Ar mērķi stiprināt Latvijas drošību, Aizsardzības ministrija ir uzsākusi tirgus izpēti par pretmobilitātes šķēršļu (betona bloki, HESCO bastioni un “pūķa zobi”), mīnu un sensoru iegādi. Tāpat šobrīd saskaņošanas stadijā ir ceļu pārrakšana, kas potenciālajam pretiniekam apgrūtinās militāro mobilitāti, intervijā “Rīta panorāma” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Tuvākajā laika paredzēts šos mākslīgos pretmobilitātes šķēršļus apvienot ar dabīgajiem šķēršļiem. Vienlaikus norisinās arī dronu spēju attīstības projekti, kas stiprinās gan vietējo industriju un Latvijas aizsardzību, gan sniegs atbalstu Ukrainai cīņā ar krievu okupantiem.
Dronu koalīcijas dalībvalstis ir apņēmušās ieguldīt resursus dronu ražošanā, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu, personāla apmācību un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu. Ar piegādēm Ukrainai dronu koalīcija nodrošinās Ukrainas tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu pār Krievijas bezpilota lidaparātiem.
Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro. Aizsardzības ministrija ir saņēmusi informāciju par Ukrainai nepieciešamajiem droniem un uzsākusi sarunas ar vietējiem ražotājiem par to spēju piegādāt Ukrainas vajadzībām atbilstošus dronus un to sastāvdaļas.
Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar organizāciju “Uzņēmēji mieram”, kuri jau iepriekš bija nosūtījuši dronu tehnoloģiju palīdzību Ukrainai.
Paralēli notiek uzsaukums par FPV dronu iegādi, kurus Ukrainas bruņotie spēki izmanto, lai attālināti iznīcinātu krievu okupantu mērķus tuvās distancēs.
Droni Krievijas aizsāktajā pilna mēroga karā pret Ukrainu ir ieņēmuši negaidīti augstu lomu, tāpēc šobrīd dronu koalīcijas dalībvalstis uzklausa Ukrainas bruņoto spēku vajadzības, lai spētu varonīgos aizstāvjus nodrošināt ar tiem nepieciešamajām tehnoloģijām. A. Sprūds atzīst, ka šobrīd pieprasījums pēc droniem ir milzīgs, tāpēc ir svarīgi apzināt tehnoloģiju pieejamību.
Biedrība “Uzņēmēji mieram” dronu koalīcijas ietvarā ir veikusi pirmo 50 bezpilota lidaparātu piegādi Ukrainai. Savukārt Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem strādā pie izlūkošanas un kaujas dronu sūtījuma komplektēšanas.
Bezpilota lidaparātu piegādēs Ukrainai būtisku devumu sniegušas arī citas dronu koalīcijas dalībvalstis. Nīderlande paziņojusi par 200 miljonu vērtu bezpilota lidaparātu iegādi Ukrainai sadarbībā ar citām dronu koalīcijas valstīm.
Vienlaikus Dānija sadarbībā ar Čehiju īsteno piegādes, nodrošinot Ukrainas bruņotajiem spēkiem dažāda veida bezpilota lidaparātus un pretdronu sistēmas.
Savukārt Lielbritānija 19. marta Ramšteinas sanāksmē oficiāli paziņoja par 380 miljonu eiro vērtu bezpilota lidaparātu sistēmu iegādi, kas daļēji tiek īstenota dronu koalīcijas ietvarā.
Aizsardzības ministrijai pieejamā informācija liecina arī par citiem starptautiskajiem dronu koalīcijas partneriem, kuri šobrīd veic aktīvas sarunas ar vietējiem un ārvalstu bezpilota lidaparātu sistēmu ražotājiem, lai tuvākajā laikā vienotos par jaunām piegādēm.
Kā ziņots, 14. februārī līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. 15. februārī koalīcijai pievienojās arī Apvienotā Karaliste. Martā Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs tikšanās laikā ar Andri Sprūdu paziņojis par Kanādas pievienošanos Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Vēlāk koalīcijai pievienojās arī Austrālija.