Šodien Latvijas Kara muzejā pulcējās rekordliels Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru tuvinieku skaits – aptuveni 100 dzimtas no visiem Latvijas novadiem. Viņu vidū arī vairāki desmiti pirmās pakāpes radinieki – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru meitas un dēli, kuri paši šobrīd ir cienījamā vecumā. Kā novēroja aizsardzības nozares ziņu portāls "Sargs.lv", dažas dzimtas bija pārstāvētas pat četrās paaudzēs.
Viens no pasākuma dalībniekiem bija Egīls Vitauts Upelnieks, kuram pēc nepilna mēneša apritēs 88 gadi. Viņš jūtas vēl gana ņiprs un uz pasākumu Kara muzejā atbraucis ar vilcienu no Lilastes. Egīls ir Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera kapteiņa Kristapa Kriša Upelnieka dēls.
Kad ziņu portāls “Sargs.lv” lūdza pastāstīt par tēti, viņš attrauca, ka tas izklausīšoties gandrīz neticami.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Kalpa dēls, skolotājs, pēc tam krievu armijā virsnieks, arī strēlniekos virsnieks bijis, izgājis kājām visu Sibīriju, nonācis Šanhajā, pa jūru ar daudziem kuģiem atgriezies Latvijā un brīvprātīgi iestājies Latvijas Bruņoto spēku dienestā. Ieskaitīts 5. Cēsu kājnieku pulkā, piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās, 1921. gadā par nopelniem saņēmis Lāčplēša Kara ordeni. Bijis Liepājas prefekta palīgs, vēlāk pārgājis darbā Valsts kontrolē. Kad Latvijā ienākuši krievi, aizgājis pagrīdē, organizējis nacionālo partizānu grupas Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu rajonā. Pēc Latvijas Centrālās padomes nodibināšanās 1943. gadā kļuvis par Militāras komisijas faktisko vadītāju, bet vēlāk – par Kureļa grupas štāba priekšnieku, jo ģenerālis Jānis Kurelis bija mana tēva kara biedrs vēl no strēlnieku laikiem,” stāstīja Egīls Vitauts Upelnieks, kurš pats arī ir darbojies t.s. kureliešos.
Pēc tam Egīls Vitauts Upelnieks savu tēvu vairs nav saticis. Pēdējā pieejamā informācija liecina, ka viņš kopā ar vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem nošauts 1944. gada 20. novembra naktī Liepājā.
Šodien sanākušo tuvinieku vidū bija arī rīdziniece Benita Bergmane – Puriņa, kurai šobrīd ir 93 gadi. Viņa ir latviešu strēlnieka, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandiera un Austrumu frontes pavēlnieka Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža Jāņa Puriņa vedekla. Tā kā viņas vīrs ir miris, tad viņa nes tālāk viņa tēva, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža Jāņa Puriņa piemiņu.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Pati diemžēl nekad nesatiku savu vīra tēvu, jo viņš mira 1944. gadā. Pēdējās ziņas par viņu liecina, ka 1944. gada 18. novembrī viņš ieslodzīts Rīgas 2. cietumā, kopš tā laika pazudis bez vēsts. Ar savu tolaik vēl topošo vīru mēs satikāmies jau pēc viņa tēva nāves, 1946. gadā, kad abi studējām universitātē Rīgā,” atceras B. Bergmane-Puriņa.
Padomju okupācijas laikā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimenes cieta no represijām un nespēja atklāti godināt savu tuvinieku nopelnus. Tāpēc Latvijas Kara muzejs apzinājis šīs ģimenes un Lāčplēša dienas priekšvakarā aicinājis uz tikšanos, lai pateiktos par izturību un tuvinieku piemiņas glabāšanu daudzu gadu desmitu garumā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kā norāda Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs, līdzīgi saieti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzimtām rīkoti arī iepriekš, bet tik vērienīgs kā šogad notiek pirmo reizi. “Šogad svinam ne tikai Bermontiādes, bet arī paša Lāčplēša Kara ordeņa simtgadi, tāpēc gribējām sapulcināt šos tuviniekus. Prieks, ka daudzi kavalieru bērni vēl ir dzīvi un ka, neskatoties uz cienījamo vecumu, lielākā daļa ir atbraukuši uz Kara muzeju no visas Latvijas. Jāizmanto iespēja ar viņiem parunāt, jo viņi ir tie, kuri vislabāk atceras savus vecākus un viņu veikumu Latvijas labā.”
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, uzrunājot Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimenes, sacīja, ka ceļš uz brīvu un demokrātisku Latvijas valsti ir prasījis daudz upuru. “Mans pienākums un vienlaicīgi arī patiesa vēlme ir pateikt jums visiem paldies par to, ko jūsu priekšteči ir darījuši. Ticu, ka tas, ka jūsu dzimtā ir bijuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, jūsu ģimenēm ir devis daudz spēka. Un mūsu senči jūt, ka mēs sargājam tās vērtības, par kurām viņi toreiz cīnījās," norādīja A. Pabriks.
Savukārt fonda “Namejs” valdes priekšsēdētājs atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube atsaucās uz vakar redzēto filmu “Dvēseļu putenis”.
“Lai arī tā bija smaga filma, es no seansa aizgāju ar uzvarētāja sajūtu. Jebkurai tautai svarīgākais vārds ir brīvība, mūsu senči par to ir karojuši un krituši. Viņi ir šīs uzvaras cena. Tāpēc atceres dienās aicinu mūsu varoņus godināt ar prieku, nevis sērot. Viņi noteikti būtu neapmierināti, ja mēs pie viņu kapa lietu asaras tā vietā, lai svinētu uzvaru un teiktu paldies," sacīja atv. ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju” ir dibināts 1919. gada 11. novembrī, kad neatkarīgās Latvijas armija uzvarēja Bermonta karaspēku. Pirmo reizi šo apbalvojumu svinīgi pasniedza Rīgā Esplanādes laukumā 1920. gada 11. novembrī.
Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza cita veida ieguldījumu, tādējādi sekmējot Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Latvijas Kara muzeja krājumā pašlaik glabājas 32 Lāčplēša Kara ordeņi un 18 Lāčplēša Kara ordeņa diplomi, kas ir vislielākā Lāčplēša Kara ordeņu kolekcija Latvijā.
