6. martā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalījās pulkveža Oskara Kalpaka un brīvības cīnītāju atceres pasākumā Saldus novada „Airītēs”.
Aizsardzības nozares vadība aicina atcerēties pulkveža Oskara Kalpaka pārstāvētās vērtības
„Šogad aprit Latvijas brīvības cīņu 95. gadskārta. Brīvības cīņas bija izšķirošs solis pretī Latvijas neatkarībai, un tas bija brīdis, kad veidojās izcilas personības – tādi neapšaubāmi bija pulkvedis Oskars Kalpaks un kalpakieši. Viņi veidoja mūsu valsts pamatu, bez viņiem nebūtu neatkarīgas Latvijas,” sacīja aizsardzības ministrs R.Vējonis.
Viņš atgādināja, ka laikā, kad norisinās konflikts Ukrainā, mēs atkal spilgtāk atceramies tās vērtības, kuras pārstāvēja pulkvedis Kalpaks – dzimtenes mīlestību, uzticību savai valstij un gatavību ziedot tai dzīvību.
„Jau vairākus desmitu gadu pirms 1918. gada 18. novembra latviešu sirdīs mājoja vēlme pēc brīvības, bet īstajā brīdī bija vajadzīgi īstie cilvēki, kas spēja realizēt šo sapni. Mēs varam tikai apbrīnot pulkveža Oskara Kalpaka un viņa vīru ticību nākotnei tajos politiski un militāri neskaidrajos laikos pēc mūsu valsts dibināšanas – laikos, kad ticība idejai par brīvu Latviju bija tikpat svarīga kā drosme un profesionalitāte,” savā uzrunā uzsvēra ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija klātesošajiem atgādināja Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdus - nav pasaulē nevienas tautas, kas savu neatkarību ir ieguvusi bez asinīm. „1918. un 1919. gadā daudzi ilgojās pēc neatkarības, bet mazāk bija tādu, kas bija gatavi par to cīnīties, kad apkārt valdīja apjukums un haoss. Tie bija studenti un patriotiskā jaunatne, kas palika uzticīgi Latvijas valdībai un sekoja pulkvedim Oskaram Kalpakam. Viņu ieroči bija ne tikai šautenes, bet arī vārds, viņi skaidroja tautas aktīvās līdzdalības nepieciešamību, atjaunoja ticību Latvijai un pulcēja jauniešus kalpakiešu rindās,” uzsvēra A.Fleija.
Pasākumā piedalījās arī valsts un pašvaldību amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, studentu korporācijas un jaunsargi.
Vietā, kur tagad izveidota pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vieta un muzejs „Airītes”, 1919.gada 6.martā Atbrīvošanās cīņu laikā krita pulkvedis Oskars Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders.
O. Kalpaka muzejs tika atklāts 1936. gada 6. septembrī. Padomju okupācijas gados muzeju un piemiņas ansambli likvidēja. Tie tika atjaunoti 1988. - 1990. gadā. Pēc ugunsgrēka 2007. gada 23. novembrī O. Kalpaka muzejs tika slēgts.
2013. gada 6. martā tika atklāta atjaunotā O. Kalpaka muzeja ekspozīcija un tagad tā ir pieejama visiem interesentiem.
Savukārt no 7. līdz 8. martam, sporta kompleksā „Aurora” notiks 21. starptautiskās pulkveža O.Kalpaka piemiņai veltītās sacensības ložu šaušanā.
Dalību sacensībās ir pieteikušas 22 komandas no Zemessardzes vienībām, septiņas uzaicinātās komandas no regulāro spēku vienībām, kā arī deviņas ārvalstu komandas no Nīderlandes, Polijas un Igaunijas.
Sacensību programmā paredzēti četri dažādi vingrinājumi – Militārā ātršaušana, šaušana ar mašīnpistoli, šaušana ar dienesta pistoli, valstu izlašu komandu vingrinājums “Militārā ātršaušana”. Vingrinājumos karavīri tiks vērtēti gan individuāli, gan komandu vērtējumā.
Sacensību atklāšanas parāde paredzēta 7.martā plkst.10.10, savukārt sacensību noslēguma parāde – 8.martā plkst.15.00.
Pulkveža O.Kalpaka piemiņai veltītās sacensības ložu šaušanā organizē Zemessardzes štābs sadarbībā ar 3.Zemessardzes novadu, Zemessardzes Studentu bataljonu un Latvijas šaušanas federāciju.