17. oktobrī Daugavgrīvā, Jūras spēku flotiles Patruļkuģu eskadrā notika piemiņas pasākums par godu Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrniekiem, kas krituši, sniedzot atbalstu Latvijas brīvības cīņās 1919. gadā.
Godina Latvijas brīvības cīņās kritušos sabiedroto jūrniekus
Piemiņas pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Rimants Štrimaitis, kā arī Apvienotās karalistes, Francijas un Īrijas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki Latvijā.
V.Spolītis savā uzrunā atgādināja par vērtībām, kas bija aktuālas Lielās franču revolūcijas laikā, un nav zaudējušas savu nozīmi arī tagad – brālība, vienlīdzība un brīvība – un tieši šīs vērtības 1919.gadā Francijas, Lielbritānijas un Īrijas karavīri palīdzēja aizstāvēt arī Latvijā.
“Rīgas pilsētas atbrīvošanas cīņu laikā jūrnieku nestais upuris šobrīd veido daļu no nozīmīgākajiem mūsu vestures kopīgajiem brīžiem, vienojot mūsu tautas. Tie atgādina, ka mūsu kopīgā piederība militārajām un drošības organizācijām nav tukši vārdi un ka mūsu tautas vieno upuru, drosmes, asiņu, brīvības un demokrātijas uzvaras saites,” uzsvēra Francijas vēstnieks Stefans Viskonti.
Piemiņas vietā tika nolikti ziedi, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns aizlūdza par kritušajiem, pēc tam amatpersonas un viesi izgāja jūrā ar patruļkuģi P-08 „Jelgava” un nolaida jūrā piemiņas vainagus.
1919. gada rudenī Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpē bija arī īru jūrnieki, sniedza nepieciešamo artilērijas atbalstu Latvijas armijas desanta operācijai Daugavgrīvā. Šis uzbrukums bija sākums Rīgas un pārējās Latvijas teritorijas atbrīvošanai no Bermonta-Avalova armijas. Kauju laikā gāja bojā 9 un tika ievainoti 6 sabiedroto jūrnieki.