Novembrī ar vairākiem pasākumiem tradicionāli tiek atzīmēta gadadiena kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā. Ik gadu Lāčplēša dienā mēs atceramies Neatkarības karā kritušos karavīrus, kas cīnījās par brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideju. Šovakar Rīgas Brāļu kapos norisinājās arī svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
“Mēs kā latvieši esam unikāla tauta un unikāla nācija. Mēs grūtībās mobilizējamies, un mums ir tautas apņēmība un gribasspēks. Karavīrs nav atsevišķa cilvēku šķira, tā ir tauta. Ir nepieciešama līdzcietība un gatavība palīdzēt vājākiem. Šīs mazās lietiņas ir jāmāca bērniem un, tad arī sabiedrība kļūs vienotāka. Ir svarīgi, lai bērni redz, kāpēc mēs atrodamies šeit, kāpēc mēs pieminam mūsu varoņus un kāpēc mēs dzīvojam neatkarīgā valstī. Šie varoņi bija reāli un dzīvi cilvēki, kuri kādam bija tēvi un vectēvi. Šī realitātes sajūta ir ļoti svarīga,” intervijā televīzijai “LTV1” sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Savā uzrunā Kanādas bruņoto spēku Latvijā vecākais kapelāns Murijs Beitmens (Murray Bateman) atzina, ka šodien arī Kanādā norisinās pasākumi, lai godinātu karā kritušos karavīrus. Kopš valsts sākumiem cilvēki no Kanādas ir atsaukušies palīgā saucieniem no citām valstīm. Šī iemesla dēļ ir svarīgi pateikties un godināt visus tos, kuri ir parādījuši savu varonību un cīnījušies pret ļaunumu. Tāpat kapelāns uzsvēra, ka lielu paldies ir jāsaka arī karavīru ģimenēm, kuras atbalsta savu varoni.
Pēc uzrunu izskaņas tika aizvadīta simboliska vakara junda, kuras laikā tika apzināts vienību sastāvs. Kara laikā šīs vakara jundas tika aizvadītas, lai apzinātu dienas laikā kritušos vai ievainotos karavīrus.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.