Ukraiņu politieslodzītie: Brīvība nav bez maksas

Latvijā
Sargs.lv
ukraiņi
Foto: Foto: Sandis Behmanis

“Jums Latvijā ir paveicies, jo varat baudīt brīvību, tomēr atcerieties – tā nav par brīvu.” Tā, tiekoties ar Saldus skolēniem, uzsvēra ukraiņu politieslodzītie, kuri nesen atgriezušies pie ģimenēm pēc Krievijas un Ukrainas veiktās gūstekņu apmaiņas un šobrīd atjauno veselību Latvijā.

Par to, kas pārdzīvots ieslodzījumā Krievijā, katram savs stāsts. Šodien par to viņi dalījās ar Saldus skolēniem, kuri iepriekš vēstures stundu laikā vairākkārt pārrunājuši pirms pieciem gadiem notikušo Krievijas iebrukumu Ukrainā un tās mēģinājumus ar varu pakļaut kaimiņvalsti.

Ukraiņu politieslodzītie atzina – viņi ir pateicīgi Latvijai par izrādīto atbalstu gan karojot par valsts teritoriālo vienotību, gan par politisko spiedienu, ko mūsu valsts kopā ar citām ir īstenojusi, lai panāktu Krievijā arestēto ukraiņu atbrīvošanu.

Kā pēkšņi nonākuši Krievijā, katram ir savs stāsts, tomēr visiem ir kas kopīgs - visi tikuši nelikumīgi nolaupīti, pārvesti uz Krieviju, kur viņiem pēcāk izvirzītas apsūdzības terorismā.

Kādreizējais Luhanskas iedzīvotājs Artūrs Panovs, kurš nu mitinās Kijevā, Krievijā nonāca, cenšoties izvairīties no politiski motivētām prokremlisko kaujinieku vajāšanām okupētajā valsts daļā.  Saprotot, ka paša drošības dēļ reģions jāpamet, pāri frontes līnijai viņš mēģinājis tikt pa ātrāko ceļu, taču tam vajadzēja īpašas Ukrainas drošības dienesta izdotas atļaujas.  Pēc Artūra teiktā - jauniešiem toreiz tādas netika izsniegtas. Tāpēc uz Kijevu viņš nolēmis doties caur Krieviju - Rostovu pie Donas. Līdz ko mēģinājis izbraukt uz Ukrainu, tā Federālā drošības dienesta pārstāvji viņu arestējuši. Iemesls - komentāri internetā, kuros viņš kritizējis Krievijas varas iestāžu rīcību teātra “Nord-Ost” atbrīvošanas laikā. Kad viņu apcietināja, Artūram bija tikai septiņpadsmit gadu. Krievijas cietumos pavadīti trīs ar pusi gadi viņa dzīves. Sākotnēji viņš apsūdzēts pret Krieviju vērstas propagandas izplatīšanā, bet pēcāk apsūdzības izvirzītas terorismā.

ukraiņi

Foto: Sandis Behmanis

“Latvijas tautai ir jālepojas ar to, ka dzīvo atvērtā un demokrātiskā valstī un var baudīt demokrātijas augļus. Dievs dod nenokļūt tādā situācijā, kā Ukrainā. Karš ir elle. Kad tu izbaudi gūstu, tikai tad to visu saproti,” viņš sacīja.

Apsūdzības terorismā izvirzītas arī Luhanskas iedzīvotājam Aleksejam Sezanovičam, kurš uz Krieviju no dzimtās puses ticis aizvests, kā pats stāsta, “ar maisu galvā”. Tur saņēmis 12 gadu cietumsodu par terorismu. Iemesls – pretošanās Krievijas okupantiem Luhanskā.

“Krievijas propoganda strādā 25 stundas diennaktī. Tā nepārtrauc informācijas karu. Pamatā tā domāta, lai ietekmētu jaunus cilvēkus, lai pievērstu tos savām idejām. [..] Lai ko mainītu, nepieciešams lielāks spiediens pret Krieviju, lai tās tauta saprot, ka ir maldījusies, izvēloties savu valdību. Ja tā tiks mainīta, varbūt tikai tad kaut kas mainīsies,” viņš teica.

Viens no skarbākajiem stāstiem Saldus skolēniem bija Staņislavam Kļivam, kurš 2014. gadā devās uz Krieviju atpūsties. Rezultātā tika arestēts un arī apsūdzēts terorismā. Ieslodzījuma laikā viņš paspējis pabūt dažādos Krievijas cietumos Kaukāza un Urālu reģionos. Tostarp turēts Čečenijas galvaspilsētas Groznijas un Ziemeļosetijas galvaspilsētā Naļčikā. Viņa stāsts atgādina nostāstus par pratināšanas epizodēm Staļina laikā. Atzīšanos Federālā drošības dienesta darbinieki viņa nepastrādātos noziegumos centušies būtībā ar sišanu izsist.  

“Cietumos mocīja. Bija gan fiziska mocīšana, gan garīga. Piemēram, ieslodzījumā Čečenijā ļoti centās iespaidot morāli - ieliekot kamerā ar čečeniem, kuri pieprasīja, lai atsakos no kristīgās ticības un pievēršos islāmam. Kad to atteicos darīt, sekoja piekaušana, 10 čečeni sita mani vienu. Vienu reizi gan spēju pats visus 10 piekaut. Kā tas sanāca, pats nesapratu. Citās ieslodzījuma vietās pratināšanā tika izmantota elektrība,” stāstīja Staņislavs.

Mēģinot iebraukt Krievijas okupētajā Krimā, Federālais drošības dienests aizturējis arī Ukrainas armijas atvaļināto virsseržantu Jevgēņiju Panovu, kurš pēc dienesta Austrumukrainā nodarbojies ar kravu pārvadājumiem. Līdzīgi kā pārējie, arī viņš apsūdzēts terora akta gatavošanā un Krievijas cietumos pavadījis trīs gadus. Tālākais nometinājuma punkts – Omskā.

“Ukrainā šobrīd ir karš. Ja kāds domā, ka tas nav īsts, tad tā nav. Tur aizvien iet bojā cilvēki. Mums diemžēl ir viens kopīgs kaimiņš – Krievijas federācija. Esiet modri, jo vairāk Latvijā būs NATO karaspēka, jo mierīgāk jūs dzīvosiet. Vienmēr ir jābūt stiprākam. Krievu pasaule diemžēl saprot tikai ieroču valodu un spēku,” secināja Panovs.

Savukārt Saldus novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Zīrups pauda – sadarbība ar Ukrainu ilgst jau pēdējos četrus gadus, to laikā notikušas gan savstarpējas vizītes, gan sniegta palīdzība Ukrainas karavīru un politieslodzīto ģimenēm.

ukraiņi

Foto: Sandis Behmanis

“Visvairāk ukraiņiem pat vairāk par naudu ir nepieciešama pleca sajūta, morāls atbalsts, lai viņi saprastu, ka nav vieni. [..] Šis ir arī lielisks piemērs tam, ko mēs bieži saviem iedzīvotājiem 11. un 18. novembra svētkos atgādinām – brīvība ir pastāvīgi jāuztur un jāsargā,” sacīja R. Zīrups.

Viņš atzina – pēdējo gadu laikā, ukraiņu delegācijām viesojoties Latvijā, īpaša interese ir par Latvijas pieredzi bērnu un jauniešu patriotiskajā audzināšanā, kura Ukrainā aizvien nav līdz galam attīstīta.

Pēc sarunas ar Saldus skolēniem ukraiņu politieslodzītie devās uz Latvijas armijas pirmā komandiera Oskara Kalpaka memoriālo muzeju “Airītes”.

Uzturēšanās Latvijā laikā ukraiņu politieslodzītie iziet Latvijas valsts finansētu rehabilitācijas kursu Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”.

Dalies ar šo ziņu