Nespēja integrēt Abhāziju Krievijai ilustrē izaicinājumus iespējamai Baltkrievijas integrācijai

Konfliktu zonas
Sargs.lv/The Jamestown Foundation
Krievija
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Ir pagājuši 12 gadi kopš Krievija pēc kara ar Gruziju pārņēma savā kontrolē Abhāzijas apgabalu, mēģinot to pasludināt par neatkarīgu republiku. Tajā pašā laikā mēģinājumi de facto integrēt republiku Krievijā ir beigušies ar neveiksmi, analizē domnīca “The Jamestown Foundation”.

“Jamestown Foundation” analītiķi uzsver saistību starp okupēto teritoriju integrācijas problēmām un Krievijas aizvien mazāko budžetu, kas nākotnē varētu ietekmēt arī iespēju integrēt Baltkrieviju Krievijas sastāvā.

30. septembrī Krievijas Valsts Dome publicēja budžeta plānu periodam no 2021. līdz 2023. gadam. Sadaļā, kas atvēlēta finansiālās palīdzības sniegšanai Abhāzijai un Dienvidosetijai, bija redzama saistība ar Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieka Dmitrija Kozaka  pavēli palielināt valsts algoto darbinieku algas reģionā, tādējādi palielinot budžeta izdevumus par 20 miljoniem dolāru 2021. gadā un 18 miljoniem – 2022. un 2023. gadā. Tā ir niecīga summa pat salīdzinājumā ar Krievijas ekonomisko palīdzību Dienvidosetijai un Abhāzijai, kas kopā sastāda apmēram 200 miljonus dolāru teritorijās, kuru iedzīvotāju skaits nepārsniedz 300 tūkstošus cilvēku. Neskatoties uz Maskavas atbalstu, Abhāzija, kas iedzīvotāju sastāva ziņā ir daudz mazāk krieviska nekā Dienvidosetija, neizrāda aktīvu vēlmi pilnībā tikt inkorporētai Krievijas Federācijā.

Tomēr Baltkrievijas iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 30 reizes lielāks. Lai arī Minskai nav vajadzīgas 30 reizes lielākas subsīdijas, tās iedzīvotāji varētu pieprasīt daudz lielāku atbalstu nekā ir saņemts līdz šim. Tas liek uzdot retorisku jautājumu - ja jau Abhāzijas un Dienvidosetijas integrācijas relatīvi nelielās izmaksas raisa jautājumus Maskavā, kas gan ir sagaidāms Baltkrievijas gadījumā?

Jāņem vērā, ka Abhāzijas un Dienvidosetijas pieredze liecina, ka reģionu prasības pēc atbalsta laika gaitā tikai pieaug, nevis samazinās, vienlaikus nepalielinoties vēlmei pēc aktīvākas sadarbības; Abhāzijas pasludinātā valdība ir paziņojusi, ka “Abhāzijas Republikas politiskais statuss nav apspriežams un maināms”.

Tas novedis pie Kremļa aktīvistu Vladimira Žirinovska, Aleksandra Prohanova un Zahara Priļepina prasībām beidzot pilnībā iekļaut Dienvidosetiju un Abhāziju Krievijas sastāvā. Tas sakrīt arī ar Krievijas Prezidenta Vladimira Putina centieniem izlabot, viņaprāt, “lielāko 20. gadsimta ģeopolitisko katastrofu” – Padomu Savienības sabrukumu, vienlaikus neizprotot, ka pat tik Kremlim uzticīgi un no Krievijas atbalsta atkarīgi valstiskie veidojumi kā Abhāzija tomēr nevēlas pilnībā integrēties Krievijas sastāvā. 

Lai kontrolētu šādas patstāvības izpausmes, Kremlis ir spiests ieguldīt lielākas naudas summas abos reģionos laikā, kad ekonomiskās problēmas Krievijā tikai saasinās, taču arī tas nav risinājums; pēdējā laikā aizvien biežāk Krievijas iedzīvotāji neizrāda gatavību ziedot savu naudu un labklājību impērisko tieksmju apmierināšanai. Katrā gadījumā skaidrs ir viens – ikviena problēma, ko Krievija pašlaik pieredz integrācijas procesos Kaukāzā, daudzkārt lielākā mērā būs jāpieredz gadījumā, ja Kremlis tomēr mēģinās izveidot vienoto valsti ar Baltkrieviju.

Dalies ar šo ziņu