“Locked Shields 2021” dalībnieki trenē aizsardzību pret hibrīdajiem un militārajiem draudiem

Militārās mācības
Sargs.lv
Kiberdrošība
Foto: Foto: Pixabay.com

Pasaulē lielāko starptautisko kiberaizsardzības mācību “Locked Shields 2021” laikā dalībnieki pārbaudīs spēju pretdarboties pilna apmēra hibrīdajiem, kā arī militārajiem apdraudējumiem elektroniskajā vidē.

Mācībās stiprinās izpratni un sadarbību starp informācijas tehnoloģiju ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem dažādos līmeņos, pārbaudot spējas aizsargāt vitāli svarīgus pakalpojumus un kritisko infrastruktūru.

“Pirmkārt, lielākais ieguvums ir lielas, simulētas krīzes apstākļos trenēt sadarbību, turklāt ar jaunajiem pandēmijas izaicinājumiem, to darot komandām neesot kopā klātienē un strādājot attālināti, pielāgojoties visiem reālās pasaules izaicinājumiem,” stāsta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (Cert.lv) vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Dalībniekiem saskaņā ar scenāriju būs jānodrošina izdomātas valsts funkciju darbība apstākļos, kad pret tās lielākajām militārajām un civilajām informācijas tehnoloģiju sistēmām tiek vērsti dažādi koordinēti kiberuzbrukumi.

Mācībās piedalās 22 zilās komandas un 1 sarkanā komanda. Zilo komandu mērķis ir nosargāt izdomātas salas Berīlijas (Berylia) infrastruktūru, savukārt sarkanā komanda veic nemitīgus kiberuzbrukumus šai infrastruktūrai.

Uzbrukumi vērsti pret tādām sistēmām kā ūdens attīrīšanas stacijas, satelīti, mobilo komunikāciju tīkls, elektrotīkls un elektrostacija, kā arī ikdienišķas biznesa sistēmas, piemēram, e-pastu serveri.

Viena no 22 zilajām komandām ir arī Latvijas komanda, kas šogad sadarbojas ar partneriem no Dienvidkorejas. “Attiecīgi, Dienvidkorejas partneru iesaiste dod vēl papildus dimensiju izaicinājumos, jo ir gan valodu, gan kultūras un laika zonu atšķirība. Šādas sadarbības ieguvums ir zināšanu apmaiņa starp iesaistītajām nācijām,“ komentē V. Teivāns.

“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mācībās kļūst arvien vairāk sastopamas sistēmas, kuras ir saistāmas ar militāru vidi jeb ar bruņoto spēku infrastruktūru. Ja līdz šim šādi elementi ir bijuši klātesoši, tad šogad šo elementu kļūst tikai vairāk, tam visam pāri scenārijā ir arī tādas agresīvas kaimiņvalsts darbības, kuras tiek izvērstas gan militārā ziņā, gan saasinot ģeopolitisko situāciju, gan informācijas un kiberoperāciju ietekmi,” viņš turpina.

Infrastruktūrā ieviesta vesela virkne elementu, kas saistīti ar militāro jeb aizsardzības vidi, piemēram, satelītnovērošanas sistēmas, dažādas navigācijas kontroles un vadības sistēmas, jūras novērošana, elektroniskā komponenta jeb aizsardzības sistēmas vadība.

Tāpat šajā infrastruktūrā ir funkcionē arī sociālie mediji un ziņu portāli, kas nodrošina informāciju par notikumu attīstību Berīlijā. Komandas tiek pārbaudītas arī dezinformācijas atpazīšanā.

Uzvarētājkomandu nosaka vērtēšanas principi, kas nozīmē, ka uzvar nevis tā komanda, kura ir vislabākā vienā no disciplīnām jeb vienā no izaicinājumu virzieniem, bet visos. “Tie ir gan likuma jeb juridisko nianšu ietvarā dažādi izaicinājumi, kur jāspēj komentēt, kā, ievērojot starptautiskos likumus un normas, reaģēt uz konkrētām situācijām vai to eskalāciju,” stāsta V. Teivāns.

Vērtēta tiek arī tehniskā spēja aizsargāt sistēmas, identificēt uzbrucēju darbības, kā arī novērtēt to ietekmi simulētajā infrastruktūrā “gluži kā tas būtu reālajā dzīvē”. Tāpat tiek vērtēta arī savstarpējā komunikācija un informācijas apmaiņa starp komandām.

NATO Kiberaizsardzības izcilības centra Tehnoloģiju nozares vadītājs Raimo Petersons komentē, ka dalībniekiem ir unikāla iespēja saņemt atsauksmes par paveikto, analizējot, kas izdevies un kas jāuzlabo: “Ja līdzīgi uzbrukumi notiek reālajā dzīvē, mēs nevaram vienkārši pajautāt uzbrucējiem, kā viņi to ir izdarījuši.”

Mācības “Locked Shields 2021” organizē Tallinā bāzētais NATO Kiberaizsardzības izcilības centrs sadarbībā ar vairākām alianses dalībvalstīm, partnervalstīm un tehnoloģiju kompānijām. Mācības “Locked Shields” notiek kopš 2010. gada.

Šogad mācības tiešsaistes formātā notiek no 13. līdz 16. aprīlim. Tajās piedalās vairāk nekā 2000 dalībnieku no 30 valstīm, tostarp arī Latvijas institūciju pārstāvji.

Dalies ar šo ziņu