Krievijas draudi. Ukraina saņēmusi pirmās Rietumu ieroču piegādes

Konfliktu zonas
LETA—UNIAN/UNN
ASV karavīri
Foto: Foto: eur.army.mil

Ukraina sākusi saņemt ieroču piegādes no Rietumvalstīm, kā to paredz NATO Velsas samitā panāktā vienošanās, svētdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs.

Krievijas draudi. Ukraina saņēmusi pirmās Rietumu ieroču piegādes

"Mēs vienojāmies slēgtā formātā bez preses par ieročiem, kas mums šodien ir ļoti nepieciešams. Bet man nav tiesības izpaust, tieši ar kādu valsti mēs vienojāmies, bet tas, ka ieroči mums tiek sūtīti, ir absolūta patiesība," preses brīfingā pavēstīja ministrs.

Heletejs atteicās raksturot Rietumu piegādātos ieročus, minot tikai, ka bruņojums palīdzēs ienaidnieku bruņojuma lokalizēšanā, raķešu pārtveršanā un atbildes triecienu mērķēšanā.

Velsas samitā tika pieņemts kopīgs Ukrainas un NATO paziņojums, kurā uzsvērts, ka alianses valstis pastiprinās atbalstu Ukrainas drošībai, paredzot jaunas programmas vadības, sakaru, loģistikas, standartizācijas, kiberaizsardzības, stratēģisko komunikāciju un karavīru sociālās adaptācijas jomā. NATO apņēmusies palīdzēt arī ievainoto karavīru rehabilitācijā un pastiprināt alianses valstu padomnieku klātbūtni NATO pārstāvniecībā Kijevā.

Pēdējās diennaktīs pastiprinās Ukrainas armijas pozīciju apšaude

Pēdējās diennaktīs pastiprinās Ukrainas bruņoto spēku pozīciju apšaude no teroristu un Krievijas algotņu puses Ukrainas austrumos, svētdien paziņoja Ukrainas nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Vladimirs Poļevojs.

"Aizvadītajās diennaktīs pastiprinājusies mūsu kontrolposteņu un pozīciju apšaude," sacīja Poļevojs, nosaucot vairāk nekā 20 apdzīvotas vietas, kuru tuvumā bijušas apšaudes.

Ukrainas drošības spēkiem izdevies atsist kaujinieku uzbrukumu Doņeckas lidostai, kā arī kaujinieku mēģinājumu pārraut aizsardzības līniju pie Panteļeimanovkas. Abos uzbrukumos piedalījušies aptuveni 200 kaujinieki un bruņutehnika ar Krievijas karogiem.

Tāpat turpinās Ukrainas gaisa telpas pārkāpumi no Krievijas puses, kā arī virs Mariupoles un Luhanskas apkārtnē sestdien fiksētas Krievijas bezpilota izlūklidmašīnas.

Tikmēr kaujinieku grupējumu "Doņeckas Tautas republika" un "Luhanskas Tautas republika" pārstāvji sestdien paziņojuši, ka Minskā noslēgtais pamiers viņiem nav saistošs, jo viņi sarunās piedalījušies tikai kā novērotāji, nevis sarunu dalībnieki.

Kopš pamiera sākuma Ukrainas spēki apšaudīti 166 reizes

Kopš pamiera pasludināšanas 5. septembrī Ukrainas bruņotie spēki Austrumukrainā apšaudīti 166 reizes, sestdien paziņoja Ukrainas nacionālās drošības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko.

"Kopējais kaujinieku veiktās apšaudīšanas skaits kopš pamiera izsludināšanas ir 166," paziņoja Lisenko.

Viņš piebilda, ka pretterorisma operācijas spēki šauj tikai savu pozīciju aizsargāšanai.

"Oficiāli apstiprinātie teroristu zaudējumi pēdējās diennakts laikā ir trīs tanki un 12 cilvēki," pavēstīja Lisenko.

Aizsardzības ministrs: Ukrainā karo 3500 Krievijas karavīri

Ukrainas teritorijā pašlaik karo 3500 Krievijas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs.

"Pēc izlūkdienesta informācijas Krievijas karavīru skaits Ukrainā šodien veido 3500. Tieši viņi šobrīd vada "separātistu" vienības," sacīja Heletejs.

Aptuveni pirms trim nedēļām Ukrainas teritorijā atradās divas reizes vairāk Krievijas karavīri - vairāk par 6500 vīru.

Pēc ministra novērtējuma, Krievija savu taktiku mainījusi pēc Minskā noslēgtās vienošanās, kā arī pēc asiņainās kaujas Ilovajskā, kur krita vismaz 200 Krievijas karavīri un promaskaviskie algotņi.

Krievijas cilvēktiesību aizstāve: Ukrainā krituši vairāk nekā 3500 Krievijas karavīru

Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500, savā "Facebook" lapā paziņojusi Krievijas cilvēktiesību aizstāve Jeļena Vasiļeva.

Vasiļeva savā "Facebook" kontā izveidojusi sarakstu, kurā smalki uzskaitījusi kritušo Krievijas karavīru skaitu, par kuriem pieejama informācija.

Vasiļevas aprēķinos pie iepriekš zināmajiem 2000 bojāejas gadījumu pieskaitīti apmēram 1500 jauni gadījumi, par kuriem iegūta informācija no dažādiem avotiem.

"300 [Krievijas karavīri] gājuši bojā Pobedā, 47 nošauti, mēģinot atstāt Ilovajsku. No 1200 Sņižnes karavīriem krituši 120 (470 ievainoti). Miruši 70 Pleskavas desantnieki, 230 karavīri gājuši bojā pēc viņu kolonnas iekļūšanas artilērijas apšaudē. 60 karavīrus pieveicis bataljons "Kavkaz" (..). Pie Novoazovskas apbedīti 59 karavīri un apmēram 40 iemesti šahtā. Kopā saskaitot bojāgājušos, sanāk 926," teikts Vasiļevas paziņojumā.

Vasiļeva vēl norāda, ka šahtā pie Krasnokamenskas iemestas gandrīz 600 Krievijas karavīru mirstīgās atliekas.

Šī ir tikai tā informācija, kuru ir apstiprinājuši dažādi avoti. Nav arī skaidrs, cik ievainoto nav izdzīvojuši, skaidro Vasiļeva.

Pēc Vasiļevas aprēķiniem, Ukrainā krituši jau vairāk nekā 3500 Krievijas karavīru.

Dalies ar šo ziņu