Ukrainas armijas spējas 2015. gadā un šobrīd esot kā diena pret nakti. Karš, kas prasījis vairāk nekā 13 000 karavīru dzīvības, pašreizējā armijā ir nostiprinājis daudz rafinētākas prasmes cīņā pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem. To aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” apliecināja EDSO Speciālās novērošanas misijas Ukrainā civilais eksperts no Latvijas atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Māris Bruža.
Šis ir jau piektais gads, kopš Donbasa kara Ukrainā, kura laikā Krievijas atbalstītie separātisti pašpasludināja t.s. Doņeckas Tautas republiku, kas nav starptautiski atzīta. Apmēram tik ilgu laiku Ukrainā darbojas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO Speciālā novērošanas misija, kurā šobrīd piedalās arī septiņi civilie eksperti no Latvijas. Viņu vidū arī atvaļināts kapteinis Māris Bruža, kurš tagad, pateicoties savai iepriekšējai militārajai pieredzei, ir EDSO bezpilota lidaparātu un ieroču verifikācijas patruļas vadītājs.
“Mēs grupā esam līdz sešiem cilvēkiem no dažādām valstīm, braucam ar divām bruņotām automašīnām, līdzi ir vismaz viens bezpilota lidaparāts jeb drons. To izmantojam, ja vajag kaut ko saskatīt, piemēram, aiz meža – ātri paceļam dronu, nofotografējam,” tā atv. kapteinis M. Bruža.
M. Bruža testē drona kameru netālu no Doņeckas lidostas. Foto no personīgā arhīva.
Viņa komandas uzdevums ir kontrolēt situāciju un ziņot par visiem uguns pārkāpšanas gadījumiem, par visām smago ieroču sistēmām, kuras atrodas t.s. drošības zonās. Tādas ir trīs – 15, 25 un 70 kilometru attālumā no ugunslīnijas. Vieglāk esot saskaitīt brīžus, kad pārkāpumu nav.
Kopš tā laika tik lielas apšaudes gan vairs nav bijis. Kāds iedzīvotājs ik pa laikam tik un tā ejot bojā – uzkāpjot mīnai vai, mežā sēņojot, sapinoties mīnus slazdos. Cita situācija ir uz ugunslīnijas – tur viss turpinās. “Izņemot smagos ieročus, tāpat lieto 82 mm mīnmetējus, šad tad kāds izvelk lielgabalu, bet pamatā šis karš pārvērties par snaiperu un moderno tehnoloģiju karu – kuram modernākas tehnoloģijas, tas nosaka toni,” pauž atv. kapteinis M. Bruža.
Daudzstāvu dzīvojamā māja Avdejevkas pilsētā. Foto no personīgā arhīva.
Elektroniskās kara darbības sistēmas pārākas esot separātistiem, un nav noslēpums, kas viņiem to visu piegādā. Līdz ar to kaujinieki spēj slāpēt signālu Ukrainas izlūkošanas droniem, bloķējot taktiskos sakarus. Taču šo gadu laikā pilnveidojusies arī Ukrainas armija. “Ukraiņu karavīri 2015. gadā un tagad – kā diena pret nakti. Jo 2014. gadā, kad sākās Krimas konflikts, var teikt, ka no Ukrainas armijas bija tikai nosaukums – toreizējais prezidents bija pacenties, lai armija būtu kaujas nespējīga. Šobrīd ukraiņi paši ražo dažādas kaujas sistēmas, no padomju laikiem viņiem vēl saglabājies militāri rūpnieciskais komplekss, kurā top arī prettanku vadāmo raķešu sistēma “Stugna” – no tām krievi baidoties kā velns no krusta,” situāciju ugunslīnijā raksturo atv. kapteinis M. Bruža.
Šobrīd ukraiņi uztrenējušies tās izmantot ne tikai kaujā ar tankiem, bet arī fortifikāciju un apgādes konvoju iznīcināšanai. Lai arī Krievijas puse publiski pauž, ka separātistus neapgādā ar ieročiem, realitāte esot cita.
EDSO novērotājs turpina - tur nav robežšķērsošanas punkta, un bija labi saredzamas laukā iebrauktās pēdas. Jo kā gan citādi separātisti tiek pie tik jaunām un modernām elektroniskās karadarbības sistēmām, kuras pasaulē prezentētas pavisam nesen? Reizēm pat internetā grūti atrast informāciju par šo sistēmu, bet separātisti jau tādu lieto, ” pauž atv. kapteinis M. Bruža. Kā piemēru var minēt elektroniskās kara darbības sistēmu “Tirada 2”, vai vairākus simtus tūkstošus vērtās bezpilota lidojošo aparātu sistēmas “Eleron 3”, “Orlan10” un “Forpost”.
Tas liecina, ka Krievijas puse, lai arī to neatzīst, separātistu kontrolēto teritoriju izmanto kā poligonu dažādu kaujas taktiku un bruņojuma izmēģinājumiem.
Pirmā smagās tehnikas atvilkšana 2015. gadā. M. Bruža (attēlā pa labi) ar EDSO kolēģi. Foto no personīgā arhīva.
Par EDSO novērotāju izvietošanu desmit Donbasa konflikta karstajos punktos ar mērķi – fiksēt pamiera pārkāpumus – 2015. gada martā vienojās t.s. “Normandijas četrinieks” jeb Krievijas, Francijas, Ukrainas prezidenti un Vācijas kanclere Angele Merkele.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Speciālajā novērošanas misijā Ukrainā pašlaik piedalās septiņi nosūtītie civilie eksperti no Latvijas. Viņi kopā ar EDSO pārstāvjiem no citām valstīm pēdējos piecus gadus Austrumukrainā uzrauga trauslo pamieru starp Ukrainas spēkiem un Maskavas atbalstītājiem kaujiniekiem.