Pabriks: NATO atjaunojas izpratne par nepieciešamību būt gataviem ikvienai krīzei

NATO
Sargs.lv
NATO
Foto: Foto: vrsrž Gatis Indrēvics/ Aizsardzības ministrija

Nesenā NATO aizsardzības ministru tikšanās iezīmējusi tendenci, ka dalībvalstu ekspertu līmenī ir atjaunojusies izpratne par to, ka aliansei jābūt gatavai jebkurai krīzei jau no tās pirmās dienas. Tā portālam “Sargs.lv” pēc aizvadītās divu dienu NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka samita laikā dalībvalstu vidū bijusi vienāda izpratne par Krievijas radītajiem draudiem un šīs valsts rīcību, kā arī mērķiem ne tikai Baltkrievijā un Kaukāza reģionā, bet arī Tuvajos Austrumos, piemēram, Lībijā.  

Gan šie, gan citi draudi aliansei liek būt gatavai jebkura veida krīzei jau no pirmajām dienām, liekot dalībvalstīm domāt par drošību, neraugoties uz citiem izaicinājumiem.

“Beidzot ekspertu līmenī mums ir izpratne par to, ka jādomā, kā mēs visi varam būt aktīvi un rīkoties jau no pirmajām krīzes dienām. [..] Bruņoto spēku attīstība nevar būt atkarīga no finanšu plānošanas, bet tai jābūt atkarīgai no tā, ar kāda veida draudiem nākas saskarties,” sacīja ministrs.

Ministrs atzina - lai arī virknei NATO dalībvalstu Covid-19 pandēmijas dēļ sarucis iekšzemes kopprodukts, kas tādējādi liek aizsardzības izdevumiem izskatīties daudz augstākiem pret kopējo IKP, absolūtajā naudas daudzumā izdevumi nav būtiski pieauguši. Turklāt, pieaugot IKP, aizsardzības finansējuma apmērs var pēkšņi sarukt zem 2% atzīmes.

“Šis finansējums ir pastāvīgi jāuztur vismaz 2% līmenī,” piebilda ministrs.

Vienlaikus NATO aizsardzības ministri norādījuši, ka aliansei jāstiprina tās noturība. A. Pabriks uzsvēra, ka Latvija, veidojot visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, ir viena no vadošajām valstīm šajā jomā.

“Savā ziņā esam piemērs tam, kā šādās situācijās jāspēj salāgot resursi starp militārajām un civilajām struktūrām. Šobrīd alianses iekšienē ir lietas, kuras, beidzoties Aukstajam karam, daudzās NATO valstīs tika aizmirstas. Tagad ir laiks atgriezties pie šīm vērtībām. Te Latvija ir kā labs piemērs daudzām valstīm,” viņš uzsvēra.

Kā nozīmīgu soli tālākai valstu sadarbībai A. Pabriks atzīmēja arī šodien noslēgto starpvaldību daudzpusējo nodomu vēstuli par sadarbību pretgaisa aizsardzībā.

“Mūsu reģionā ir asimetrija pretgaisa aizsardzības spēju un krasta aizsardzībā. Mēs to varam atrisināt, pareizi koordinējot mūsu komandstruktūras, lai brīdī, kad esam spējīgi vajadzīgās raķetes iegādāties, mēs tās varētu ne tikai nopirkt, bet arī sekmīgi izmantot,” sacīja ministrs.

Viņš atzina, ka šobrīd daudzas NATO dalībvalstis apzinās, ka Baltijas reģionā spēku līdzsvars nav par labu aliansei, tāpēc ir vajadzīgs lielāks uzsvars uz pretgaisa un krasta aizsardzību. Pretējā gadījumā sauszemes spēkiem būs ļoti apgrūtināta mērķu sasniegšana.

Praksē jaunā sadarbība nozīmēs vairāk kopīgu mācību un komandvadības struktūru kopēju attīstību.

Jau ziņots, ka 22. un 23. oktobrī aizsardzības ministrs A. Pabriks piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kurā ministri drošas videokonferences formātā apspriež NATO aktualitātes, tostarp, taisnīgu aizsardzības sloga sadali, alianses īstenotās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu, sabiedrības noturības paaugstināšanu pret krīzēm, kā arī starptautisko operāciju īstenošanu Afganistānā un Irākā.

Dalies ar šo ziņu