu Lotāru Domrozi.

Tiekoties ar Vācijas bruņoto vadību, Somijas Aizsardzības spēku komandieri ģenerāli Jarmo Lindbergu un Lietuvas Bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Jonu Vītautu Žuku, ģenerālleitnants Raimonds Graube divpusējās sarunās pārrunāja starptautiskās un reģionālas drošības jautājumus, tostarp drošību Baltijas jūras reģionā, kā arī izskatīja militārās sadarbības jautājumus, kas veicinās vēl ciešāku reģionu bruņoto spēku sadarbību.

Savukārt alianses dalībvalstu komandieru sarunās bija iekļauti arī jautājumi par NATO samitā Velsā pieņemtā alianses Gatavības rīcības plāna praktisku izpildi, kā arī nepieciešamajiem pasākumiem, lai sagatavotos samitam Varšavā.

Tiekoties ar bijušo NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri, Vācijas bruņoto spēku ģenerāli Hansu Lotāru Domrozi, kuru 4.martā amatā nomainīja ģenerālis Salvatore Farina no Itālijas, bruņoto spēku komandieris izteica viņam atzinību par ilggadējo un sekmīgo sadarbību, kas, ģenerāļa Domrozes vadībā īstenojot alianses Gatavības rīcības plānu un atturēšanas pasākumus, strauji mainīgajā ģeopolitiskajā stāvoklī ir veicinājusi Latvijas aizsardzības spējas.

Informācija par Latviju

Nacionālie bruņotie spēki triecienšautenes “G36” lieto kopš 2006. gada,  tostarp arī starptautiskajā operācijā Afganistānā, un līdz šim nav konstatētas būtiskas sūdzības.

Ierocis ir lietots gan aukstos, gan mitros klimatiskos apstākļos Latvijā, kā arī karstos klimatiskos apstākļos starptautisko operāciju rajonos Āzijā un Āfrikā. Konstatētas vien maznozīmīgas tehniskas problēmas, piemēram, ieroča plastmasas laides bojāšanās, triecienšauteni izmantojot aukstos klimatiskos apstākļos.

Ar “G36” ir apbruņoti regulāro spēku vienību karavīri.

Tuvākajos gados ir plānots iepirkt un ar “G36” apbruņot arī Zemessardzes vienības, nomainot novecojušās triecienšautenes “Ak-4”, tādējādi gan regulāro spēku, gan Zemessardzes vienības tiktu apbruņotas ar viena veida ieroci.

Bruņoto spēku rīcībā šobrīd esošie “G36” ir 2006.gada ieroči, savukārt to lietošanas termiņš ir 20 gadi, tādējādi “G36” nomaiņa ar to pašu vai jaunāku ieroci būtu aktuāla tikai 2026.gadā.

Bruņoto spēku apbruņojumā paliek “G36”, bet tiek vērtēta nepieciešamība to modernizēt.

Ar jaunu ieroču piegādi 2006. gada sākumā tika sākta bruņoto spēku bruņojumā esošo strēlnieku ieroču modernizācija, kā arī pāreja uz NATO standarta munīcijas kalibriem.

Modernizācijas mērķis ir panākt, lai karavīrs jebkurā diennakts laikā, klimatiskajos un redzamības apstākļos spētu efektīvi darboties operāciju rajonos pret transportlīdzekļiem, viegli bruņotu tehniku un fortifikācijas būvēm.

2005. gadā tika apstiprināta strēlnieku standartieroču koncepcija.

Par strēlnieku standartieročiem noteikta deviņu milimetru kalibra "Para" pistole "Glock-17", deviņu milimetru kalibra "Para" mašīnpistole "Ump", 5,56 milimetru kalibra triecienšautene “G36”, 40 milimetru kalibra zemstobra granātšāvējs “AG36”, 5,56 milimetru vieglais ložmetējs "Minimi", 7,62 milimetru kalibra ar roku pārlādējama snaiperšautene “AW”, 12,7 milimetru kalibra ar roku pārlādējama lielkalibra snaiperšautene "Hecate-II" un 40 milimetru kalibra automātiskais balsta granātšāvējs “GMG”.

Dalies ar šo ziņu