Serbijas nacionālisti protestē pret attiecību normalizēšanu ar Kosovu

Konfliktu zonas
LETA/DW
Serbijas nacionālisti protestē pret Kosovas plānu.
Foto: Serbijas nacionālisti protestē pret Kosovas plānu. Foto: AFP/Scanpix

Serbijas galvaspilsētā Belgradā simtiem serbu nacionālistu trešdien protestējuši pret Rietumu plānu normalizēt Serbijas attiecības ar Kosovu. Protestētāji, kas nobloķēja satiksmi pie prezidenta rezidences, pieprasīja, lai Serbijas valsts galva Aleksandrs Vučičs pārtrauc sarunas ar Kosovu.

Serbijas raidorganizācija N1 ziņo, ka protestētāji izlauzās cauri metāla žogam pie prezidenta rezidences, skandējot "Kur ir Vučičs?" un "Nodevējs, nodevējs!". Protestētāju pūlī bija jūtamas arī prokremliskas noskaņas. Viens no plakātiem vēstīja: "Kosovas nodošana ir Krievijas nodošana!"

Protestētāji vēlāk sapulcējās pie policijas iecirkņa, lai pieprasītu to cilvēku atbrīvošanu, kas esot aizturēti protestu laikā, vēsta N1.

Vučičs intervijā raidorganizācijai "Pink" apsūdzēja protestētājus par naudas un atbalsta saņemšanu no citas valsts.

"Es nezinu, vai viņi ir prokrieviski noskaņoti, bet es zinu, ka viņi ir antiserbiski. Man nevajag, lai "Vagner" uzsit man uz pleca un pasaka, ko es varu un ko nevaru darīt," sacīja Vučičs, norādot uz Krievijas privāto algotņu grupējumu "Vagner", kura kaujinieki Ukrainā cīnās Krievijas armijas pusē.

Serbija vēl nav atsaukusies Rietumu aicinājumiem piemērot sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā, bet ir nosodījusi šo iebrukumu vairākos balsojumos ANO.

Serbijas premjerministre Ana Brnabiča piektdien sacīja, ka Belgradas pielāgošanās Eiropas Savienības (ES) ārpolitikai un aizsardzības politikai ir "nosacījums virs visiem nosacījumiem", lai pievienotos blokam.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pēdējo desmitgadi Belgrada un Priština ar ES starpniecību ved sarunas par attiecību normalizāciju, kas nepieciešama lai abas valstis varētu pievienoties blokam.

Janvārī Rietumu pārstāvji pieprasīja Kosovai un Serbijai skaidri deklarēt, vai tās pieņem 11 punktu plānu, kura mērķis ir mazināt spriedzi, kas starp abām valstīm pastāv kopš 1998/99.gada kara, pretējā gadījumā brīdinot par sekām no ES un ASV puses.

Vučičs sacīja, ka ir gatavs apsvērt Rietumu plānu, kas, kā tiek ziņots, noteiktu, ka Serbija neiebilst pret Kosovas dalību starptautiskās organizācijās.

Nacionālistu grupas Serbijā pieprasa valdībai pārtraukt sarunas par Kosovu un publicēt plānu. Vučičs apgalvojis, ka tas nozīmētu galu Serbijas integrācijai Eiropas Savienībā.

Dalies ar šo ziņu