21. janvārī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts piedalījās Latgales atbrīvošanas no lieliniekiem 95. gadadienai veltītajos piemiņas pasākumos Daugavpilī un Rēzeknē.
Latgales atbrīvošanas 95.gadskārtas piemiņas pasākumi pulcē daudz interesentu
21. janvāra rītā Vējonis un ģenerālmajors Zeibārts tikās ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi un piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie poļu karavīru pieminekļa un Daugavpils luterāņu kapsētā pie Latvijas Brīvības cīņās Latgales frontē 1920. gadā kritušo Latvijas armijas karavīru Brāļu kapu pieminekļa.
Savukārt piemiņas pasākumi Rēzeknē sākās ar aizlūgumu Jēzus Sirds katedrālē un piemiņa brīdis pie obeliska Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem karavīriem Miera ielas kapos, kur piedalījās arī jaunsargi un skolēni.
„Šodien mēs ar dziļu cieņu noliecam galvas cilvēku priekšā, kas cīnījās par mūsu valsts brīvību, neatkarību un turpmāko valstisko attīstību. Mēs noliecam galvas un pateicamies mūsu karavīriem, kas ar patiesu dzimtenes mīlestību, ticību Latvijas valstij pirms 95 gadiem ar sviedriem un asinīm izcīnīja pēdējo uzvaru pār Bermonta karaspēku, atbrīvoja Latgali no lielinieku varas,” piemiņas brīdī pie pieminekļa Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem 115 karavīriem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Svinīgs pasākums un ziedu nolikšanas ceremonija norisinājās arī pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai!”.
Ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrijas pārstāvji, bruņoto spēku vadība, ārvalstu vēstnieki, militārie atašeji, Valsts robežsardzes pārstāvji, pašvaldības pārstāvji, zemessargi un jaunsargi.
„Šodien pie Māras kājām mēs varam būt lepni par mūsu tautas varonību un ticību. Lepni par ticību sev, savai tautai, zemei, ideāliem, Dievam. Lepni par varonību, kas palīdzēja izcīnīt savu valsti. Šai varonībai un ticībai ir jābūt mūsu šodienas domu un darbu mērauklai un atskaites punktam. Jo mūsu priekšteči ir pierādījuši, ka varonība un ticība palīdz sasniegt cēlu mērķi. Jo mēs šodien esam liecinieki tam, ka neskaidrās 1920.gada cerības par brīvām valstīm brīvā Eiropā, brīvu Latviju un Poliju ir piepildījušās. Mūsu varā ir nosargāt sasniegto, tie ir mūsu lēmumi un mūsu rīcība, kas veidos nākotni,” sacīja aizsardzības ministrs.
Jau kopš pēcpusdienas Rēzeknes pilsētas Festivāla parkā bija apskatāma militārās un operatīvās tehnikas izstāde, kur ar ekipējumu un tehnikas vienībām bija pārstāvēta Zemessardze, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija. Izstādi apmeklēja vairāki simti cilvēku, īpaši par to bija sajūsmināti mazie rēzeknieši un pilsētas viesi.
Atceroties barikāžu laiku, tika iedegts barikāžu ugunskurs, izstādes apmeklētāji lauka virtuvē varēja baudīt karstu tēju un putru.
Savukārt Latgales vēstniecības "Gors" otrā stāva vestibilā bija apskatāma Latvijas Kara muzeja speciālistu sagatavotā Latgales atbrīvošanas kaujām veltītā izstāde.
Plkst. 18 Latgales vēstniecības "Gors" lielajā zālē notika Latgales atbrīvošanai veltīts koncerts. Nacionālo bruņoto spēku orķestris koncertu sāka ar Latgales Artilērijas pulka, 8.Daugavpils kājnieku pulka, 3.Jelgavas kājnieku pulka, 5. Cēsu kājnieku pulka, 6. Rīgas kājnieku pulka kara orķestru vēsturiskajiem maršiem, izvēloties tās vienības, kuru ieguldījums Latgales atbrīvošanā bija vislielākais. Koncerta turpinājumā skanēja Latgales mūsdienu komponistu Henriha Gaļicka, Līgas Liepiņas-Kaņepes un Jura Kulakova mūzika.
Koncertā piedalījās arī Rēzeknes pilsētas un novada kolektīvi - novada vokālā studija "Skonai", Rēzeknes 1. vidusskolas skolniece Līna Lontone lasīja Imanta Ziedoņa dzeju, bet Dricānu vidusskolas skolnieks Daniels Kazuševs lasīja Antona Kūkoja dzeju "Napīskarīs man!".
Koncerta nobeigumā skanēja kopīgi bruņoto spēku orķestra un Valsts robežsardzes kora priekšnesumi. 1919. gadā Latvijas armija padzina Bermonta karaspēku no Latvijas teritorijas, bet Latgale joprojām bija lielinieku varā.
Latgales atbrīvošanas operācija sākās 1920. gada 3. janvārī ar kopēju uzbrukumu Latgales frontes labajā flangā jeb Krāslavas – Višķu – Dubnas upes iecirknī. Latvijas armijas vienības cīnījās pilsētas apkārtnē uz rietumiem no Daugavpils, bet uz austrumiem no Daugavpils darbojās poļu karaspēks. Līdz 3. janvāra pēcpusdienai Daugavpils tika atbrīvota. 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne.