Sprādzienbīstamie priekšmeti, kas Latvijas zemē palikuši no diviem pasaules kariem un Padomju okupācijas perioda, atrodami visā valsts teritorijā. Arī mūsdienās šo priekšmetu uziešana ir itin bieža. Atmīnēšanas speciālisti brīdina – pret šādiem atradumiem jāizturas ar ārkārtīgi lielu piesardzību, tiesa to atradēji dažkārt mēdz būt pārāk pārgalvīgi.
Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza norāda, ka nereti nākas saskarties ar cilvēku neapdomīgu rīcību. “Ir gadījumi, kad cilvēks atnes atrasto priekšmetu uz mājām, izsauc policiju un tikai pēc speciālistu ierašanās saprot, ka tas varēja beigties letāli. Ļoti bieži lauksaimnieki zemes apstrādes darbu laikā veic nepārdomātas darbības – redzot, ka ar arklu vai kultivatoru ir izcelts sprādzienbīstams priekšmets, viņi to nones no lauka un turpina iesāktos darbus. Tāpat nākas doties pie kolekcionāriem, kuri mājās mēģina izjaukt atrasto priekšmetu, bet tas eksplodē. Ir pat tādi cilvēki, kuriem ar vienu reizi nepietiek. Neraugoties uz to, ka lādiņš kādā no iepriekšējām jaukšanas reizēm jau ir eksplodējis un atstājis būtisku ietekmi uz veselību, cilvēki turpina jaukt lādiņus,” stāsta pulkvežleitnants A. Rauza.
Pulkvežleitnants arī stāsta, ka bīstamākais priekšmets, ko nācies atrast ir Pirmā pasaules kara vācu ķīmiskā munīcija. Tā savulaik nav tikusi izšauta. Tomēr laika zoba un vides apstākļu radītie bojājumi bija tik lieli, ka lādiņu korpusi bija sākuši rūsēt un kļuvuši ārkārtīgi bīstami. Neapdomīgas un nepareizas rīcības gadījumā tie sprāgtu un no lādiņa izplūstu indīgās ķīmiskās vielas.
Visvairāk sprādzienbīstamie priekšmeti tiek atrasti Pirmā un Otrā pasaules karu kauju vietās. Savukārt, sarindojot pēc atrasto un iznīcināto sprādzienbīstamo priekšmetu daudzuma, visvairāk sprādzienbīstamos priekšmetus nākas atrast Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos. Šogad līdz 1. septembrim Latvijā jau atrasti, neitralizēti un iznīcināti 4093 sprādzienbīstami priekšmeti.
Pulkvežleitnants A. Rauza stāsta, ka biežākie atradumi ir Pirmā un Otrā pasaules kara lādiņi un rokas granātas. Šos priekšmetus cilvēki atrod no pavasara līdz rudenim, kad tiek veikti būvniecības vai zemes apstrādes darbi. Laiku pa laikam izsaukumi tiek saņemti arī ziemā vietās, kur tiek veikti rakšanas vai mežizstrādes darbi.
“Vispirms aizdomīgais priekšmets tiek izlūkots un identificēts. Ja tas tiek atzīts kā sprādzienbīstams un apvidus atļauj to iznīcināt, tur, kur tas atrasts, tad tas tiek iznīcināts uz vietas. Ja atrasto sprādzienbīstamo priekšmetu nav iespējams iznīcināt tur, kur tas atrasts, tiek veiktas attiecīgās darbības, lai to padarītu drošu transportēšanai uz tuvāko drošo vietu, lai to iznīcinātu. Procedūras, pēc atrastā sprādzienbīstamā priekšmeta lieluma īpaši nemainās, bet pēc bīstamības gan,” stāsta pulkvežleitnants A. Rauza.
Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un iznīcināšanu veic speciāli apmācīts un ekipēts Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas personālsastāvs.