No 19. līdz 20. jūnijam Liepājā notika 5. Baltijas valstu instruktoru seminārs, kurā apsprieda triju valstu karavīru izvērtēšanas un atestācijas sistēmas un tika pārrunāts, kā šajās valstīs notiek instruktoru darbs ar personālsastāvu. Vienību virsseržanti iepazina un salīdzināja jūras spēku vienību virsseržantu darba specifiku Baltijas valstīs. Seminārā tā dalībniekiem — bruņoto spēku regulāro un atsevišķo vienību virsseržantiem — bija iespēja dalīties dienesta pieredzē, kopīgi meklēt labākos risinājumus instruktoru dienesta kvalitātes un sistēmas uzlabošanai.
Tiekas Baltijas valstu virsseržanti
NBS virsseržants Andris Grikevics pēc semināra skaidroja, ka tā ir bijusi lieliska iespēja pārrunāt to, kāds realitātē ir instruktoru ikdienas darbs ar personālu.
«Ļoti būtiski ir instruktoru dienestā un darbā ar personālu saņemt no karavīriem atgriezenisko saiti, lai mēs ne tikai novadītu līdz viņiem komandieru vēlmes, bet zinātu arī karavīru vajadzības, kas skar militāro dienestu. Angļu valodā ir lielisks vārds, kas apzīmē instruktoru darbu ar personālu, — «counseling». Tās ir sistemātiskas pārrunas ar padotajiem kareivjiem un instruktoriem, kuru laikā tiek apspriesta karavīra rīcība un uzvedība dienestā. Pārrunu rezultātus fiksē veidlapās, kas ļauj nākamajā reizē salīdzināt karavīra dienesta kvalitāti. Notiek karavīra tā sauktā starpvērtēšana.
Rūpējoties par karavīriem, izzinām viņu problēmas, to, ko viņi vēlas no dienesta un kā varētu uzlabot viņu ikdienas darbu un militārā dienesta gaitu.
Šāda pārrunu vai starpvērtēšanas sistēma veicina un attīsta katra karavīra individuālo profesionalitāti. Veicot sistemātiskas pārrunas un starpvērtēšanu, karavīrs uzzina komandieru/priekšnieku prasības attiecībā uz savu dienestu, uzzina augstāku komandieru nodomus saistībā ar vienības mērķu sasniegšanu. Tāpat karavīrs uzzina savas izaugsmes iespējas dienestā, jo instruktori izskaidro, konsultē un novērtē katra karavīra individuālās spējas un iespējas, tādējādi vadot karavīru dienesta gaitu. Ļoti svarīgi tas ir katram jaunam karavīram, kurš bieži vien pats neapzinās savas spējas un iespējas dienestā. Ja instruktors diendienā sistemātiski runā ar padotajiem, liekot saprast militārās struktūras būtību vai uzdevumu svarīgumu, karavīros tiek audzināta atbildības izjūta un spēja pašiem pieņemt lēmumus, būt paškritiskiem un izvairīties no kļūdām.
Savukārt vārds «mentor», kas tulkojams kā padomdevējs, mentors vai darbaudzinātājs, raksturo instruktora būtību jebkurā militārā struktūrā. Instruktors ir konkrētā aroda meistars, kurš ikdienā, būdams paraugs, ar savām zināšanām un dienesta pieredzi māca un trenē jaunākos karavīrus, tātad nodod savu pieredzi tālāk. Abas instruktoru darbības galvenās izpausmes (gan «mentoring», gan «counseling») palīdz viņiem labāk sagatavot sev nākamo maiņu.
Tādējādi virsnieki tiek atbrīvoti no mikromenedžmenta, jo, piemēram, bataljona komandieris nespēj iedziļināties vairāku simtu karavīru individuālajos jautājumos. Šajā jomā viņam palīgā nāk bataljona virsseržants, jo viņa dienesta pienākumos ietilpst darbs ar personālu, arī karavīru individuālo jautājumu pārzināšana. Bataljona virsseržants veic pārrunas ar rotu virsseržantiem, rotu virsseržanti ar vadu seržantiem, kas savukārt runā ar nodaļu komandieriem, un tad nodaļu komandieri runā ar savas nodaļas individuālo karavīru. Arī apakšvienību vadības grupās un štābu nodaļās ir kāds dienesta pakāpē augstākais instruktors, kuram ir jāuzņemas darbaudzinātāja un pārrunu veicēja loma. Šādam mehānismam ir jābūt ne tikai kājnieku vienībās, bet arī Jūras spēku flotilē, Nodrošinājuma pavēlniecības vienībās, Gaisa spēku aviācijas bāzē, Zemessardzē un citās vienībās.
Virsnieki bieži jautā — ko īsti dara vienības virsseržanti, kādi ir vienības virsseržanta pienākumi? Viena no atbildēm ir tā, ka vienības virsseržants, arī NBS virsseržants, vada darbaudzināšanas (mentoring) un starpvērtēšanas (counseling) sistēmu.
Būtībā šī sistēma nav nekas jauns, un tādai vajadzētu būt bruņotajos spēkos. Sistēma skaidro instruktoru pienākumus, kas ir noteikti dažādos militāro reglamentu punktos, un pastiprina militāro reglamentu izpildi soli pa solim.
Kā paraugu varu minēt Sauszemes spēkus, kur šī sistēma un starpvērtēšanas veidlapas ir izstrādātas un tiek liktas lietā. Ceru, ka rezultāti nebūs ilgi jāgaida. Turklāt instruktori šo procesu uzsāka patstāvīgi, pēc savas iniciatīvas, protams, saņemot vienības komandiera atļauju. SzS KBde instruktori aptuveni reizi trijos mēnešos atzīmē karavīra dienesta gaitu — to, kas ir labs, kādi ir sasniegumi, arī to, kas ir jāpilnveido, par ko karavīram vajadzētu piedomāt un pie kā piestrādāt,» «Tēvijas Sargam» pauda NBS virsseržants Andris Grikevics.
NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atzina, ka šādi semināri ir ļoti būtiski sek-mīgai bruņoto spēku funkcionēšanai: «Gribu atzinīgi novērtēt to, ka esam sakārtojuši instruktoru vietu un lomu kopējā NBS sistēmā. Līdz šim viņi bija dažādu jomu speciālisti, taču pietrūka viņu atrašanās augstākajā vadības lēmumu pieņemšanas līmenī. Šāda sistēma garantē nepastarpinātu informatīvo saikni ar ierindas karavīru, jo ikdienā dažādu iemeslu dēļ līdz vadošajam komandierim nenonāk problēmjautājumi, kas skar jaunākā līmeņa karavīrus. Līdz šim arī vairāk uzmanības pievērsām virsnieku militārās karjeras veidošanai, taču tagad vairāk domājam par instruktoru izaugsmi. Ir izveidota viena no labākajām instruktoru apmācību vietām visā Baltijā — Instruktoru skola Cēsīs.
Savukārt seminārs parādīja, ka visas trīs Baltijas valstis domā vienā virzienā. Tā bija unikāla iespēja klātienē katram dalīties ar savu pieredzi un veidot savstarpējo draudzību. Baltijas karavīru vienotība, es pat teiktu— brālība, nesākas ar politiskiem paziņojumiem, to veido konkrēti cilvēki, kuri dara noteiktus kopīgus darbus.