Pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā koordinācijas grupa, regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Pieminēt traģiskos 1941.gada 14.jūnija notikumus Litenē ieradušies vairāk nekā 500 cilvēku
Šogad piemiņas pasākumi bija ļoti plaši apmeklēti, Litenes kapos bija ieradušies vairāk nekā 500 cilvēku.
„Šodien esam pulcējušies, lai apliecinātu cieņu Latvijas armijas virsniekiem un karavīriem – tiem, kas apglabāti šeit, tiem, kas gāja bojā svešumā un tiem, kas izdzīvoja,” sacīja aizsardzības ministrs R. Vējonis. „1941. gada 14. jūnijs ir viena no traģiskākajām lappusēm Latvijas armijas vēsturē. Šeit, Litenē, padomju okupācijas režīms ar viltu atbruņoja un arestēja vairāk nekā 500 Latvijas armijas virsnieku. Daļa no viņiem tika nošauti, daļa – izsūtīti uz Sibīriju. Padomju vara gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas armijas kodolu, bet nespēja salauzt latviešu karavīru garu. Izsūtītie karavīri dzimtenes mīlestību iznesa cauri Sibīrijai un atgriezās ar to Latvijā. Ar savu padomu un aktīvu darbību viņi iesaistījās Latvijas armijas atjaunošanā pēc brīvības atgūšanas.”
„Mēs šeit nenākam, lai krātu sirdī ļaunumu vai atriebības alkas. Mēs nākam pieminēt kritušos. Bet pats svarīgākais - mēs nākam domāt par to, kas mums jādara, lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos. Mēs visi atceramies aicinājumu palikt savās vietās – bet karavīri tajās traģiskajās dienās nebija savās vietās, viņiem nebija ieroču un iespēju aizstāvēt sevi un savu dzimteni. Jo karavīra vieta ir ierakumos, aizstāvot savu valsti,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. „Šobrīd mēs esam daudz lielākā drošībā nekā toreiz, jo mums ir spēcīgi sabiedrotie. Kopā ar mums ierindā stāv astoņu valstu virsnieki – tā ir mūsu drošības garantija. Bet arī mums pašiem ir jābūt gudriem un gataviem savu valsti aizstāvēt.”
„Šodien kopā ar Latvijas karavīriem Litenē plecu pie pleca stāv arī NATO karavīri, kas ir gatavi kopā ar mums aizstāvēt mūsu valsti, cīnīties pret teroru un meliem un aizstāvēt brīvību katrai tautai pašai lemt savu likteni. Tā ir visnozīmīgākā vērtība, kas mums visiem kopā ir jāsargā, lai neatkārtotos šie asiņainie notikumi,” uzsver R. Vējonis.
Šogad aprit 73 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.