Naktī uz trešdienu Latvijas austrumu pierobežā fiksēti divi ar neidentificētiem bezpilota lidaparātiem saistīti incidenti, no kuriem viens beidzās ar sprādzienu Krāslavas novadā. Veicot padziļinātu notikuma vietas izpēti un izvērtējot atrastās atlūzas, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir identificējuši, ka gaisa telpu pārkāpušais objekts ir Ukrainas izcelsmes drons.
Aizsardzības ministrijas organizētajā preses konferencē NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operāciju jautājumos brigādes ģenerālis Egils Leščinskis informēja, ka nakts bijusi saspringta pretgaisa aizsardzības vienībām, jo fiksēti divi atsevišķi gadījumi.
Notikumu hronoloģija
1. incidents: Lidojums no Baltkrievijas
- 00:51: NBS sensoros pamanīts neatpazīts gaisa objekts, kas ielidoja Latvijā no Baltkrievijas puses.
- Reakcija: Tika aktivizēta pretgaisa aizsardzības grupa, kas nekavējoties devās uz pozīcijām.
- Gaita: Objekts turpināja lidojumu gar Latvijas-Baltkrievijas robežu, vēlāk gar Krievijas robežu un pulksten 01:16 ielidoja Krievijas gaisa telpā.
- Ilgums: Kopumā incidents ilga aptuveni 24 minūtes.
2. incidents: Ielidošana no Krievijas un detonācija
- 02:19: Sensori fiksēja jaunu objektu, kas tuvojās no Krievijas puses.
- Pazušana no radariem: Pēc aptuveni 20 minūtēm objekts pazuda no elektromagnētiskajiem sensoriem (radariem), taču akustiskie sensori turpināja fiksēt tā lidojumu.
- Detonācija: Kamēr pretgaisa aizsardzības grupa bija ceļā, pulksten 02:35 (provizoriski) objekts detonēja Krāslavas novadā, Svariņu pagastā.
Saskaņā ar NBS sniegto informāciju, drons nav ticis notriekts — tas sprādzis pats. Sprādziena rezultātā lidaparāts sadalījies vairākās daļās, un atliekas šobrīd tiek apzinātas plašā teritorijā.
Negadījums noticis aptuveni kilometra attālumā no Svarinciem, kas ir Svariņu pagasta centrs. Incidenta vietai tuvākā apdzīvotā vieta atrodas apmēram 300-400 metru attālumā.
Brigādes ģenerālis norāda, ka drons, visticamāk, bijis aprīkots ar sprāgstvielu, jo fiksēta izteikta detonācija. Tāpat zināms, ka tas darbināts ar iekšdedzes dzinēju un lidojis salīdzinoši zemā augstumā, kas apgrūtināja savlaicīgu identificēšanu.
“Lidojuma augstums bija diezgan zems, un tas izskaidro, kāpēc tas atradās ārpus lielo radaru sistēmu redzes loka,” viņš uzsvēra preses konferencē.
Incidenta vietas tuvumā atrodas apdzīvotas teritorijas, tomēr, kā norāda dienesti, cietušo nav un civilā infrastruktūra nav bojāta. Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle uzsver, ka situācija ir kontrolēta: “Šī nav valstiska mēroga krīze. Sabiedrība uz doto brīdi var būt drošībā.”
Vienlaikus amatpersonas atzīst, ka šādi gadījumi nav unikāli un saistīti ar plašāku reģionālo drošības situāciju, ko ietekmē Krievijas karš Ukrainā. “Turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, šādi gadījumi var atkārtoties,” uzsvēra pulkvedis.
Viņš norādīja, ka šādi gadījumi notikuši arī citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Karadarbības rezultātā šādi incidenti atkārtoti iespējami arī Latvijā, taču sabiedrība patlaban var būt drošībā.
Leščinskis skaidroja, ka Latgales iedzīvotāji šūnapraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss. Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.
NBS skaidro, ka pretgaisa aizsardzības vienības uz notikušo reaģējušas operatīvi — dažu minūšu laikā pēc pirmo indikāciju saņemšanas tās devušās uz potenciālajām pozīcijām. Tomēr notikuma attīstība bijusi pārāk strauja, lai objektu būtu iespējams pārtvert.
"Sargs.lv" jau vēstīja, ka kopš 2024. gada septembra Latvijas austrumos ir izvietotas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar raķetēm “RBS-70”. Tāpat Latvijas austrumos, atbilstoši operacionālajam izvērtējumam, ir izvietoti gaisa telpas novērošanas radari.
Ģenerālis arī skaidroja, ka šādu objektu notriekšanai nepieciešama vairāku priekšnosacījumu izpilde, tostarp gaisa telpas slēgšana un objekta precīza identificēšana. Turklāt miera laikā būtisks faktors ir civiliedzīvotāju drošība. “Mēs nevaram darboties tā, kā kara apstākļos — mums ir jāņem vērā, kur nokritīs tas, ko mēs izšaujam,” atzina Apvienotā Štāba priekšnieks.
Plašākā kontekstā amatpersonas uzsver — dronu izmantošana karadarbībā ir kļuvusi par ikdienu, un tas ietekmē arī kaimiņvalstu drošību.
Ieteikumi iedzīvotājiem: Kā rīkoties?
Pulkvedis Arvis Zīle uzsvēra, ka šī nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs incidents. Tomēr iedzīvotājiem jābūt modriem:
- Ziņojiet: Ja redzat vai dzirdat aizdomīgu objektu, zvaniet 112.
- Netuvojieties: Ja atrodat nokritušu objektu vai tā atliekas, nekādā gadījumā tām nepietuvojieties un neļaujiet to darīt citiem.
- Nepublicējiet: Videofiksācijas materiālus neievietojiet sociālajos tīklos (lai neveicinātu dezinformāciju un neatklātu aizsardzības pozīcijas), bet nododiet tos Valsts policijai.
- Sagatavojieties: Pārlasiet informatīvos materiālus vietnēs Sargs.lv un 112.lv.
"Mēs nevaram simtprocentīgi garantēt, ka šādi gadījumi neatkārtosies, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu. Tāpēc svarīga ir katra individuālā gatavība," norādīja A. Zīle.
Kā ziņots, notikuma vietā atrodas Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas un Valsts robežsardzes vienības un turpinās sīkāka incidenta apstākļu noskaidrošana un izmeklēšana.
