Nacionālo bruņoto spēku kapelāni, kuri ikdienā kalpo arī dažādu konfesiju baznīcās, atgādina – Covid-19 izraisīto krīzi sabiedrībā pārvarēt palīdzēs tādas bruņotajos spēkos iedzīvinātās vērtības kā disciplīna, paklausība un precīza pavēļu izpilde. Tāpat viņi cilvēkus aicina saglabāt optimismu un radošumu, atceroties – “ja vienas durvis aizveras, var taču ielīst pa logu.”
Kā stāsta Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs Elmārs Pļaviņš, šo laiku var uzskatīt par patieso vērtību laiku. Dažādu ierobežojumu dēļ ikviens iedzīvotājs ir bijis spiests kaut uz brīdi apstāties un padomāt, kā dzīvot tālāk. Lai arī no daudz kā šobrīd jāatsakās, cilvēkiem dota iespēja novērtēt to, kas ir, un vairāk laika pavadīt ar ģimeni. “Arī mūsu ģimenē tagad ieviesta jauna tradīcija – katru vakaru konkrētā laikā sanākam kopā, aizlūdzam un pārrunājam to, kas mūs katru satrauc,” saka E. Pļaviņš.
To pašu dara arī visi Nacionālo bruņoto spēku kapelāni, kuri ik dienu pulksten 13.00 katrs savā atrašanās vietā vienojas kopīgā lūgšanā par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – komandieriem, karavīriem un viņu tuviniekiem, lai visiem izturība un laba veselība.
Tajā pašā laikā NBS virskapelāns E. Pļaviņš atzīst – tā pa īstam krīzes sekas būs jūtamas tikai pēc kāda laika – gan finansiālās, gan emocionālās. Pagaidām gan sabiedrība turas braši, grūtāk klājas tiem, kuriem jau miera laikā bijušas kādas atkarības, piemēram, no alkohola, jo šajā trauksmainajā laikā tās var pastiprināties. Tāpēc viņš sagaida, ka lūgumi pēc palīdzības un garīga padoma ievērojami var pieaugt tieši pēc pāris mēnešiem. Tāpat viņš aicina būt vērīgiem un pamanīt, ja kādam līdzcilvēkam vajadzīgs atbalsts. “Diemžēl daudzi zaudējuši darbu, ir neziņā par rītdienu. Tāpēc, ja man ir divi kukulīši maizes, vienu es varu iedot otram,” saka E. Pļaviņš.
Šajā laikā viņš bieži sazvanās arī ar saviem paziņām Ukrainā – karavīriem, viņu ģimenēm, kuri kopš 2014. gada piedzīvojuši kara šausmas, zaudējot tuviniekus un mājas. “Viņi saka – ja toreiz, kad bieži nebija ne maizes, ne ūdens, mēs izturējām, tad arī šoreiz Dievs dos mums spēku un krīzi pārvarēsim. Viņu apņēmība iedrošina arī mani,” saka NBS virskapelāns.
Tam, ka šis ir patiesais labdarības laiks, piekrīt arī NBS Mācību vadības pavēlniecības un Nacionālās aizsardzības akadēmijas kapelāns Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs kapteinis Uģis Brūklene. Viņš norāda, ka karavīriem šajā laikā palīdz armijā tik ierastā disciplīna, paklausība un pieturēšanās pie noteiktas kārtības.
Viņš norāda, ka šajā laikā nav vietas egoismam, un aicina cilvēkus, kuriem ir darbs un regulāri ienākumi, palīdzēt grūtībās nonākušiem tuviniekiem vai līdzcilvēkiem. Savukārt tiem, kurus pēc darba zaudēšanas māc grūtsirdība, pavērties apkārt un padomāt – ko viņi paši varētu darīt lietas labā. “Zinu vairākus cilvēkus, kuri tagad dodas palīgā radiem sastādīt vairāk kartupeļu, lai rudenī būtu lielāka raža. Līdzīgi kā kara apstākļos arī tagad ir iespējas meklēt, kā izdzīvot un iztikt ar naturālo saimniecību."
Arī Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas lokālmācītāja un NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona kapelāne virsleitnante Anna Dobele šo periodu sauc par izaicinošu pārmaiņu laiku, kad jācenšas no tā paņemt labāko un meklēt alternatīvas.
Savukārt Romas Katoļu baznīcas pārstāvis un Zemessardzes vecākais kapelāns majors Raimonds Krasinskis novērojis – tā kā liela daļa zemessargu ir reģionu iedzīvotāji, viņu ikdiena šajā laikā nav krasi mainījusies.
Viņš piebilst, ka pagaidām gan iepauzētas ir Zemessardzes regulārās mācības, taču daudzi zemessargi šobrīd dienestu turpina, sniedzot ievērojamu atbalstu Valsts robežsardzei robežu uzraudzībā.
Tikmēr NBS Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, kurš pārstāv Latvijas Pareizticīgo baznīcu, saka – šis krīzes laiks sakritis ar kristīgās baznīcas gavēņa laiku. Tajā cilvēki mēdz piebremzēt straujo dzīves ritmu, pārdomāt paveikto un atteikties no atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, gaļas lietošanas uzturā, neapmeklē lielus sabiedriskus pasākumus.
Sarunas noslēgumā visi kapelāni atzīst - jebkura krīze vienmēr līdzi nes arī pozitīvas pārmaiņas, kuras sabiedrība spēs saskatīt novērtēt tikai pēc kāda laika.